“Pašreizējā gāzes cena ir apmēram piecreiz lielāka nekā pirms gada”: Olafs Zvejnieks prognozē, kas notiks tuvākajā nākotnē 23
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neskatoties uz to, ka gāzes cenas pagājušajā nedēļā piedzīvoja rekordkritumu no 1900 ASV dolāriem par 1000 kubikmetru gāzes līdz apmēram 1000 dolāriem, cena ir tikai samazinājusies no superaugstas līdz vienkārši ļoti augstai. Pašreizējā gāzes cena ir apmēram piecreiz lielāka nekā pirms gada.
Starptautiskā cenu aģentūra “Argus” pagājušajā nedēļā publicēja pētījumu, kurā norādīts, ka Eiropas rūpniecības uzņēmumi var drīzumā atgriezties pie oglēm un mazuta, lai nodrošinātu sevi ar enerģiju. Tas saistīts ar to, ka gāze pirmo reizi kopš 2014. gada kļuvusi dārgāka par savu naftas ekvivalentu, t. s. nosacīto naftas barelu, turklāt vēl nekad tās cena nav turējusies tik ilgi virs šī ekvivalenta.
Proti, tā pārsniedza naftas ekvivalenta cenu jau jūlijā, kopš tā brīža nav kritusies un cenas pazeminājums gaidāms vien pavasarī. Šīs apstāklis licis vairākām valstīm meklēt alternatīvas un pāriet atpakaļ pie šķidrās degvielas vai oglēm elektrostacijās sakarā ar ziemas tuvošanos. Abi šie soļi gan ir pretrunā ar valstu ekoloģiskajiem solījumiem un apņemšanos.
Šajos nodomos pamatīgs klupšanas akmens var izrādīties tas, ka palielināt mazuta un ogļu piegādes tirgum un aizvietot ar tiem gāzi būs ļoti sarežģīti – brīvu resursu globālajā tirgū nav. Par tiem būs jākonkurē ar Āzijas patērētājiem un trūkst arī ģenerējošo jaudu, kas spētu izmantot naftas produktus un ogles.
Tādu spēkstaciju, kas spēj izmantot mazutu, Eiropā atlicis pavisam nedaudz un to jauda varētu būt pietiekama tikai dažu Latvijas reģionālo pilsētu apgādes vajadzībām, nevis visai Eiropai.
Vienīgās divas valstis reģionā, kas spējīgas palielināt mazuta ražošanu, ir Zviedrija un Krievija – tieši šādā, nevis apgrieztā secībā.
Ogļu izmantošanas jaudas Eiropas Savienībā apmēram desmit reizes pārsniedz mazuta izmantošanai piemērotās, taču arī ogļu ražošanu strauji palielināt ir sarežģīti – pēdējos gados maz investēts raktuvju un ieguves attīstībā, arī ogļu piegādes loģistikas ķēdes pamazām kļūst arvien dārgākas.
Ķīna gan pagājušajā nedēļā paziņoja, ka palielinājusi ogļu ieguves jaudu par 100 miljoniem tonnu gadā, taču šis apjoms tiks izmantots turpat Āzijā.
Vērojot visu šo ieguves un izmantošanas jaudu nepietiekamību, virkne ekspertu uzskata, ka mēģinājumi atgriezties pie vecajiem kurināmā veidiem ir tikai īslaicīga un lokāla tendence.
Jebkurā gadījumā – satraukumu par augstajām gāzes cenām Eiropā sāk izrādīt arī gāzes piegādātāji, pirmkārt jau Krievija, kura piegādā 41% gāzes, ko patērē Eiropas Savienība.
Lai gan īstermiņā gāzes cenu kāpums ļauj nopelnīt, tomēr tas jau tagad liek rūpniecības nozarēm, kas patērē daudz gāzes, piemēram, minerālmēslu ražošanai, vai nu apturēt rūpnīcas, vai meklēt citus enerģijas avotus.
Jāpiebilst arī, ka nekāda ekonomiska pamata gāzes cenu paaugstinājumam virs 800–1200 dolāriem par 1000 kubikmetru gāzes nekad nav bijis – ja šo cenu līmeni vēl var izskaidrot ar pagājušo auksto ziemu, relatīvi tukšajām gāzes krātuvēm, karstumu un bezvēju Eiropā un citiem objektīviem faktoriem, tad cenas virs šī līmeņa saistītas tikai ar biržas spekulantiem, kas mēģina nopelnīt uz panikas rēķina.
Papildu negatīvs faktors gāzes lielvalstīm ir tas, ka augstās gāzes cenas stimulē investīcijas atjaunojamajā enerģētikā un citās alternatīvās gāzei. Proti, gūstot īstermiņa peļņu, gāzes piegādātāji ilgtermiņā grauj paši savu patēriņa tirgu. Kā raksta Krievijas biznesa prese, “Gazprom” eksportā 80% piegāžu joprojām tiek veiktas uz ilgtermiņa līgumu pamata ar fiksētām cenu aprēķina formulām, tādēļ īstermiņa peļņa nemaz tik liela nav – gada griezumā 1000 kubikmetru cena varētu pakāpties no pēdējos gados pierastajiem apmēram 200 dolāriem līdz 300.
Tiek prognozēts – lai nepieļautu gāzes tirgus turpmāko degradāciju, gāzes piegādātāji turpmāk centīsies novērst nesen redzētos cenu lēcienus līdz gandrīz 2000 dolāriem par 1000 kubikmetriem. Vai izdosies, tas ir cits jautājums, kas lielā mērā atkarīgs no tā, cik barga ziema mūs gaida.
