Universālais palīgs – Reda 18
Pirms septiņiem gadiem Stūrīšu ģimenē uzradās vēl viens mednieks – Latvijas dzinējsuns, vārdā Reda. “Par to mums jāsaka paldies meitai,” pasmaida Irita. Lejasciema “Minhauzena” festivālā, uz kuru abi mednieki bija paņēmuši līdzi savu desmitgadīgo atvasi Leldi, viņa pamanījusi sludinājumu, ka pārdod Latvijas dzinējsuņus. Meitēns noplēsis lapiņu ar tālruņa numuru un pieteicies pircējos – jāpalīdz taču vecākiem un viņu klubam tikt pie kārtīga palīga. Cik reižu dzirdējusi tēvu atkārtojam, ka medības bez suņa nav labas medības. Par meitas plānu vecāki uzzinājuši tikai no kucēnu īpašnieces, kas piezvanījusi, lai pavaicātu, kad beidzot kāds brauks pēc aizrunātā suņuka? Kas atlicis Stūrīšiem – sēdušies visi mašīnā un stūrējuši uz Kurzemi, kur Vandzenē viņus gaidīja trīs mazi dzinēji. Kas pieskrējis pie Leldes pirmais, to arī paņēmuši. Tā piepildījusies meitas kvēlākā vēlēšanās pēc sunīša, bet mednieki dabūjuši teicamu palīgu.
Reda no piecu mēnešu vecuma ņemta līdzi dzinējos, astoņos mēnešos izdzinusi pirmo medījumu. Izgājusi apmācību aplokā ar mežacūku, bet asinspēdu, rotaļājoties un ņemot līdzi uz medībām, uztrenējusi pati Irita. “Vasarā braucām uz gaidi, kad kaut ko nomedījām, gājām pa pēdām, kamēr vienā brīdī sapratām, ka Reda dzīvnieku meklē pati,” stāsta saimniece.
Kā daudzi Latvijas dzinējsuņi arī Reda ir universāls palīgs dzīvnieku un putnu medībās. “Ja esam pīlēs, viņa skatās gaisā un rej, kad tā lido, arī iznes putnu no ūdens, bebru medībās lien alā, bet dzinējmedībās saož pēdu – tūlīt ziņo un dzen medījumu; kā viņa zina, kā kurās medībās jāuzvedas?” par savas palīdzes prasmēm pabrīnās Irita.
Pirms pāris nedēļām kucīte savu meistarību teicami nodemonstrējusi ārzemēs – 31. starptautiskajās dzinējsuņu sacensībās Polijā –, kur tika novērtēta ar godalgotu vietu un 1. pakāpes diplomu.
