Gāzes patēriņš īstermiņā Latvijā samazinājies 15
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Patērētās dabasgāzes apmērs Latvijā šī gada pirmajos septiņos mēnešos samazinājies par 34,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati. Kopumā šajā laikā patērētas 5,056 teravatstundas (TWh) šī šobrīd tik neadekvāti dārgā energoresursa. Pērn pirmajos septiņos mēnešos patēriņš sasniedza 7,725 TWh, bet 2021. gadā kopumā – 12,707 TWh.
Taupīja gāzi elektrības ražošanai
Galvenais iemesls, kas veicinājis dabasgāzes patēriņa samazināšanos, ir saistīts ar dabasgāzes izmantošanu elektroenerģijas ražošanā – ņemot vērā nelabvēlīgu dabasgāzes cenu, kas saistīta ar Krievijas karu Ukrainā, kopš 2022. gada februāra ir ļoti būtiski samazinājusies elektroenerģijas izstrāde Rīgas termoelektrostacijās, kas ir viens no vislielākajiem dabasgāzes patērētājiem valstī, vērtē “Latvijas Avīzes” aptaujātie eksperti.
Vēl viens no iespējamajiem iemesliem dabasgāzes patēriņa kritumam ir saistīts arī ar samērā siltajiem laika apstākļiem gada pirmajos mēnešos, kā arī dabasgāzes cenu straujo kāpumu, kas ir ievērojami samazinājis šī resursu pievilcību siltumenerģijas sektorā. Par pirmo septiņu mēnešu rezultātiem nav īpaši jābrīnās, jo gāzes patēriņš ir jāvērtē apkures sezonā – no oktobra līdz aprīlim, uzskata enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. “No 4. februāra “Latvenergo” praktiski neko neģenerēja termoelektrocentrālēs, jo taupīja gāzi.
Taču 17. augustā tika sasniegti elektroenerģijas cenu griesti biržā. Tas lika uzņēmumam atsākt elektroenerģijas ražošanu, neskatoties uz augsto gāzes cenu,” teic J. Ozoliņš. Kā zināms, 17. augustā “NordPoolSpot” biržā tika sasniegta rekordaugsta elektroenerģijas cena – četri eiro par kilovatstundu.
Pieprasījums atjaunosies
Ņemot vērā to, ka augustā, palielinoties elektroenerģijas deficītam reģionā, ir tikusi atsākta elektroenerģijas ražošana Rīgas TEC, iespējams prognozēt, ka jau nākamajos mēnešos patēriņa krituma tempi pret iepriekšējo gadu būs mazāk krasi, secina Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.
“Lai gan kopumā joprojām varam prognozēt, ka gada griezumā gāzes patēriņš 2022. gadā būs zemāks nekā iepriekšējos gados, to varam uzskatīt par labu ziņu tikai īstermiņā. Pateicoties šim faktam, Latvijā, iespējams, ir izdevies uzkrāt vairāk gāzes un mazināt riskus, kas saistīti ar tās deficītu nākamajā apkures sezonā, kad pieprasījums atkal atjaunosies.
No ilgāka termiņa perspektīvas viedokļa ir jārēķinās, ka nepatērēto gāzi lielākoties esam spiesti aizstāt ar importētu elektroenerģiju, kas, kā to jau ir labi parādījušas pēdējo nedēļu tendences tirgū, ir saistīts ar nozīmīgiem ekonomiskiem un pat drošības riskiem.
Arī citos patēriņa sektoros dabasgāzes patēriņa kritums nenorāda uz to, ka ražotājiem būtu izdevies atrast saimnieciski izdevīgas alternatīvas dabasgāzei, bet gan drīzāk uz to, ka uzņēmumi ir spiesti dzīvot taupības režīmā bez skaidras perspektīvas atrast ilgtspējīgu alternatīvu, un atkarības mazināšanās, kura notiek, zaudējot savu konkurētspēju ekonomikas nozarēm un pieaugot atkarībai no citiem energoresursiem, noteikti nav tendence, par kuru būtu pamatoti priecāties,” vērtē eksperts.
Patēriņu nav būtiski ietekmējis gazificēto objektu skaita samazinājums. Dabasgāzes sadales sistēmas operatora “GASO” apkopotā informācija par šī gada pirmajiem pieciem mēnešiem liecina, ka šajā periodā no gāzes pieslēguma atteikušās vien 3667 mājsaimniecības jeb 0,96% un 225 nemājsaimniecības – 1,85%. 31. maijā Latvijā kopumā bija 391 026 aktīvi gazificētie objekti.
