Nedaudz vairāk kā mēnesis atlicis līdz dabasgāzes tirgus pilnīgai atvēršanai. Kā tas ietekmēs klientus? 1
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nedaudz vairāk kā mēnesis atlicis līdz dabasgāzes tirgus pilnīgai atvēršanai. Kā tas ietekmēs klientus?
Saskaņā ar Enerģētikas likuma grozījumiem no šā gada 1. maija mājsaimniecībām būs pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus, kas nozīmē, ka mājsaimniecībām saistītā lietotāja statuss, kas ļāva iegādāties dabasgāzi par regulētu cenu, vairs nepastāvēs.
Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pārtrauks regulēt dabasgāzes tarifu lielākajam no piegādātājiem – AS “Latvijas gāze” (“LG”), kam ir publiskā tirgotāja statuss, un uzņēmums būs tiesīgs gāzes cenu noteikt pēc saviem ieskatiem.
Savukārt dabasgāzes patērētājiem būs pienākums slēgt jaunus līgumus ar izvēlētajiem tirgotājiem. Jāatgādina, ka jau šobrīd iedzīvotāji var iegādāties gāzi no pašu izvēlētiem tirgotājiem, kuri spēj piedāvāt zemāku cenu un labākus sadarbības nosacījumus, tādēļ tiek prognozēts, ka lielāko daļu mājsaimniecību gāzes tirgus pilnīga atvēršana īpaši neskars. Tāpat prognozes liecina, ka mājsaimniecībām, kuras šobrīd pērk dabasgāzi pēc regulētā tarifa, pēc tirgus atvēršanas cena varētu samazināties.
Kā jārīkojas, ja pašreiz mājsaimniecība dabasgāzi iegādājas kā saistītais lietotājs par regulētu cenu no “Latvijas gāzes” un sliecas gāzes tirgotāju nemainīt arī pēc 1. maija? “Latvijas gāzes” mājas lapā rodamā informācija liecina, ka klienti par to tikšot informēti individuāli jau līdz 1. maijam, nosūtot informāciju uz klienta norādīto e-pasta vai pasta adresi. Lai saziņa būtu veiksmīga, “Latvijas gāze” arī aicina pieslēgties klientu portālam un aktualizēt savu kontaktinformāciju.
Saglabās drošības spilvenu
Bet kā rīkoties, ja ir vēlme gāzes tirgotāju mainīt? “Mājsaimniecībai, kas nolēmusi izvēlēties citu gāzes tirgotāju, vajadzētu pievērst uzmanību tam, kādi ir piedāvājumi un kurš no tiem ir visatbilstošākais tās interesēm, izvērtējot ne tikai sākotnējo cenu, bet arī līguma darbības termiņu, cenas garantiju, patēriņa apjoma nosacījumus un citus iespējamos nosacījumus,” iesaka Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.
Iespējams, ka mājsaimniecībā, kurā dabasgāze tiek izmantota apkurei un kurā var izmantot vairākus energoresursus, ir izdevīgāk izvēlēties dabasgāzes līgumu ar cenu, kura ir piesaistīta vairumtirdzniecības tirgum un dod klientam iespēju izvēlēties tos resursus, kuri konkrētajā mirklī ir konkurētspējīgāki. Turpretī klientam, kuram ir svarīga ilgtermiņa stabilitāte, būtu jācenšas slēgt līgumu uz garāku termiņu ar, iespējams, mazliet augstāku, bet ilgtermiņā garantētu cenu. “Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka politikas veidotājs dabasgāzes tirgū saglabās zināmu drošības spilvenu – proti, ir paredzēts ieviest arī tā saukto universālo pakalpojumu, kurš būs pieejams ikvienam klientam un kuram būs tirgus cenai piesaistīti cenu griesti.
Praksē tas nozīmēs, ka dabasgāzes iespējamais uzcenojums tiks savā ziņā ierobežots un arī klientiem, kuri izvēlēsies palikt pie līdzšinējā piegādātāja, joprojām būs pieejama dabasgāze par augstāku, tomēr tirgus situācijai piesaistītu un samērīgu cenu,” skaidro G. Valdmanis.
Ņemot vērā, ka dabasgāzes cenas pēdējo mēnešu laikā vairumtirdzniecības tirgū ir ievērojami samazinājušās, ir pamats cerībām, ka klientiem, kuri šobrīd pērk dabasgāzi pēc regulētā tarifa, cena par dabasgāzes vienību pēc tirgus atvēršanas samazināsies. Vienlaikus ir jāsaprot, ka ilgtermiņā cenu svārstības, gan iespējamie kāpumi, gan kritumi, nebūs saistīti ar pašu tirgus atvēršanu, bet gan ar dabasgāzes cenas svārstībām vairumtirdzniecības tirgū.
