Gāzes tirgu atvērt vēl neizdodas 1
Valdība šodien skata ar dabas gāzi saistītos labojumus Enerģētikas likumā, tomēr gāzes pircējiem tie praktisku un jūtamu ieguvumu nedos.
Vakar Ministru kabineta komitejā apstiprinātie un šodien valdībai vērtēšanai nodotie Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie labojumi Enerģētikas likumā galvenokārt paredz trīs lielu Enerģētikas likuma daļu sakārtošanu, uzsver Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.
Šie lielie bloki ir jaunie termini attiecībā uz sašķidrināto dabas gāzi un sašķidrinātajām dabas gāzes iekārtām, skaidri nosacījumi trešo personu, tostarp biogāzes ražotāju, piekļuvei gāzes tīkliem un sankcijas par nepatiesas informācijas sniegšanu un procedūru neievērošanu, ko varētu piemērot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Ceturtā sadaļa par gāzes tirgus liberalizāciju veidojot vien aptuveni 15% no kopējiem labojumiem, skaidro J. Spiridonovs.
EM likumā vēlas noteikt, ka “Latvijas gāzei” līdzīgi kā, piemēram, AS “Latvenergo”, līdz 2015. gada 1. janvārim ir jāizveido atsevišķs, neatkarīgs meitas uzņēmums, kas nodarbotos ar gāzes mazumtirdzniecību un gāzes tīklu uzturēšanu (“Latvenergo” gadījumā tā ir AS “Sadales tīkls”). J. Spiridonovs nepiekrīt vakar AS “Latvijas gāze” preses sekretāra Vinsenta Makara paustajam viedoklim, ka meitas uzņēmuma izveide būtiski sadārdzinās maksu par gāzi. Proti, “Latvijas gāze” uzsver papildu administrēšanas, informācijas tehnoloģiju un uzņēmumu nodalīšanas lielās izmaksas, kas sadārdzinās maksu par pakalpojumu. V. Makaris arī atgādina – sadales uzņēmuma izveidi Latvijai atļauts sākt tad, kad valsts būs savienota ar jebkuras ES dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas, starpsavienotu sistēmu vai dominējošā gāzes piegādātāja daļa samazināsies zem 75%. Tā ir Latvijai piešķirtā tā saucamā “izolētā tirgus” atkāpe no ES direktīvas. Savukārt J. Spiridonovs uzsver: “Mums ir tiesības izmantot atkāpes, tomēr nav pienākuma to darīt.”
Gāzes monopoluzņēmumam no EM atšķirīgs viedoklis ir vēl dažos jautājumos, tomēr iebilžu par trešo personu piekļuvi gāzes tīkliem neesot. Patlaban Latvijas dabas gāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums – AS “Latvijas gāze”, kas nodrošina dabas gāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Saistībā ar noslēgto privatizācijas līgumu “Latvijas gāzei” līdz 2017. gadam ir piešķirtas monopoltiesības darbībai Latvijā.
Pašreizējā infrastruktūra un dabas gāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabas gāzes piegādes iespējas Latvijai. EM uzsver – mērķis ir nodrošināt Latvijas dabas gāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.
Šā gada 19. martā valdība nolēma īstenot dabas gāzes tirgus liberalizāciju Latvijā divos posmos – pirmajā posmā īstenojot darbības, kas Latvijai kā ES dalībvalstij veicamas līdz 2014. gada aprīlim, un otrajā – īstenojot darbības, kas nodrošinās pilnīgu dabas gāzes tirgus liberalizāciju Latvijā laikā, kad tiks izbeigta Latvijas dabas gāzes tirgus izolētība un tiks nodrošināti alternatīvi gāzes piegāžu avoti.
Viedoklis
Juris Ozoliņš, enerģētikas eksperts: “ES gāzes direktīva būtībā ir par vienu tēmu – kā patērētājam nodrošināt gāzes piegādātāja izvēles tiesības. Ar valdībā iesniegtajiem labojumiem Enerģētikas likumā attiecībā uz tirgus liberalizāciju Ekonomikas ministrija parāda, ka tā kaut ko dara, tomēr gāzes patērētājiem pieejas tirgum vēl nebūs. To labojumi likumprojektā neparedz.”
