“Gauss bija žuļiks un labi, ka viņu atlaida!” Vilis Krištopans komentē situāciju Latvijas nacionālajā aviokompānijā “airBaltic” 39
“Mans viedoklis nav mainījies vairākus gadus – Gauss bija žuļiks un labi, ka viņu atlaida!” tādu viedokli intervijā TV24 raidījumā “Ziņu TOP” pauda Eiropas Parlamenta deputāts (LPV) un bijušais premjers Vilis Krištopans, komentējot izskanējušo ziņu par to, ka ka “airBaltic” padome pirmdien, 7.aprīlī, atbrīvoja no amata aviokompānijas valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu.
“Iešana biržā nebija iespējama nevienā variantā, vēl jo vairāk tagad, ņemot vērā to, kas vispār notiek vērtspapīru tirgos. Nu varēja jau tur mēģināt pārdot… Ir tāda birža Nasdaq Amerikā, kur beigās viena daļa jaunuzņēmumi aiziet labi, bet lielākajai daļai akcijas pārvēršas par 1 centa akcijām,” sprieda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krištopans.
Vai šajā gadījumā var salīdzināt jaunuzņēmumu un Latvijas nacionālo aviokompāniju “airBaltic”?
“Bet ja uzņēmumam ir mīnuss [bilancē], kurš pirks? Kurš idiots pirks?” emocionāli iesaucās Krištopans, atbildot uz jautājumu. “Siliņa taču pateica, ka neguldīs iekšā naudu! Vai tad tie, kas pirks akcijas, to nezina? Nu tur jābūt pilnīgam idiotam, lai biržā pirktu šīs akcijas,” uzskata Krištopans. Ja pirks šīs akcijas, tad tās pārvērtīšoties par “trash akcijām – 1 centa akcijām”, brīdināja viņš, salīdzinot akciju vērtību ar atkritumu tvertni – “trash”.
“Kompānija vairs nav valstij, tā tikai skaitās “uz papīra”. Tā maksā miljonu dolāru nedēļā procentus par dārgajām parādzīmēm. Gauss kovida [Covid-19] laikā pirka lidmašīnas… Tas ir tāpat, ja kāds cilvēks-biznesmenis tajos divos gados atvērtu vaļā restorānu pēc restorāna, kad viss ir ciet! Viss ir ciet, bet ver tik vaļā,” šausminājās Krištopans par atlaistā “airBaltic” valdes priekšsēdētāja Gausa rīcību Covid-19 pandēmijas laikā, kad arī Latvijā uzņēmēji un privātpersonas saskarās ar stingriem ierobežojumiem.
“Tas bija absurds afērista plāns – lidmašīnu pirkšana,” pārliecināts ir EP deputāts un bijušais premjers Krištopans, kurš pauda savu viedokli par situāciju Latvijas nacionālajā aviokompānijā “airBaltic” TV24 raidījumā “Ziņu TOP”.
Jau ziņots, ka “airBaltic” padome pirmdien, 7.aprīlī, nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu. “airBaltic” pagaidu izpilddirektora pienākumus šobrīd pilda kompānijas valdes loceklis un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis, vēstīja LETA.
Gauss aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka atlaišana no amata viņam bija pārsteigums, lai gan politiķi to jau kādu laiku pieprasīja. Vaicāts, vai būtu ko mainījis savā darbībā, Gauss sacīja, ka “nē, es censtos vadīt uzņēmumu tādā pašā garā, jo arī šodien tas ir labs uzņēmums”.
Gauss darbu “airBaltic” sāka 2011.gada 1.novembrī.
Tāpat vēstīts, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju “Lufthansa” par investīcijām “airBaltic” 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu “Lufthansa Group” saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc “airBaltic” potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.
Pēc IPO “Lufthansa Group” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa Group” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla.
Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja (“Bundeskartellamt”) atļauja.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
“airBaltic” 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
2024.gadā “airBaltic” koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.
Pilnu TV24 raidījumu “Ziņu TOP” variet skatīties video šeit:
