Gāzes baloni joprojām bīstami 1
Statistika liecina, ka vidēji vismaz četras reizes gadā kāds vēl no padomju laikiem tik labi pazīstamajiem 50 litru tilpuma sarkani krāsotajiem propāna gāzes baloniem izrādās bojāts, kas noved pie eksplozijas, cilvēku upuriem, smagām traumām un lieliem materiāliem zaudējumiem.
Cietušie divos no 2012. gadā notikušajiem sprādzieniem izlēmuši tiesā cīnīties par materiālā un morālā kaitējuma atlīdzību. Balonu uzpildi un gāzes pārdošanu veikušās firmas zaudējumus segt negrasās, lai gan cietušo advokāti, gan Patērētāju tiesību aizstāvības centrs (PTAC) nepārprotami norāda – šie uzņēmumi ir uzskatāmi par bīstamo balonu ražotājiem un tiem jāuzņemas pilna materiāla un morāla atbildība par notikušajām nelaimēm.
Pārbauda tikai reizi piecos gados
50 litru tilpuma gāzes baloni, no kuriem liela daļa ražoti pat pirms vairākiem desmitiem gadu, mājsaimniecībās joprojām tiek izmantoti bieži. Senāk iztukšoto balonu ar jaunu nomainīja gāzes uzņēmuma darbinieki, bet pēdējos gados pašam gāzes lietotājam tukšais balons jānogādā tirdzniecības jeb apmaiņas punktos, kas visbiežāk atrodami degvielas uzpildes stacijās. Tur, nododot veco, pretī tiek saņemts cits, jau ar gāzi uzpildīts balons, kam uzlikts ražotāja marķējums par tā drošumu un pievienota instrukcija par balona pievienošanu gāzes patērētājam. Pircējs samaksā tikai gāzes cenu, tādējādi ik apmaiņas reizē iegūstot citu balonu un nesaņemot informāciju, kad tas pēdējo reizi remontēts, pārbaudīts vai sertificēts. Arī balonu pieslēdz pats gāzes pircējs.
Balonu gāzes pārdošanas uzņēmumiem katrs konkrētais balons pēc tā uzpildīšanas ir jāpārbauda, izslēdzot iespēju, ka no tā varētu notikt gāzes noplūde.
Padziļināta tehniskā apskate, kas konstatētu iespējamos defektus balona ventilī, drošības vārstā un citās detaļās, kas garantē balona atbilstību drošas preces standartiem, praksē gan tiek veikta vien ik pa pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka tad, ja ventiļa defekts radīsies, piemēram, otrajā gadā pēc šīs apskates, apritē atradīsies sprādzienbīstams balons.
Ventiļi “izšauj”
2012. gada 2. septembrī Vārkavas novada Rožkalnu pagasta “Andiņu” saimniece Marija Kancāne pēc pusdienu pagatavošanas mēģināja aizgriezt gāzes balonu, bet negaidot no tā korpusa atdalījās ventilis, un telpā sāka izplūst gāze. Reaģējot uz sievietes saucieniem, virtuvē ieskrēja viņas vīrs Jānis un meita Egita. Brīdi vēlāk telpā izplūdusī gāze spēji aizdegās. Cilvēki izglābās, tikai izlecot pa logu, kas gan viņus nepasargāja no smagiem apdegumiem. Ēka ugunsgrēkā tika iznīcināta. Liktenīgo balonu Jānis Kancāns vairāk nekā pirms mēneša bija iegādājies SIA “Intergaz” balonu apmaiņas punktā.
Tikai dažas dienas iepriekš – 31. augustā – Vecumnieku novada Valles pagasta iedzīvotājs Andrejs Semjonovs degvielas uzpildes stacijā apmainīja iztukšoto gāzes balonu pret jaunu, kura uzpilde bija veikta SIA “Latvijas propāna gāze” (“LPG”). Tūlīt pēc tam A. Semjonovs savas mātes Birutas mājās “Līviņi” pēc instrukcijas pievienoja pilno balonu gāzes plītij. Konstatējot, ka gāzes padeve notiek, B. Semjonova centās aizgriezt balona ventili, bet nevarēja – tas griezās “tukšgaitā”. Par notikušo tika informēts “LPG” avārijas dienests.
Pēcpusdienā “Līviņos” ieradies montieris un bez speciāla ietērpa un instrumentiem, kā arī neveicot nekādus drošības pasākumus, sācis, cietušās vārdiem sakot, ķimerēties ap balonu. Pēc mirkļa balona ventilis ar skaļu troksni izsprādzis, sākusies gāzes noplūde.
Montieris gan centies radušos caurumu aizspiest ar rokām, bet sašķidrinātās gāzes ļoti zemās temperatūras dēļ jau pēc dažām sekundēm bija spiests tās atlaist. Atklātās uguns dēļ telpā izplūdusī gāze uzliesmoja un sākās plašs ugunsgrēks, kas māju pārvērta krāsmatās. A. Semjonovs no degošās mājas paguvis vien iznest blakustelpā esošo zīdaini, pēc tam arī jau traumas guvušo “LPG” meistaru, tādējādi izglābjot viņa dzīvību
Gan Preiļu, gan Bauskas policija pēc notikušā ir ierosinājušas kriminālprocesus, kuri šobrīd ir iestrēguši ekspertīžu kavēšanās dēļ.
