Gavilēs katrs savā novadā? Pirmie minējumi, kā covid ēnā varētu noritēt skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki 5
Anita Bormane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Decentralizēts norises modelis, kurā dalībnieki svētku sajūtu gūst galvenokārt āra pasākumos pašvaldībās, turklāt – izstiepts laikā no 2021. gada jūlija līdz oktobrim.
Šāda pašlaik ir organizatoru vīzija par šovasar paredzētajiem XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, ko vakar Dziesmu un deju svētku padomes sēdē izklāstīja izpilddirektore Agra Bērziņa.
Lielāka skaidrība par principiem, kā notiks svētki, varētu būt, agrākais, aprīļa beigās. Pārcelt svētkus par vēl vienu gadu, pēc A. Bērziņas domām, nebūtu lietderīgi, jo pavisam drīz jāsākas nākamo svētku procesam.
Organizatoriem esot gana daudz izaicinājumu – gan domājot par tradīcijas uzturēšanu, gan skolēnu un skolotāju motivāciju, gan vecāku iedrošināšanu un iedvesmošanu. Tomēr jau tagad skaidrs, ka svētki varēs notikt, piepildoties trim “ja”: ja to norisi pieļaus epidemioloģiskā situācija valstī, ja tiks atļauta interešu izglītība klātienē, ja būs iespēja nodrošināt mēģinājumu procesu.
Taču, ja svētki arī notiks, tie būs kardināli atšķirīgi no tradicionālajiem – pasākumi plānoti no jūlija līdz oktobrim, bez liela dalībnieku skaita pulcēšanas un svarīgākie to norises nosacījumi saistīti ar distancēšanos un epidemioloģisko nosacījumu pildīšanu. Tādēļ netiek plānotas nekādas atlases vai repertuāra pārbaudes skates, kolektīvu izvirzīšana vai apstiprināšana.
“Priecāsimies par tiem kolektīviem un bērniem, kuri saņēmuši vecāku atbalstu un ir šajā attālinātajā mācību gadā cītīgi gatavojušies svētkiem,” teica A. Bērziņa. Viņa arī atzina, ka no vecākiem, pedagogiem, iestāžu vadītājiem un atsevišķām pašvaldībām ir novērojama dažāda attieksme – no atbalsta līdz piesardzībai un noraidījumam.
Organizatori paredz, ka bērni vienā dienā atbrauc uz pasākuma norises vietu, mēģina, vakarā uzstājas un pēc tam dodas uz mājām. Turklāt plānots, ka vienā dienā nenotiktu divi vai trīs notikumi, kā bijis tradicionāli. Samazināts arī skatītāju skaits, un iespējami arī notikumi bez viņu klātbūtnes.
“Mūsu galvenais mērķis ir saglabāt bērnos vēlmi piedalīties svētkos un dot motivāciju. Saņemam atbalstu no skolotājiem, kuri saka: es pasaku savējiem, ka mēs dziedāsim, un meitenes sāk raudāt, un emocijas plūst pāri visām iespējamām robežām,” uzsvēra A. Bērziņa.
Svētku organizatori pašlaik ir izstrādājuši trīs variantus, no kuriem pesimistiskākais – C – paredz, ka, ja nebūs ļauts pulcēties, tad katrs kolektīvs uzstāsies savas skolas pagalmā vai arī vietējā estrādē vai stadionā. Svētku organizatori pašlaik piesardzīgi raugās uz B variantu, kas gan ir iespējams situācijā, ja maija beigās – jūnija sākumā sāk notikt interešu izglītības nodarbības un iekštelpās atļauts pulcēties 200 (500), bet ārtelpās – 3000 līdz 4000 cilvēkiem.
Svētku dalībniekiem būšot iespēja apmeklēt jauno Mežaparka Lielo estrādi, kur arī paredzēta daļa notikumu. Jauna svētku norises vieta būs “Hanzas perona” terase Rīgā, kur varētu uzstāties tautas mūzikas koncerta un simfoniskās mūzikas koncertu dalībnieki. Skatuviskās dejas koncerta ieraksti bez skatītāju klātbūtnes varētu norisināties Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, tur tiks aicinātas arī folkloras kopas. Savukārt Rīgā, Vērmanes dārzā, varētu uzstāties gan diasporas kolektīvi, ja viņiem būs iespēja ierasties, gan instrumentālie un vokāli instrumentālie, gan deju kolektīvi, gan skolu teātri. Tiek arī plānots – iespējams gan, tas būs tikai televīzijas projekts –, ka ārpus telpām varētu notikt koru koncerts “Dziesmu koks”, kurā piedalītos Rīgas Doma skolas un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas skolas kori.
Plānots, ka koklētāju ansambļi varētu pulcēties iekštelpās – Liepājas, Cēsu un Rēzeknes koncertzālēs –, bet Ķīpsalas izstāžu zālē – mūsdienu deju kolektīvu dalībnieki.
Liels izaicinājums esot ar tautas deju dejotājiem – šā brīža risinājums esot, ka kolektīvi varētu veidot dejas bez tradicionālajiem rakstiem un zīmējumiem atsevišķos laukumos.
Reģionos kopā aicināšot folkloras kopu un mākslas programmu dalībniekus – Latgales bērni varēšot darboties Riebiņos, Vidzemes un Zemgales – Ropažos, Kurzemes – Nīcā un Rīgas bērni pulcētos Brīvdabas muzejā. Pēc līdzīga principa arī plānots īstenot dažādas radošās darbnīcas ar tērpu demonstrējumiem u. c.
Atbildot uz kultūras ministra, jaunā Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja Naura Puntuļa jautājumu par kolektīvu gatavību jaunajiem modeļiem, A. Bērziņa norādīja, ka koru vadītāji jau pagājušajā gadā bija izbraukuši visus novadus, kopmēģinājumos tiekoties ar kolektīviem, un arī pūtēju orķestri esot gatavi.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska uzsvēra, ka jau šonedēļ Operatīvajā vadības grupā tikšot vērtēts Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums par iespējamību noteikt, ka līdz divdesmit cilvēkiem var piedalīties formālās un neformālās izglītības nodarbībās ārtelpās (formālajās – līdz piecām nodarbībām nedēļā, neformālajās – līdz divām).
