“Gāzes cenu dēļ Krievija gūst vēl lielāku labumu nekā pirms kara,” atklāj politologs 0
“Kara stāvoklis ir neparasta situācija, jāmēģina paskatīties mazliet pāri robežām – iespējamām un neiespējamām,” TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” komentāru sniedz politologs Filips Rajevskis.
“Šobrīd ir sanācis tā, ka gāzes cenu dēļ Krievija gūst vēl lielāku labumu – viņi uzsāka karu, uzkāpa cenas un viņi gūst vēl lielāku labumu, nekā viņi iepriekš guva, kad gāze bija lēta.
Šajā situācijā man ir sajūta, ka Eiropas Savienība nedarbojas kā kolektīvs pircējs, jo Krievija var domāt, ka manipulē ES, bet tas ir kā pārdevējs ar pircēju – viņi tirgū ir tikai divi. Viens pērk, otrs pārdod.
Putins pamēģina likt visiem maksāt rubļos, nekas nesanāca, bet tas, ka krieviem būtu jāmaksā Eiropas speciāls nodoklis par gāzi, kas tiek novirzīts Ukrainas atjaunošanai, kāpēc gan ne. Tādu Ukrainas PVN varētu ieviest, bet jābūt instrumentiem, kas nospiestu cenu, lai nesanāk, ka Eiropas pilsoņi par to maksā,” viņš skaidro.
Jau vēstīts, ka Saeima 21.aprīlī lēma par grozījumiem Enerģētikas likumā, kas paredz papildu dabasgāzes iegādi, veidojot rezerves apmēram divu teravatstundu (TWh) apmērā, liecina publiskotā sēdes darba kārtība.
Otrdien, 19.aprīlī, šādu priekšlikumu apstiprināja valdībā, bet trešdien – Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.
Gāzes rezerves nepieciešamas, lai mazinātu elektroenerģijas sistēmas desinhronizācijas riskus, ņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā. Latvijā no gāzes tiek ražota elektrība “Latvenergo” otrajā termoelektrostacijā (TEC-2).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūgusi likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.
Likumprojekts arī no Ministru kabineta puses tika virzīts kā steidzams un tam vajagot stāties spēkā līdz 25.aprīlim, kas ir datums, kad Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī sākas šī gada ceturtā ceturkšņa jaudu rezervācijas.
Deputāts Kārlis Šadurskis (JV) komisijas sēdē trešdien aicināja likumprojektam noteikt steidzamību, divos lasījumos to pieņemot jau ceturtdien, 21.aprīlī. Līdzīgu priekšlikumu izteica arī Krišjānis Feldmans (K).
Grozījumi Enerģētikas likumā paredz, ka Latvijai no nākamā gada būs dabasgāzes rezerves 1,8-2,2 TWh apmērā atkarībā no pieejamā sašķidrinātās dabasgāzes kuģu piedāvājuma. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka dabasgāzes iegāde varētu izmaksāt apmēram 230 miljonus eiro.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pēc valdības sēdes žurnālistiem norādīja, ka šis lēmums ir ļoti svarīgs, lai mazinātu dažādus riskus, ar kuriem potenciāli varētu saskarties energolietotāji.
Paredzēts, ka energoapgādes drošuma rezervju iegādi un uzglabāšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē valsts vārdā organizēs AS “Latvenergo” un nodrošina to iesūknēšanu krātuvē līdz 2023.gada 1.janvārim.
Pēc tam Ministru kabinets 2024.gadā un turpmāk reizi divos gados pārskatīs energoapgādes drošuma rezervju nepieciešamo daudzumu, balstoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) izvērtējumu par energoapgādes drošuma situāciju un pieejamajiem dabasgāzes apgādes avotiem un jaudām.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka risku rada iespējamība priekšlaicīgam atvienošanās procesam no Baltijas un Krievijas-Baltkrievijas kopējā (BRELL) elektrotīkla, kas faktiski paredzēta tikai 2025.gadā, kad ir plānota Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem. Šāda scenārija gadījumā tiktu ietekmēta Baltijas energosistēmas darbības stabilitāte un energosistēmu drošums. Desinhronizācijas no BRELL gadījumā būtu nepieciešama papildu elektroenerģijas ražošana TEC-2 koģenerācijas stacijā, kas nozīmē, ka būtu nepieciešama papildu dabasgāze, lai ražotu elektroenerģiju.
Pēc anotācijā paustā, tehniskie aprēķini parāda, ka desinhronizācijas gadījumā Latvijai līdz 2022.gada beigām būtu nepieciešami vēl divas sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas, kuru ietilpība būtu aptuveni 1,8-2,2 TWh atkarībā no pieejamā piedāvājuma. Šāda apmēra dabasgāzes iegāde un uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzskatāma par būtisku drošības elementu, lai neplānotas desinhronizācijas gadījumā būtu iespēja darbināt TEC-2 vienu energobloku atbilstoši darbības režīmiem, kurus būs noteicis elektroenerģijas pārvades sistēmas operators.
Gadījumā, ja neiestātos neplānotas desinhronizācijas no Krievijas energosistēmas scenārijs, iegādātais dabasgāzes apmērs kalpos kā valsts energoapgādes drošuma rezerves, kuras piederētu valstij kā sava veida aktīvs, kuru valsts var pārdot krīzes situācijā, ja būtu tāda nepieciešamība, skaidro ministrija. Tādējādi valsts izdevumu pozīciju ilgtermiņā veidotu nevis dabasgāzes iegādes cena, bet gan cenu svārstības starp dabasgāzes iegādes un pārdošanas cenu.
“Latvenergo” energoapgādes drošuma rezervju iegādi veiks 2022.gada ceturtajā ceturksnī no Klaipēdas LNG termināļa.
Apmaiņā pret iespēju nodrošināt Lietuvai dabasgāzes uzglabāšanas jaudas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē Latvija saņems garantijas par piegādes jaudām caur Klaipēdas LNG termināli, iepriekš informēja Vitenbergs.