Jāatbild ražotājam
Zvērināts advokāts Jānis Jurkāns, kurš pārstāv abos gadījumos cietušos, pastāstīja, ka ir sagatavoti prasību pieteikumi tiesai par mantiskā un morālā kaitējuma piedziņu. Kā atbildētāji šajās prasībās norādīti SIA “Intergaz” un “LPG”. “Atbilstoši Preču un pakalpojumu drošuma likumam, kā arī likumam “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem” gāzes balonu uzpildītāji atzīstami par preces ražotājiem. Tā kā prece izrādījusies nedroša un tās dēļ nodarīti zaudējumi patērētāja mantai vairāk nekā 500 eiro apmērā, pastāv visi priekšnoteikumi, lai tiesa piedzītu zaudējumus no personām, kuras laidušas tirgū nedrošos gāzes balonus,” skaidroja advokāts.
“Ja jau balons bija pārdošanā (laists tirgū brīvai apmaiņai), tad uzpildi veikušais uzņēmums atzinis to par lietošanai drošu,” viņš norādīja.
Vecumnieku novadā notikusī nelaime, pēc ekspertu aplēsēm, radījusi vairāk nekā 54 tūkstošu latu lielus zaudējumus, bet morālā kaitējuma summa noteikta 3000 latu apmērā. Bet Vārkavas novadā kopējā summa, ko cietušie vēlas piedzīt no balona pārdevēja SIA “Intergaz”, ir krietni lielāka – 155 592 lati, jo ietver ne vien aprēķinātos tiešos materiālos zaudējumus, bet arī cietušo ārstēšanās izdevumus.
“LPG” strupi noliedz vainu
SIA “LPG”, atbildot uz pirmstiesas brīdinājumu, bijusi visai kategoriska. “LPG” neesot ne balona īpašnieks, ne ražotājs, uzņēmums atbildot tikai par balona uzpildīšanu un tā transportēšanu līdz apmaiņas punktam. “Līviņu” iedzīvotāji no “LPG” esot iegādājušies tikai gāzi. Tādēļ “LPG” nekādas prasības neatzīst.
Nav lasāms neviens vārds, ka “LPG” būtu gatava no savas puses piedalīties negadījuma izpētē, kaut vai tāpēc vien, lai izvairītos no šādu bīstamu balonu turpmākas pārdošanas.
Uzņēmums “Intergaz”, kam piestādīts brīdinājums par Vārkavas pagastā notikušo, vispār nav uzskatījis par vajadzīgu sniegt jelkādu atbildi.
Likums draudzīgs patērētājam
“Pieminētie likumi tiešām līdz šim piemēroti pārlieku maz, mēs no savas puses esam gatavi tiesā sniegt nepieciešamos likumu skaidrojumus, ja tādi būtu nepieciešami. Šīs nesen mūsu likumdošanā ieviestās normas ir patērētājam ļoti draudzīgas – īpaši svarīgi, ka cietušajam pašam vairs nav jāpierāda, ir vai nav pieļautas kādas kļūdas ražošanas procesā. Pierādīšanas pienākums gulstas uz ražotāju, t. i., viņam pašam jāpierāda sava nevainība. Turklāt Latvijā šo likumu normas attiecinātas ne tikai uz ražotājiem, bet arī uz pakalpojumu sniedzējiem,” skaidroja PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Gāzes balonu sprādzienu gadījumā PTAC direktore piekrīt viedoklim, ka balona uzpildītāji uzskatāmi par preces ražotājiem.
“Pagaidām zināmas neskaidrības raisa jautājums, kas tad īsti ir uzskatāms par balona īpašnieku – tā uzpildītājs, šajā gadījumā, arī ražotājs, vai lietotājs, baloni faktiski ir tāda kā bezsaimnieka manta, par kura drošumu neviens tā īsti nevēlas vai nevar atbildēt. Līdz 2014. gada 1. janvārim šim īpašumtiesību jautājumam jābūt sakārtotam.
Jau tagad daži gāzes balonu pārdevēji piedāvā balonus iznomāt. Manuprāt, tas ir labs risinājums,” uzskata B. Vītoliņa.
Vislabākais veids, kā šobrīd sevi pasargāt, pēc B. Vītoliņas sacītā, ir jau tagad iegādāties no ražotājiem tikai jauna parauga balonus, lai gan šobrīd piedāvājums nav plašs un visbiežāk tirdzniecības punktos atrodami tie paši vecā parauga baloni. Bet, ja pagaidām tiek turpināta šo ierasto balonu ekspluatācija, noteikti jāseko, lai balons būtu marķēts ar grieķu alfabēta burtu “pī”.
Uzziņa MK noteikumi (nr. 500) paredz pakāpenisku padomju laika balonu izņemšanu no aprites. Ja tiek turpināta veco balonu ekspluatācija, jāseko, lai balons būtu marķēts ar grieķu alfabēta burtu “p” (“pī”), kas apliecina, ka konkrētajam balonam veiktas visas padziļinātās tehniskās pārbaudes. Punktuāli jāievēro balonam pievienotā lietošanas instrukcija – tā obligāti jāpieprasa no pārdevēja. Uz balona jābūt norādītam iepildītās gāzes sastāvam un uzpildi veikušā uzņēmuma avārijas dienesta tālruņa numuriem. |
