Bobslejā gāzes pedālis grīdā 0
“Pēc šiem panākumiem atlaist gāzi būtu muļķīgi,” Soču olimpisko spēļu vicečempions bobsleja četriniekā Oskars Melbārdis nākamajai sezonai gatavojas ar mērķi nostiprināt savas pozīcijas.
Pilnvērtīga atpūta
Pēc sezonas Oskars kārtīgi atpūties: “Citus gadus ar čaļiem gāju uzspēlēt futbolu, bet tagad atteicos no visām fiziskajām aktivitātēm. Bija gan mikrotraumas sakrājušās, gan arī morālais nogurums, jo psiholoģiski visa sezona iznāca diezgan smaga – diskvalifikācija, kritieni. Pārdomas lielas, pat Sočos nebija tik lielas spriedzes.”
Aprīlī viņš sācis skriet krosus, sākumā bijis pagrūti un it kā vēl gribējies pavaļoties, taču sapratis – jo ilgāk ielaidīs, jo grūtāk būs atsākt. Oskars uzsver, ka būtu muļķīgi tagad dot sev atlaides un dzīvot uz olimpiskā sudraba rēķina. Viņš cerot, ka komandā nevienu nebūs skāris “pēcolimpiskās sezonas sindroms”, kad it kā var darboties mazliet vieglākā režīmā. 26 gadus vecais pilots pat ir gatavs strādāt ar vēl lielāku atdevi: “Man gribas pierādīt, ka aizpagājušajā sezonā iegūtā otrā vieta Pasaules kausa kopvērtējumā nebija nejaušība un aizvadītajā sezonā mūs vajāja neveiksmes. Nākamā sezona būs tikpat svarīga kā visas iepriekšējās.”
Uz pirmo kopīgo treniņu nometni bobslejisti sapulcējās jūnijā. “Darījām lielākoties to pašu, ko iepriekšējos gados. Ar mums kopā bija arī daudz jauno. Man ļoti patika, iekustējāmies, un slodze pakāpeniski palielināsies. Priecīgs braucu uz nometni un priecīgs arī atpakaļ.” Sagatavošanās princips vasarā paliek nemainīgs – divas nedēļas kopīgā nometnē, divas individuālajam darbam.
Patriotisks lēmums
Latvijas izlases galveno treneri Sandi Prūsi jau ilgi lenc vairākas lielvalstis, galdā liekot sulīgus kontraktus. Pēc bobsleja pilota karjeras beigām viņš vairākas sezonas strādāja ar Itālijas izlasi, bet kopš 2006. gada ir kopā ar Latvijas bobslejistiem un neplāno neko mainīt. “Nekāda tirgošanās nenotika. Bija pāris sarunas ar citu valstu pārstāvjiem, kuras neuztvēru kā oficiālus piedāvājumus un devu diezgan skaidru mājienu, ka palieku mājās,” Sandim izšķiršanās neesot bijusi grūta.
Vai nostrādājis patriotisms? “Jā, arī tas. Olimpisko ciklu pabeidzām skaisti, no vecajiem sportistiem neviens dumpi netaisīja, arī pašam negribējās iet prom. Te viss ir zināms – treneri, federācijas vadība, mani viss apmierina. Ieslīgt rutīnā arī nav labi, tomēr jāiet prom ir tad, ja kaut kas nesanāk, ja gribas mainīt, bet neļauj. Neteiktu, ka mums vienmēr iet gludi, tomēr nav bijušas neatrisināmas grūtības,” skaidro Prūsis.
Viņam ar Latvijas Bobsleja un skeletona federāciju tāpat kā līdz šim ir džentlmeņu vienošanās, proti, nav oficiāli parakstītu līgumu, tādējādi jebkurā brīdī abas puses var nolemt par sadarbības beigšanu. Tomēr viņš pats apņēmies ar Latvijas izlasi strādāt līdz nākamajām ziemas olimpiskajām spēlēm 2018. gadā Dienvidkorejā.
Darbu turpina arī visi Prūša palīgi, tāpat balto karogu nav pacēlis neviens sportists. “Man tas bija ļoti svarīgi – saglabāt to, ko esam uzbūvējuši pēdējos astoņos gados,” gandarīts par treneru un komandas biedru lēmumu ir Oskars Melbārdis. “Jāturpina strādāt un jāmēģina sasniegt vēl vairāk. Līdz nākamajām olimpiskajām spēlēm gan vēl četri gadi, varbūt kāds līdz galam neies, bet, ja jau sāk, tad pēc tam ir vieglāk.” Oskars ir pārliecināts, ka ar šo kolektīvu ir vērts strādāt un meklēt progresa iespējas – gan fiziski, gan arī tehniskajā plānā. “Kaut ko jau meklēsim un testēsim, bet treneris arī ir maksimālists, un cerams, ka saskan mūsu plāni jau nākamajā sezonā iet uz visaugstākajiem mērķiem.”
Liela slodze
Šī vasara patiešām nav iezīmējusi atkāpes no ierastajām normām – tikpat smagi kā vienmēr. “Vienam otram ir traumas, un nepieciešams laiks, lai veselību savestu kārtībā. Jānim Strengam jau martā veica pleca operāciju, pēc kuras ārsti ieteica pusgadu nestrādāt ar svaru stieņiem, tomēr viņš jau palēnām darbojas. Uz traumu rēķina esmu gatavs vecajiem dot atlaides, bet principā mani neinteresē, kuram ir medaļa un kuram nav,” kā allaž strikts ir Sandis.
Prūša rīcībā nometnēs ir 22 sportisti, tostarp astoņi šopavasar atlases testos noskatītie jaunie talanti. Nosauksim visus pēc kārtas – Oskars Melbārdis, Daumants Dreiškens, Arvis Vilkaste, Jānis Strenga, Oskars Ķibermanis, Raivis Broks, Helvijs Lūsis, Vairis Leiboms, Intars Dambis, Edgars Eriņš, Raivis Zīrups, Dāvis Spriņģis, Alens Zeltiņš, Rūdolfs Tonigs, Artis Blūms, Kaspars Mazurs, Jānis Jansons, Uldis Ķiploks, Matīss Priede, Matīss Miknis, Kristaps Kalniņš un Uģis Žaļims. “Paņēmām lielāku baru, jo vienmēr ir tādi, kas atbirst nost. Vairāk nekā divdesmit puišu – tas ir daudz, grūti visiem pievērst uzmanību. Vasarā no jaunajiem daudzi izskatās neslikti, bet redzēsim, kā viņi izturēs slodzes,” teic Prūsis.
Kopā ar bobslejistiem otro vasaru ir Latvijas rekordists desmitcīņā Edgars Eriņš, savukārt valstī labākā rezultāta īpašnieks 100 metru sprintā Ronalds Arājs solījies pievienoties augustā. Sanda vērtējumā viņiem neiet īpaši vieglāk kā pērn, kad abi izcilie vieglatlēti pievienojās bobslejistiem. Lai izsistos, vajadzīgs raksturs.
