Neēst otru latvieti 0
Gavēnis ved uz Lieldienām, kur runa ir par metaforisku nomiršanu sev un augšāmcelšanos jaunai dzīvei – citiem un Dievam. Kāpēc tomēr tik daudz koncentrējamies uz gavēni kā diētas paveidu? “Jo tā ir vienkāršāk,” uzskata Ronalds Melkers, “tas ir vieglākais ceļš, bet arī tas var palīdzēt – kā iesācēja prakse.”
Ko priesteris pats darīs Lielā gavēņa laikā, kā īstenos atturēšanos? “Pirmām kārtām kā lielu nepieciešamību izjūtu vajadzību pārstāt ēst citu latvieti. Tas mani dara slimu! Ir tik viegli pateikt kaut ko sliktu par citiem, tiesāt otru, pieņemt lēmumu par kādu,” atbild mācītājs. Vai pastāv kāda robeža starp otra tiesāšanu un veselīgi kritisku attieksmi? “Domāju, ka sirdsapziņa katram šo robežu ļoti skaidri parāda. Cita cilvēka norakšana pirmām kārtām bojā mani pašu, jo otrs varbūt pat nenojauš, ka nupat esmu par viņu ko sliktu pateicis vai nodomājis. Tas ir tāpat, kā dzert indi un cerēt, ka otram kļūs slikti. Ļoti gribētu atturēties no šīs indes.”
Ronalda Melkera otra apņemšanās – veidot un stiprināt tiltu pie Dieva. “Atrast laiku lūgšanai. Bija skaists periods, kad katru dienu stundu pavadīju klusumā. Mēģināšu gavēņa laikā pie šīs kārtības atgriezties – stundu vienkārši būt. Nedarīt, neplānot, nedomāt, nebūt arhitektam, grāmatvedim un kam nu vēl man kurā brīdī jābūt. Tas ir liels izaicinājums, nesaku, ka man izdosies, bet es gribu šajā virzienā iet.”
Trešā lieta – padomāt par veselību. “Cenšos ēst zaļi, svaigi, veselīgi. Ikreiz man sirds iesāpas, kad man pasniedz ceptus kartupeļus ar kotletēm – manī rodas konflikts, pirms tas manā vēderā izveidojies starp ogļhidrātiem un olbaltumvielām. Laba doma būtu sākt arī sportot!”
