Olafs Zvejnieks: Epopeja ar maksāšanu par gāzi rubļos ir tāda pati viltus ziņa kā visa pārējā Krievijas propaganda 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Visa epopeja ar maksāšanu Krievijai par gāzi rubļos ir tāda pati viltus ziņa kā visa pārējā Krievijas propaganda – tā der Krievijas iekšējās auditorijas barošanai, kas nevar vai nevēlas pameklēt informāciju citos avotos. Bet tā pajūk kā mēslu čupa, pret kuru pavērš šļūteni, katram, kas gatavs meklēt informāciju un iedziļināties.
Tātad 31. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, ka turpmāk gāzi “nedraudzīgajām valstīm”, tātad arī visai Eiropas Savienībai, pārdos tikai par Krievijas rubļiem. Kādas ir šī lēmuma sekas?
Pirmkārt, šis rīkojums iedragās Krievijas kā drošas un uzticamas gāzes piegādātājvalsts reputāciju un atkal liks runāt par gāzes izmantošanu kā ieroci.
Vienpusīga ultimatīvu prasību izvirzīšana nenāk par labu nevienai valstij, tas sekmēs atteikšanos no Krievijas gāzes izmantošanas tūlīt un tālākā nākotnē.
Otrkārt, neskatoties uz samērā plaši izplatītajām bažām, ka no 1. aprīļa beigsies Krievijas gāzes piegādes visiem tiem, kas nepiekritīs maksāt rubļos, šādas sekas nedraud. Gāzi apmaksā pēc to piegādes (daļu gan maksā arī avansā), tādēļ par martā piegādāto gāzi joprojām jāmaksā aprīlī līgumos noteiktajā valūtā, kas parasti ir eiro vai ASV dolāri.
Savukārt par aprīlī piegādāto gāzi “Gazprom”, saskaņā ar Krievijas prezidenta rīkojumu, jāvienojas par “maksājumiem rubļos”, tam vēl ir vismaz vairākas nedēļas laika.
Krievijas pieprasītā apmaksas shēma ir šāda – “Gazprom” Eiropas klienti atver divus kontus starpniekbankā “Gazprombank” – vienu valūtas un otru rubļu. Tad valūtas kontā tiek ieskaitīts maksājums par gāzi valūtā. Pēc tam “Gazprombank” kā starpnieks pārdod šo valūtu par rubļiem Maskavas biržā un rubļus ieskaita gāzes pircēja rubļu kontā. Tālāk tā pati “Gazprombanka” pārskaita šos rubļus no pircēja konta “Gazprom”, bet būtībā gāze tiek uzskatīta par apmaksātu kopš brīža, kad rubļi ieskaitīti pircēja rubļu kontā.
Jāuzsver, ka piedāvātās izmaiņas paredz tikai divas būtiskas izmaiņas – to, ka visi norēķini par gāzi tagad notiks caur vienu banku – “Gazprombank”, kas šādi tiek faktiski pasargāta no sankcijām vismaz tikmēr, kamēr Eiropa pērk gāzi no Krievijas.
Jāatzīmē, ka “Gazprombank” arī netika iekļauta ES sankciju sarakstos un atslēgta no SWIFT informācijas sistēmas tieši tādēļ, lai saglabātu norēķinu iespējas par gāzi. Otra izmaiņa ir tā, ka gāze tiek uzskatīta par apmaksātu nevis brīdī, kad pircējs kontā ir ieskaitījis valūtu, bet brīdī, kad banka, kurā atrodas šis konts, ir konvertējusi valūtu rubļos un ieskaitījusi to pircēja rubļu kontā. Taču šīs darbības veic banka pati.
Viss pārējais šajā informatīvajā troksnī ir viltus ziņa – Eiropas gāzes pircēji, ja tādi būs, turpinās maksāt par gāzi valūtā un, kas pats smieklīgākais, arī cena par Krievijas gāzi tiek turpināta noteikt ASV dolāros, nevis Krievijas rubļos.
Jau Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmajās dienās tika ieviesti noteikumi, ka visiem eksportētājiem, tātad arī “Gazprom”, ir jāpārdod valstij 80% no valūtas ieņēmumiem, pretī saņemot rubļus – šī prasība tika ieviesta rubļa kursa glābšanai pēc sankciju trieciena, iesaldējot Krievijas valūtas rezerves Rietumu bankās.
Būtībā šī shēma arī tiek īstenota, tikai tagad to propagandas nolūkos dēvē par prasībām maksāt par gāzi rubļos. Saņemto valūtu Krievija konvertētu rubļos arī bez šī muļķīgā teātra, jo eksportētāju valūtas ieņēmumi šobrīd ir vienīgais būtiskais šķērslis, kas notur rubļa kursu no strauja kritiena.
Kāpēc šīs prasības vispār bija vajadzīgas, ja ekonomiski nekādas jēgas no tām nav? Tikai un vienīgi politisku mērķu vārdā.
Tas ļauj Putinam Krievijas auditorijas priekšā izskatīties kā tādam, kas spēj diktēt noteikumus Eiropai un pasaulei.
Otrkārt, tas rada Eiropai politiskos un juridiskos riskus. Riski slēpjas tajā momentā, ka Krievija cenšas tos piespiest formāli apiet pašu noteiktās sankcijas. Proti, kad “Gazprombank” “pircēju vārdā” konvertēs saņemto valūtu Krievijas rubļos, tad no kā tiks pirkti šie rubļi? Visticamāk – no Krievijas Centrālās bankas, taču pret šo banku Eiropas Savienība noteikusi sankcijas.
Tātad iznāks, ka uzņēmumi, kas pērk gāzi, it kā veic valūtas konvertācijas darījumus ar sankcijām pakļautu banku. Tas rada risku, ka pret tiem var tikt vērstas sodu prasības par sankciju pārkāpšanu.
Oficiālu atbildi uz šīm prasībām Eiropas Savienība pagaidām devusi nav. Kāda tā varētu būt? Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis izteicies, ka ES šī gada laikā plāno par divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tas nozīmē, ka virkne valstu gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas gāzes pirkšanas.
Par pilnīgu atteikšanos no Krievijas gāzes izmantošanas visā ES runa varētu būt piecu gadu periodā – šāda informācija izskanējusi iepriekš, un pagaidām nav skaidrs, kādi tieši soļi tiks sperti, lai sasniegtu šo mērķi.
Taču visticamāk, ka runa ir par visu atjaunojamās enerģijas projektu attīstības paātrināšanu, atteikšanos no paredzētās atomelektrostaciju slēgšanas virknē valstu, atgriešanās pie ogļu izmantošanas uz kādu laiku visur, kur tas vēl iespējams, visas iespējamās sašķidrinātās gāzes pirkšanas pasaules tirgū un energoefektivitātes pasākumiem.