Pēdējo desmit gadu laikā dabasgāzes cena, arī mājsaimniecībām, ir piedzīvojusi gan straujus kāpumus, gan kritumus, un šādas tendences noteikti saglabāsies arī pēc tirgus atvēršanas. “Savukārt likt lielas cerības uz jaunu tirgotāju ienākšanu un konkurences ietekmi uz cenām tomēr nevajadzētu. Mājsaimniecībām ir jāapzinās, ka, piemēram, dabasgāzes tirdzniecība ēdiena pagatavošanas vajadzībām ir samērā mazā apjomā, kas nerada vērā ņemamu apgrozījumu tirgotājam, un attiecīgi ne visiem tirgotājiem tā var būt ienesīga, tāpēc šajā segmentā var prognozēt, ka turpinās dominēt līdzšinējie lielākie pakalpojuma sniedzēji “LG” un “Latvenergo”, savukārt lielāka konkurence gaidāma tieši apkures segmentā,” lēš eksperts, norādot, ka “LG” tirdzniecības apjomu lielāko daļu veido juridiskie klienti, tāpēc uzņēmuma saimnieciskās darbības veiksmi, visticamāk, mājsaimniecību tirgus regulējuma izmaiņas būtiski neskars.
Jauns spēlētājs mājsaimniecību segmentā
Dabasgāzes universālā pakalpojuma cena mājsaimniecībām pēc tirgus atvēršanas 1. maijā, visticamāk, būs zemāka nekā šā brīža tarifs, prognozē “LG” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Savukārt, ja cenas atkal pēkšņi strauji pieaugs, tad, iespējams, brīvajā tirgū cena būs augstāka.
Kā zināms, neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februāra beigās dabasgāzes cena bija aptuveni 88 eiro par megavatstundu (MWh), bet augustā, kad Krievija būtiski samazināja gāzes piegādes Eiropai, cena pārsniedza 340 eiro par MWh. Šī gada 20. martā Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” dabasgāzes cena pirmo reizi kopš 2021. gada jūlija bija nokritusies zem 40 eiro. “Pašlaik mums ir pienākums apgādāt mājsaimniecības un mēs patiesībā ciešam zaudējumus no mājsaimniecību apgādes, bet pēc tirgus atvēršanas cīņa būs par maksātspējīgajiem klientiem. Tur jau parādās pavisam citi motivatori,” norāda A. Kalvītis.
Taču pretēji “LG” citi tirgotāji mājsaimniecību segmentā saredz biznesa potenciālu. Līdz ar tirgus atvēršanu brīvai tirdzniecībai ir sarosījusies viena no lielākajām un visstraujāk augošajām privātajām enerģētikas grupām Baltijas reģionā – “Elenger”. “Uzņēmums jau piecus gadus darbojas Latvijas tirgus korporatīvajā segmentā, tāpēc nākamais solis – piedāvāt dabasgāzi arī Latvijas mājsaimniecībām – ir loģisks, izsvērts un atbilst uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem.
Uzskatām, ka jauna tirgus spēlētāja ienākšana noteikti nāks par labu gāzes patērētājiem Latvijā, nodrošinot viņiem iespēju izvēlēties sev piemērotāko piegādātāju,” saka “Elenger” grupas valdes loceklis un SIA “Elenger” vadītājs Dāvis Skulte. “Jau šobrīd esam kļuvuši par vienu no lielākajiem dabasgāzes piegādātājiem korporatīvo klientu segmentā Latvijā, piedāvājot alternatīvu esošajam gāzes monopolam,” teic D. Skulte. Šobrīd viņš atturas prognozēt, kāda būs uzņēmuma piedāvātā gāzes cena mājsaimniecībām. “Ņemot vērā šā brīža situāciju gāzes tirgū, pieļauju, ka no 1. maija iedzīvotājiem būs iespēja tikt pie gāzes par zemākām cenām un saņemt daudz mazākus rēķinus par apkuri un ūdens uzsildīšanu.
Par to, vai samazināsies izmaksas tiem, kuri izmanto gāzi ēdiena pagatavošanai, ir grūti spriest, jo patēriņš ir daudz mazāks un lielāks iespaids uz gala cenu ir citām komponentēm, kā, piemēram, piegādes tarifiem un apkalpošanas izmaksām,” teic D. Skulte. “Elenger” ir lielākais privātais enerģētikas uzņēmums Somijas un Baltijas reģionā. Uzņēmums piedāvā klientiem dabasgāzi cauruļvadu gāzes, saspiestās dabasgāzes (CNG) un sašķidrinātās dabasgāzes veidā, kā arī pārvalda Igaunijas lielāko dabasgāzes tīklu. “Elenger” grupai šobrīd kopumā ir 50 000 klientu. Igaunijas tirgū uzņēmums pazīstams ar nosaukumu “Eesti Gaas”.
