Gaužā vakcīnu iepirkuma vainīgais, pirmajiem Eiropā Covid-19 kaķim un vakcīnu bums. Nedēļas notikumi 6
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Nepietiekami birokrātiska
Pret veselības aprūpes nozares pārvaldes “mugurkaulu” Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško sākta disciplinārlieta par nekvalitatīvu vai nolaidīgu amata pienākumu pildīšanu.
To rosina veselības ministrs Daniels Pavļuts pēc iepazīšanās ar dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu par to, kā notikusi Latvijas pieteikšanās “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnām. Konstatēts, ka neviena amatpersona nav rīkojusies prettiesiski un pārkāpusi savas pilnvaras, bet, vērtējot lēmumu pieņemšanas procesu, secināts, ka nav bijuši ievēroti labi pārvaldības principi.
Mūrmane-Umbraško ir ilggadēja VM ierēdne, kura nozīmīgu laika posmu strādājusi par valsts sekretāra vietnieci, neilgi vadījusi Nacionālo veselības dienestu un tieši ministres Ilzes Viņķeles laikā kļuvusi par valsts sekretāri, tātad administratīvo iestādes vadītāju.
Ne jau bez ministres Viņķeles akcepta un līdzdalības valsts sekretāre rīkoja neformālās un neprotokolētās sapulces, kur ar ekspertiem runāts, cik daudz un kādas vakcīnas būtu nepieciešamas. Ne jau bez veselības ministres akcepta tika pieņemts lēmums pasūtīt astoņas reizes mazāk šo vakcīnu, nekā Latvija varēja saņemt. Viņķele bija spiesta demisionēt, bet valsts sekretārei tagad būs darīšana ar izmeklēšanas komisiju.
Mūrmane-Umbraško pa šiem gadiem uzaudzējusi biezu ādu, jo atskaitīšanās, iztaujāšana, pārmetumi par Veselības ministrijas darbu gan ir ierasta lieta. Tomēr ilggadējai ierēdnei, kura ieņēmusi augstus amatus un kurai birokrātija ir tikpat kā māsa, vajadzētu zināt, kādas formalitātes ir jāievēro, risinot jautājumus, kas skar miljonus, un ka nedrīkst paļauties tikai uz ministru.
Izgāšanās. Bīstamā reputācija
Pagājušajā nedēļā valdības izkapts atdūrās pret Saeimas un sabiedrības akmeni – un salūza.
Jau apmēram pusgadu tiek mēģināts ieviest nevainojamas reputācijas jēdzienu, sākumā mēģinot izvirzīt to kā obligātu priekšnoteikumu, lai varētu piedalīties publiskajos iepirkumos, bet pēdējā laikā – kā prasību uzņēmumu īpašniekiem darbam noteiktās jomās – banku, apdrošināšanas, maksājumu uzņēmumu, grāmatvedības, nekustamā īpašuma un nodokļu konsultāciju nozarēs. Tas viss – it kā ar mērķi apkarot nodokļu nemaksāšanu un netīrās naudas atmazgāšanu.
Tiem, kuriem reputācija nebūtu nevainojama, draudētu uzņēmumu daļu atņemšana. Finanšu ministrija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Finanšu izlūkošanas dienests, “stumjot” šos priekšlikumus cauri Saeimai, argumentēja ar to, ka tuvojas 1. marts, kad jāatskaitās “Moneyval” par paveikto netīrās naudas apkarošanā.
Pirmajā brīdī šķiet – viss kārtībā, kāpēc gan nevarētu pieprasīt nevainojamu reputāciju kā priekšnoteikumu darbam šajās profesijās? Taču reputācijas jomā ir ļoti grūti nošķirt reālus faktus no dažādiem izdomājumiem un apvainojumiem. Un kurš tiem būs vērtētājs?
Šīs prasības varētu skart apmēram 4000 uzņēmumu valstī, vairāk nekā 3000 no tiem būtu grāmatvedības uzņēmumi, kas pauda savu sašutumu. Pat politiskajā arēnā ilgi nedzirdētais Einars Repše, kurš savulaik tajā ienāca ar korupcijas apkarošanas lozungiem, ierunājās par to, ka šie priekšlikumi ir nepārprotams uzbrukums tiesiskas valsts pašiem pamatiem. Kā par brīnumu – Saeima ieklausījās un nolēma vismaz pagaidām atteikties no šīm idejām.
Politisko fiasko paspilgtināja FID priekšnieces Ilzes Znotiņas publiskie mēģinājumi noliegt savas autortiesības un ieinteresētību minētajās likumdošanas izmaiņās. Tas radīja zināmu uzjautrinājumu, jo Saeimas deputāti ir cieši pārliecināti, ka tās nevarēja tapt bez Znotiņas akcepta, jo viņa tiek uzskatīta par galveno politikas virzītāju naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā. Tas uzjundījis jautājumu, vai Ilze Znotiņa atbilst ieņemamajam amatam, jo tagad cietusi viņas reputācija.
Pārsteigums. Kaķis rekordists
Esam kļuvuši par pirmo valsti Baltijā un ziemeļvalstīs, kur Covid-19 atklāts kaķim! Šāda vēsts, ko infektologs Uga Dumpis pastāstījis Saeimas komisijas sēdē, pagājšnedēļ pāršalca Latvijas medijus. Saslimušais mincis esot pie dzīvības un daudzmaz labas veselības, tomēr pārējiem kaķu īpašniekiem tagad par kārtējo kreņķi vairāk. Ja nu mans mincis pārnes mājā nelāgo kaiti no kāda kaimiņu peļu junkura?
