Gāzes pumpētāju dižie plāni jūrā pie Skultes 1
Ar emocionāli sakāpinātām sabiedriskās apspriešanas sapulcēm un iedzīvotāju protesta parakstu vākšanas kampaņu atsācies mēģinājums realizēt vērienīgu sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības ieceri jūrā pie Skultes.
Kā atvērts gāzes tirgus
Projektu attīsta akciju sabiedrība “Skulte LNG Terminal” (LNG – Liquefied Natural Gas, sašķidrinātā dabasgāze – latviskais saīsinājums SDG). Kompānija ar 42 000 eiro pamatkapitālu dibināta 2016. gadā, kad Latvijas gāzes tirgus atvēršanas gaidās tā atklāja privātu investoru ambiciozu plānu līdz 2019. gadam izveidot alternatīvu gāzes piegādes ceļu līdz Inčukalna gāzes krātuvei, mazinot atkarību no piegāžu monopolista.
Sākotnējais plāns palika neīstenots, jo labo biznesa ieceri bija apsteiguši lietuvieši, 2014. gadā uzbūvējot reģionā pirmo SDG termināli Klaipēdā.
Latvijā dabasgāzes tirgus atvēršanas rezultātā bijušais monopolists AS “Latvijas gāze” palicis tikai kā tirgotājs, bet gāzes glabāšanas un pievades infrastruktūra nodota divu meitas kompāniju pārvaldībā. AS “Gaso” atbild par gāzes sadales sistēmām līdz gala patērētājiem, AS “Conexus Baltic Grid” nodrošina gāzes maģistrālo pārvadi un darbojas kā Inčukalna pazemes gāzes krātuves operators.
“De Jure” viss ir kārtībā, “de facto” ikviens gāzes patērētājs savos rēķinos redz, ka tie ir būtiski pieauguši, un tirgū saimnieko iepriekšējais piegādātājs. Līdz ar to svarīgi būtu saprast, vai vēl kāda SDG termināļa būvniecība reģionā varētu attaisnot Latvijas gāzes patērētāju cerības uz lētākas gāzes piegādēm.
Īsa priekšvēsture
AS “Skulte LNG Terminal” lielākais akcionārs ar 83% kapitāla daļām ir “Nacionālā gāzes termināļa biedrība”, kas dibināta 2013. gadā ar mērķi veicināt gāzes termināļa izbūvi un darbību. Biedrību dibinājis bijušais ekonomikas ministres biroja vadītājs Gatis Ābele, lai pēc darba politikā kopā ar domubiedriem lobētu gāzes tirgus atvēršanu mūsu valstī. Vēlāk Ābele no biedrības aizgājis, kļūstot par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli, bet viņa vietā biedrībā nākuši citi, kuriem bijis ambiciozs plāns – būvēt jaunu sašķidrinātās gāzes termināli.
Skultes ostas teritorija jaunā termināļa būvniecībai izvēlēta, jo tā atrodas samērā netālu (apmēram 33,5 km) no Inčukalna pazemes gāzes krātuves. Tādā attālumā terminālim nav nepieciešamas uzglabāšanas krātuves pēc regazifikācijas procesa, kad to sašķidrinātā veidā no speciālajām rūpnīcām atvedis kuģis, kas parasti veidojot 70–80% no termināļa izmaksām.
Tā vietā tiktu izbūvēts zemūdens un sauszemes cauruļvads līdz Inčukalna krātuvei. Šāds risinājums ievērojami samazinātu termināļa kapitāla un uzturēšanas izmaksas. Ņemot to vērā, Skultes terminālis gāzes tirgotājiem Latvijā varētu piedāvāt reģionā lētākos SDG regazifikācijas tarifus. Ar tiešā cauruļvada savienojumu gāze no Skultes termināļa uzreiz būtu nogādāta un noglabāta Inčukalna pazemes krātuvē vēlākam patēriņam.
2016. gadā nodibinātā AS “Skulte LNG Terminal” plāno izbūvēt zemu izmaksu termināli Skultes ostas akvatorijas ziemeļrietumos, 2,5 km attālumā no krasta, kurā varētu pieņemt piegādes kuģus ar ietilpību no 40 000 līdz 174 000 kubikmetriem. Savukārt gāzes pārvadīšanai uzņēmums plāno izbūvēt pazemes gāzes cauruļvadu ar kopējo trases garumu apmēram 39,5 km no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei.
