Dabas gāze ir videi draudzīgākais kurināmais ar augstu siltumspēju 0
Kurināmo veidi un apkures sistēmas ir dažādas, atšķiras arī to ierīkošanas izmaksas, ekspluatācijas ilgums un efektivitāte. Populārākie ēku apkurei izmantojamie energonesēji ir gāze, cietais kurināmais un elektrība. Daudz kas apkures katla izvēlē atkarīgs no attiecīgā energonesēja pieejamības, ēkas tehniskā stāvokļa, siltumizolācijas, vēlamās automatizācijas pakāpes, kā arī lietotāja īpašām vēlmēm. Jo vairāk siltuma izplūst no mājas, jo vairāk siltuma nepieciešams saražot, lai tajā uzturētu komforta temperatūru. Tāpēc apkures sistēmas rekonstrukciju vai ierīkošanu vajadzētu kombinēt ar ēku siltināšanu. Pieejamākais apkures veids ir malkas apkure. Tas ir vietējās izcelsmes, videi nekaitīgs kurināmais, taču saražotā siltuma daudzums ir atkarīgs no koksnes veida un mitruma. Nepieciešama papildu telpu malkas uzglabāšanai un savlaicīgi jārūpējas par tās iegādi. Ar granulām darbināmas apkures sistēmas automātiskajā režīmā var strādāt pat nedēļu, taču ierīkošanas un kurināmā izmaksas ir augstākas. Siltumtehniķi atzīmē, ka, atjaunojot novecojošās apkures sistēmas, var ietaupīt vairāk nekā 30% enerģijas patēriņa ēkās un vienlaikus par 30% samazināt CO2 izplūdi, ko veido apkure.
Laba ērtuma un izmaksu kombinācija ir dabasgāzes apkure. Tā ir viens no modernākajiem, drošākajiem un videi draudzīgākajiem siltumenerģijas ražošanas veidiem, piemērota gan dzīvokļiem, gan privātmājām, gan birojiem. Gāzes apkure ir iespējama gan ar dabasgāzi, ko patērētājam piegādā centralizēti pa gāzes vadu, gan ar sašķidrināto gāzi (propānu, propānu-butānu), ko pie objekta uzglabā cisternā. Dabas gāze ir videi draudzīgākais kurināmais. Tai ir augsta siltumspēja, sadegot tā nerada pelnus un sēra savienojumus un kurināmo vidū tai ir mazākie CO2 izmeši, tādējādi nodarot minimālu kaitējumu apkārtējai videi un cilvēka veselībai. Dabasgāzes sadegšanas galvenie produkti ir tikai divi – CO2 un ūdens tvaiki. Arī sašķidrinātā gāze ir ekoloģisks un veselībai nekaitīgs kurināmais, kas sadegot neveido kaitīgus izmešus, nerada rūsu un neļauj sakrāties lielam kvēpu daudzumam. Gāzes apkures katli mūsdienās ir ekonomiski, to efektivitāte sasniedz līdz pat 90%.
Ir divu veidu gāzes apkures katli. Tradicionālie jeb konvencionālie apkures katli iztiek bez piespiedu dūmgāzu novadīšanas. Modernāki ir kondensācijas apkures katli ar piespiedu dūmgāzu novadīšanu. Kondensācijas katlu konstrukcija ļauj gāzi sadedzināt efektīvāk. Dūmgāzes no iekārtas izplūst ar daudz zemāku temperatūru, kondensējas, un kondensāts caur katla sifonu aizplūst kanalizācijā. No dūmgāzēm iegūto papildu siltumu izmanto apsildē, tādējādi paaugstinot katla efektivitāti. Jo īpaši kondensācijas tipa katli piemēroti apkures sistēmām ar zemu apsildes temperatūru – telpās ar lielākiem radiatoriem vai ar siltajām grīdām. Kondensācijas tipa katliem nav arī iespējama tvana gāzes noplūde.
Gāzes apkures iekārtas var papildus automatizēt un palielināt sistēmas efektivitāti. Katlu automātika lielākoties darbojas, vadoties pēc āra temperatūras sensora rādītājiem. Iestājoties vēsākam laikam, regulators pats pieregulē apkures temperatūru. Tāpat iespējams ieprogrammēt, lai katls mazāk silda naktīs vai tad, kad neviena nav mājās. Savukārt kurināmā sadegšanas procesu pilnībā kontrolē katla regulēšanas un drošības sistēmas.
Tomēr gāzes katlu izvēlē, uzstādīšanas projekta izstrādē, iekārtas uzstādīšanā un ekspluatācijā ir jāievēro stingri drošības noteikumi. Uz kvalitātes rēķina taupīt gan nevajadzētu, jo nepareizas iekārtas izvēles un nekvalitatīvas izbūves gadījumā kļūdu labošana var izmaksāt dārgi. Jāatceras, ka, jo zemāka siltumnesēja temperatūra, jo energoefektīvāk darbojas apkures iekārtas. Īpaši tas attiecas uz kondensācijas tipa gāzes apkures katliem un siltumsūkņiem. Tad jāizmanto radiatorus ar lielāku sildvirsmu, kā arī siltās grīdas. Uzstādīšanas izmaksas gan kondensācijas, gan konvencionālā tipa iekārtām ir aptuveni vienādas, atšķirība ir tikai to cenā. Piemēram, 24 kW jaudas konvencionālā iekārta maksā 880 eiro, bet tikpat jaudīga kondensācijas iekārta maksā 1500 eiro, toties ir efektīvāka.