Labā ziņa ir tā, ka kovidslims kaķis cilvēku inficēt nevar, mierina pētnieki. Viņi arī atgādina, ka ziņas par mājdzīvniekiem, kuri vairākās pasaules valstīs saslima ar šo kaiti, parādījās jau pagājušā gada nogalē. Vispirms sasirga kāda kovidslima cilvēka kaķis Beļģijā, tūlīt pēc tam bija līdzīgi gadījumi Vācijā, kam sekoja ziņas par tīģeriem un lauvām zooloģiskajā dārzā ASV, kur lielie kaķveidīgie vīrusu dabūjuši no sava kopēja.
Latvijas pirmais kovidslimais kaķis atklāts, valsts zinātniskajam institūtam “BIOR” veicot pētījumu sadarbībā ar LLU Veterinārmedicīnas fakultāti un pārbaudot 300 kaķus dzīvnieku patversmēs, Covid-19 skartajās mājās un dažās veterinārajās klīnikās.
“Rezultātā atrasts viens pozitīvs kaķis, bet vēl vairākiem konstatētas koronavīrusa antivielas. Jāsaka, ka Eiropā vēl konstatēti pozitīvi inficēti kaķi ir Beļģijā, Francijā, Itālijā, Vācijā, Lielbritānijā. Svarīgi atzīmēt, ka šajās situācijās Covid-19 pozitīvi cilvēki inficē kaķus, nevis otrādi!
Vismaz šobrīd tam nav zinātnisku pierādījumu,” tā “Latvijas Avīzei” norāda “BIOR” direktors Aivars Bērziņš. “Ja mājās ir Covid-19 inficēts cilvēks, tad jāizvairās no ciešiem kontaktiem ar kaķi un citiem mājdzīvniekiem, lai tos pasargātu un minimizētu inficēšanās risku.”
Tā kā saistībā ar šo vīrusu vēl ir daudz nezināmā, kovidinficētiem cilvēkiem ieteicams neglāstīt kaķi un neļaut dzīvniekam laizīt cilvēka seju. Gadījumā ja Covid-19 slimniekam ir jāaprūpē kaķis (jo nav neviena cita, kas parūpētos par mājdzīvnieku), ir jāievēro visi higiēnas nosacījumi un slimniekam ieteicams lietot sejas masku.
Vienlaikus nav jākrīt arī otrā galējībā, piemēram, dzīvnieka kažoku tīrīt ar balinātāju, hloru, spirtu vai dezinfekcijas līdzekli. Barības trauks gan regulāri kārtīgi jāmazgā un jādezinficē.
Bažas. No kļūdām nemācās
Piektdien vietnē “manavakcina.lv” sākās daudzu gaidītā pieteikšanās vakcinācijai pret Covid-19. Kā jau to paredzēja vairāki tehnoloģiju eksperti, milzīgo iedzīvotāju pieplūdumu pirmajās pieteikšanās stundās nespēja izturēt viens no zobratiem pieteikšanās mehānismā. Kaut gan šoreiz slodzi esot izturējusi “manavakcina.lv”, problēmas radās vietnē “Latvija.lv”, kas atbildēja par autentifikāciju.
Sistēmas izstrādātāji jau īsi pēc desmitiem no rīta, redzot lielo cilvēku pieplūdumu, nolēma iedzīvotājus nostādīt virtuālā gaidīšanas rindā, kas izvērtās gara. Turklāt, pat izstāvot rindu, daudziem sistēma atteica reģistrēšanos. Viss liecina par to, ka atbildīgie bijuši tik centrēti uz “manavakcina.lv” nobruņošanu, ka aizmirsuši par “Latvija.lv” lomu pieteikšanās procesā. Kad aptverti pieteikties gribētāju mērogi, steigā nācies palielināt “Latvija.lv” jaudu, taču kaitējums jau bija nodarīts, valsts iestāžu uzturētai sistēmai atkal kļūstot par apsmiekla objektu.
SPKC, kas ir atbildīgs par reģistrēšanos vakcīnai, ziņoja, ka pirmajās “manavakcina.lv” darbības minūtēs pieteikumu intensitāte sasniedza 3000 cilvēku minūtē jeb 50 cilvēku sekundē. Savukārt “Latvija.lv” uztur Valsts reģionālā attīstības aģentūra (VRAA) sadarbībā ar ārpakalpojumu sniedzējiem, lielākoties “ABC Software” un “ZZ Dats”. VRAA direktora vietnieks elektroniskās pārvaldes jautājumos Edgars Cīrulis “Latvijas Avīzei” atzina, ka pieprasījumu pieplūdums nebija līdz šim nepiedzīvots apjoms un “Latvija.lv” vēsturiski ir izturējusi arī 10 000 vienlaicīgo pieprasījumu. Nav gan saprotams, kāpēc “Latvija.lv” šoreiz slodzi neizturēja. Tagad situāciju analizēšot un skaidrošot speciālisti.
Tikmēr LU Matemātikas un informācijas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns, kurš paredzēja pieteikšanās problēmas, vēlāk tviterī norādīja, ka “Latvija.lv” uzturētāji pieķerti “nolaistām biksēm”. Tam nevar nepiekrist, zinot, ka “Latvija.lv” gana bieži ir kļūmes. Turklāt iepriekš tas noticis parastās dienās. Kopumā šādas problēmas kļūst par valsts iestāžu ikdienu. Paredzami apjomīgu slodzi iepriekš nav izturējusi gan “e-veselība”, gan “e-klase”, gan biļešu pārdošana uz Dziesmu un deju svētkiem.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts vēlāk ziņoja, ka pirmajās stundās reģistrēties izdevās 3500 cilvēkiem. Vēlāk gan problēmu reģistrēties nebija, un līdz sestdienas vakaram bija reģistrējušies 43 tūkstoši.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Olafs Zvejnieks, Ingrīda Mičāne, Raivis Šveicars