Aptuvenais garums zemūdens cauruļvadam līdz krasta zonai paredzēts 5,5 km (tik garš, lai izvairītos no jebkādas navigācijas ietekmes), zem kāpu zonas – 0,5 km, bet sauszemes pazemes cauruļvada garums aptuveni 33,5 km, šķērsojot vismaz 93 privātīpašumus Saulkrastu, Limbažu, Sējas un Krimuldas novadu teritorijās.
Sākotnēji projekta realizācijai minētas 50 miljonu eiro investīcijas, tagad nepieciešamie ieguldījumi paredzēti vismaz 100 miljonu, dažos avotos – 150 miljonu eiro apmērā. Taču tas tik un tā esot vairākas reizes mazāk nekā analogu termināļu darbības izveidē citur pasaulē. Finansējumu paredzēts piesaistīt no banku, Eiropas Savienības programmu un stratēģiskā investora līdzekļiem, kura meklējumos šobrīd kompānija atrodas.
Viens stratēģiskais partneris “Skultes LNG Terminal” jau ir bijis. To kompānijai sagādājis Norvēģijas pilsonis Anfins Unums, kurš, būdams starptautiska uzņēmuma “BW Maritime” projektu menedžeris, savu darba devēju ieinteresējis iesaistīties Skultes projekta realizācijā ar noteikumu, ka projekta attīstītāji izpildīs savus mājasdarbus: veiks ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, saņems nepieciešamās atļaujas jaunā gāzes vada ieguldīšanai un galu galā – vienosies par pieeju Inčukalna pazemes krātuvei.
“BW Maritime” uz Skulti nav atnācis, taču Unuma kungs “Skulte LNG Terminal” turpina darboties kā uzņēmuma padomes loceklis kopā ar latviešu izcelsmes amerikāni Pēteri Aloizu Ragaušu, Latvijas goda konsulu Hjūstonā, ASV. Savu darba karjeru viņš veidojis naftas un gāzes biznesā, strādājis “British Petroleum” un citās lielās kompānijās. Uzņēmuma mājas lapā šie abi kungi minēti arī kā AS “Skulte LNG Terminal” patiesā labuma guvēji.
Redzamās personas, kas uzņēmuma intereses virza un mājasdarbus pilda tepat uz vietas, ir ģenerāldirektors Renārs Miķelsons un valdes loceklis Uldis Salmiņš. Pirmajam liela pieredze kokrūpniecības projektu attīstīšanā, otrajam – mediju biznesā.
Kad laikraksta “Diena” īpašnieku un vadības struktūrās sākuši strādāt ar Aināru Šleseru un Andri Šķēli saistīti cilvēki, no 2010. gada Uldis Salmiņš trīs gadus pabijis SIA “Dienas Mediji” valdes priekšsēdētāja amatā. Vēlāk viņš publiski izteicies, ka Skultes projektā Šķēles un Šlesera neesot, bet investori projektam tiekot meklēti ārzemēs, pateicoties Ragauša kontaktiem.
Cer uz Eiropas naudu
Sarunā ar “LA” Uldis Salmiņš paskaidroja, ka iepriekšējais stratēģiskais partneris “BW Maritime” refokusējis savu darbību uz SDG flotes attīstību un gājis prom no gāzes infrastruktūras objektiem. Līdz šim Skultes termināļa priekšdarbos esot ieguldīti apmēram 300 000 eiro. Viņš netic, ka Klaipēdas terminālis savu darbību attaisnos ilgtermiņā ekonomisku apsvērumu dēļ.
Esot rēķinājuši, ka Klaipēdas terminālī tikai viena gada infrastruktūras uzturēšanas izmaksas esot līdzvērtīgas ieguldījumiem Skultes termināļa izveidē. Lietuvā milzīgās termināļa izmaksas daļēji sedzot uzņēmumi – lielākie gāzes patērētāji, kas par to nemaz nav priecīgi, jo tas ir papildu nodoklis, līdzīgi kā mums OIK par elektrību.
“Mēs gribētu, lai arī valdība par šo projektu iestātos Eiropas līmenī, jo mūsu piedāvājums ir reizes piecas izdevīgāks nekā kaimiņiem. Savu projektu esam pieteikuši Eiropas Infrastruktūras attīstības fondā, kurā katram reģionam ir sava apakšprogramma. Baltijā 75% finansējumu no šīs programmas saņēmis gāzes cauruļvada izbūves projekts starp Somiju un Igauniju.
