Gaujā šovasar noslīkušās mazās Evitas mamma jau ilgi gaida lietas iznākumu. Viņa par meitas nāvi uzzinājusi sociālajos tīklos 18
“Taurentiņi lido, putniņi čivina, atnāks ciemiņi, ciemiņi aizies, būs lielas bēdas.” Uz sēru lentes rakstīti mazās Evitas atvadu vārdi ģimenei.
“Meitene bija talantīga un apķērīga”, tā šī gada martā LTV raidījumam “4.studija” stāstīja noslīkušās Evitas mamma Inga Kārkliņa.
Viņa toreiz vērsās televīzijā, jo bija nogurusi no mūžīgajām nopratināšanām, paskaidrojumu rakstīšanas Valsts policijā. Katra tikšanās reize ar likumsargiem burtiski atsauca atmiņā tās dienas notikumus. Nepameta sajūta, ka sievietei ir ļoti arī sevis žēl, jo par bērna pazušanu straujajā Gaujas ūdenī, galvenā aizdomās turamā bija tieši viņa.
Nepilnus sešus gadus vecā Evita pazuda pēkšņi un bez liela trokšņa. Pagājušā gada 26.jūnijā, pēc Ingas vārdiem, bērni burtiski izlūgušies, lai ģimene dodas atpūsties uz pilsētas pludmali. Tajā dienā nekas neliecināja, ka notiks nelaime un Evitu pēc tam meklēs simtiem svešu cilvēku, arī glābēji, ūdenslīdēji, policisti, zemessargi.
Toreiz ar “4.studiju” Inga dalījās pārdzīvojumos: ”Viņa baidījās no ūdens, viņa nekad tā dziļi negāja. Man liekas, ka viņa vienkārši aizrijās ar ūdeni. Tajā momentā pārbijās pati no kaut kā, jo bērnu bija daudz. Cilvēku bija tik daudz, ka īstenībā pat cauri nevarēja redzēt. Aizgājām uz Gauju, fotografējāmies. Dzīvespriecīgi. Brālis spēlējās, māsa bija ūdenī un Evita bija ūdenī. Un tad es Evitai ar Riču pateicu, ka es iziešu ārā, bet esat viens otram tā kā blakus. Evita atnāca un pateica: “Mamma, es tev bumbu atnesu.”
Viņa atnesa man to bumbu, pasēdēja pie manīm kādas 5 līdz 10 sekundes un tad paprasīja: “Mammu, vai es varu iet atpakaļ?” Es teicu – vari, bet tepatās. Mēs sēdējām pie Gaujas pretīm glābējai, viņa bija ārā un tad bija tā, ka viens moments. Es pat nepamanīju, ka bērna nav. Brālis atskrēja, pateica – es pazaudēju māsu. Es glābējai pateicu – man pazuda meitiņa un tad viņa saka – “telefoni, bildes, ir kaut kas?” Es teicu, ka mani rati ir tur. Stop. Gaidiet laivas! Mēs glābt nevaram, mēs neko nevaram, mums ir jāgaida. Tad viņa sazvanīja, tad atbrauca Siguldas policija un pateica – ko jūs darāt vēl pie Gaujas? Jums jābūt vēl krastā un es teicu – ja viņa parādās pēkšņi no krūmiem? Ko man darīt? Tad viss ir jāatceļ.”
Inga toreiz raidījumam stāstīja, ka par sava bērna nāvi uzzinājusi sociālajos tīklos. Mazā Evita bija noslīkusi, un straujā upe bērna ķermeni bija aiznesusi vairākus simtus metru no pazušanas vietas. Bērna ķermeņa atrašana bija izaicinājums arī ūdenslīdējiem.
Kā toreiz vēstīja LTV “Panorāma”, viņu atrada sektorā, kas bija jau vairākkārt pārmeklēts. Tur ir atzīmes, kur ir kritalas pāri upei, tās ir sarežģītākās vietas, kuras nemitīgi tika pārbaudītas ūdenslīdējiem un visiem pārējiem. Šeit tika atrasta. Pie šīm te kritalām.
“Pēc tam, trešajā dienā, es “Delfos” izlasīju. Jā, ka bērns ir atrasts miris. Es viņu atpazinu pēc sejas, pēc matiem. Viņa bija vēl.., bet jā, es viņu atpazinu. Tad bija tā, ka es atbraucu mājā, es braucu pa ceļu, man bija vienalga, kur es braucu, ko es darīšu, kas un kā. Es vēl pati gribēju izdarīt sev galu tajā momentā, kad bērns aizgāja no dzīves. Bija smagi,” 4.studijai stāstīja bēdu sagrauztā māte.
Tagad izmeklēšana ir beigusies, ziņo Valsts policijā. Tās publiskotie secinājumi liek noprast, ka tālāk tiesa vērtēs gan mirušā bērna mammas, gan audžutēva atbildību notikušajā. Viņiem par prettiesisku nonāvēšanu aiz neuzmanības, kā arī par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgo, ja ar to mazgadīgajam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas un ja tās nodarījušas personas, no kurām cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, draud brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Portāls LA.LV šodien sazinājās ar Ingu Kārkliņu telefoniski. Viņa noteica, ka tiesa būs un tas sen jau bijis zināms. Tālāk bija dzirdama vīrieša balss un sakari pēkšņi pārtrūka. Pēc sms ar jautājumu: “Vai viss ir kārtībā?” , sieviete atbild: “Runāt negribu vispār.”
Ļaudis, kuri seko šim skaudrajam stāstam, komentēja, ka Inga jau savu sodu ir saņēmusi. Viņai nāksies sadzīvot ar mazās meitenes nāvi visu mūžu. Un šī vainas sajūta neesot izdzēšama no mātes sirds.
