Gāzesvads “Nord Stream 2” palielina “Gazprom” monopolu 0
Nesen publiskotajā Eiropas Komisijas ziņojumā par virzību uz enerģētikas savienību atzīmēts, ka Eiropas Savienība ir krietni pavirzījusies, lai sasniegtu 2020. gadā ieplānotos mērķus siltumnīcas gāzu efekta un oglekļa izmešu samazināšanā, enerģijas efektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā. Taču nav pieminēts, ka gāzesvada “Nord Stream 2” būve vēl vairāk palielina ES atkarību no viena piegādātāja – Krievijas firmas “Gazprom” – un grauj konkurenci stratēģiski svarīgajā enerģētikas nozarē.
“Nord Stream 2” projekts ir pretējs EK stratēģijai
Enerģētikas drošības un piegādes jomā EK ziņojumā uzsvērti sasniegumi, veidojot gāzesvadu savienošanas posmus, jaunus sašķidrinātās gāzes termināļus, kā arī darbu sākšanu Dienvidu gāzes koridorā, būvējot gāzesvadu no Kaspijas jūras. Februāra sākumā Krievijas firma “Gazprom” vienojās par uzņēmuma “Nord Stream 2 AG” akciju pirkumu, pilnībā pārņemot savā kontrolē gāzesvada “Nord Stream 2” projektu. “Eiropas Komisijas klusēšana, neuzņemoties atbildību un neizstrādājot šā projekta (“Nord Stream 2″) ietekmes juridisko, vides un ekonomisko izvērtējumu, ir vienkārši apdullinoša,” izdevumā “EUobserver” atzīmē enerģētikas drošības stratēģijas analītiķis Sijbrens de Jongs. Kad EK nāca klajā ar enerģētikas savienības ideju, tika uzsvērta nepieciešamība dažādot enerģijas avotus, piegādātājus un piegādes maršrutus, lai nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu enerģijas plūsmu. Izpētot “Nord Stream 2” projektu, jāsecina, ka šis plāns ir pretējs EK stratēģijai, atzīmē de Jongs. Projekts tikai vairo maršrutu dažādību Krievijas valsts lielfirmai “Gazprom”, tai meklējot veidus, kā gāzes tranzītā apiet Ukrainas teritoriju un nostiprināt savu dominējošo stāvokli Vācijas un vairāku citu valstu gāzes tirgū. Īstenojot “Nord Stream 2” projektu, 80 procenti Krievijas gāzes importa nonāktu Rietumeiropā pa vienu piegādes maršrutu, kas ir pretēji enerģētikas savienības veidošanas iecerei. Krievijas valsts, kam pieder firma “Gazprom”, mēģina šķelt Eiropas Savienības vienotību, tāpēc Eiropas Komisijai ir daudz aktīvāk jāiestājas par ES enerģētikas avotu dažādošanu un efektīvas enerģētikas savienības veidošanu, atzīmē Zviedrijas Konservatīvo partijas līdere Anna Batra un Eiroparlamenta deputāts Gunārs Hekmarks.
Drošības eksperti bažījas
Pirms divām nedēļām kļuva zināms, ka Zviedrijas dienvidu pilsētas Karlshamnas pašvaldība nolēmusi iznomāt daļu no savas ostas teritorijas konsorcijam, kas būvē gāzesvadu “Nord Stream 2”. Analītiķi atzīmē, ka Zviedrijas valdība atkārtoti paudusi bažas par šādu Karlshamnas pašvaldības rīcību, kā iemeslu minot drošības apsvērumus. Pagājušā gada nogalē Gotlandes salas pašvaldība noraidīja līdzīgu lūgumu pēc Zviedrijas Aizsardzības un Ārlietu ministrijas dotā negatīvā izvērtējuma, ņemot vērā salas stratēģisko svarīgumu. Karlshamnas pašvaldība uzsvērusi darījuma komerciālo izdevīgumu, jo tas radīšot jaunas darba vietas un simt miljonu kronu pienesumu. Karlshamnas ostā gadā tiek gaidīti ierodamies aptuveni 700 kuģu ar Krievijas apkalpēm, taču zviedru analītiķi jau aplēsuši, ka šis skaitlis ir krietni pārspīlēts. Fakts, ka “Gazprom” amatpersonām tik viegli izdevās pārliecināt Zviedrijas pašvaldību piekrist naudīgam darījumam, kas balstās uz nepatiesu informāciju, liecina, cik pavedinošas ir viltus ziņas, atzīmē “EUobserver”. Projekta “Nord Stream 2” virzītāji un aizstāvji apgalvo, ka tas esot stingri komerciāls pasākums. Taču finanšu eksperti atzīmē, ka no biznesa viedokļa milzu summu ieguldīšana jaunu cauruļvadu projektos var neatmaksāties, ņemot vērā dabiskās gāzes pieprasījuma kritumu Eiropā un straujo pieaugumu sašķidrinātās gāzes tirgū, kur ir plašs piedāvājums. Turklāt nav ņemts vērā Eiropas Komisijas uzstādījums palielināt atjaunojamās enerģijas daļu kopējā patēriņā. Ja projekts “Nord Stream 2” ir tīri komerciāls, nav skaidrs, kāpēc tā būvnieks tik ļoti grib nomāt Zviedrijas ostas. Drošības eksperti atzīmē, ka Krievijas ostās Kaļiņingradas apgabalā darbaspēks un noliktavu izmaksas ir daudz zemākas nekā Zviedrijā, taču netiek izmantotas.