Programmai ir vairākas kārtas, šobrīd notiek 4. kārtas izskatīšana. Nav lielu cerību, ka šajā kārtā kāds no SDG projektiem tiks apstiprināts, jo bez Skultes pieteikusies arī Klaipēda, kā arī divi projekti Igaunijā – visi ar ambīciju kļūt par reģionālas nozīmes termināli. Mēs ar Skulti gribam pierādīt, ka Latvijas projekts ir pats labākais, kā ar SDG nodrošināt visu reģionu. Tādēļ projektu turpinām, esam tajā programmā un ceram, ka varēsim veiksmīgi startēt 5. kārtā pēc pusotra gada,” teica Uldis Salmiņš.
Tagad tiek īstenota ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra, kuras pirmais solis bija sabiedriskā apspriešana četros novados. Pēc aizvadītajām sapulcēm projekta virzītāji atzīst, ka nebija gaidījuši tik lielu interesi, kuplu apmeklējumu, plašu jautājumu loku, kā arī sabiedrības skepsi un bažas.
Uz visiem jautājumiem, kas skar vidi un iedzīvotāju labklājību, atbildēšot nākamo divu gadu laikā, kamēr notiek IVN procedūra. Lai projektu vispār varētu turpināt, tam jāsaņem pozitīvs vides ekspertu slēdziens, kā arī saskaņojums būvniecības darbiem iesaistīto novadu domēs, ko pēc tam vēl izskata un apstiprina valdība. Paralēli šim procesam projekta attīstītājiem jāpanāk vienošanās ar katru īpašnieku, kura zemi iecerētā cauruļvada trase varētu šķērsot.
Pašvaldības klausīs iedzīvotājiem
Pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sapulcēm reģionālajā presē apkopotie pašvaldību vadītāju viedokļi liecina, ka šobrīd lēmums par projektu visdrīzāk būtu negatīvs. Iedzīvotājos valdot neziņa un satraukums, bet pašvaldībām jāpārstāv iedzīvotāji. Par šo tēmu runājot, Saulkrastu domes priekšsēdētāja vietnieks Bruno Veide “LA” atzina, ka pagaidām Skultes projekts izskatoties “jēls”, notikušajā sapulcē cilvēki nav saņēmuši atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem.
Pilsētai no saimnieciskā viedokļa esot apšaubāms arī projekta attīstītāju solījums katrai pašvaldībai izbūvēt lētas gāzes atzaru saviem pieslēgumiem. Saulkrastos centralizētās gāzes apgādes sistēmas nav un tās izveide par saviem līdzekļiem ir maz ticama, turklāt pilsēta pēdējos desmit gadus jau esot nomocīta ar rakšanas darbiem ūdens un kanalizācijas tīkla pilnveidošanai, kam izdevies piesaistīt ES naudu.
Aktīvisti savākuši jau vairāk nekā 2000 protestētāju parakstu. Pašvaldībai savs lēmums būs jāpieņem, kad IVN procedūras laikā būs sagatavots vides ekspertu ziņojums. “Tagad lai pēta eksperti! Kad būs rezultāti, tad būs arī pašvaldības viedoklis,” secināja Bruno Veide.
Enerģētikas eksperts: publisko naudu nedabūt!
Atturīgs savos vērtējumos par Skultes projekta izdošanos šobrīd ir arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, kurš savulaik gandrīz piecus gadus konsultējis bijušo Eiropas enerģētikas komisāru Andri Piebalgu. Viņš uzskata, ka šobrīd atrast pamatojumu Eiropā pieejamās publiskās naudas ieguldīšanai vēl kādā gāzes infrastruktūras objektā Baltijas reģionā būs ļoti grūti.
“Latvijā sašķidrinātās gāzes termināļu attīstītāji ir bijuši vairāki: “Mangaļsala”, “Latvenergo” un citi,” sarunā ar “LA” stāstīja eksperts. “Par Skultes projektu runā jau piekto gadu. Šajā brīdī reģiona vajadzības pilnībā apmierina Klaipēdas terminālis. Lai projekts izdotos, Skultei kaut kādā veidā jāizkonkurē Klaipēda. Skaitļi ir redzēti, bet kas viņiem galvā – grūti pateikt. Ir taču cilvēki, kuri ar savu naudu dodas uz kazino un mēģina vinnēt.
Pieprasījums pēc enerģijas tirgū ir. Piemēram, maijā un jūnijā specifiskās elektroenerģijas tirdzniecības apstākļu dēļ Klaipēdas terminālis strādāja ar maksimālo slodzi. Kapacitāte pieņemt gāzi no jauniem piegādātājiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvei ir. Lai Skultes projektam veicas pārliecināt sabiedrību tāpat kā citiem enerģētikas projektu attīstītājiem, piemēram, vēja parkam Dobeles pusē!”
