Gatves deja uz lidostas “Rīga” skrejceļa plūc laurus starptautiskā konkursā 0
VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pērnā gada augustā radītais veltījums Baltijas ceļa 30.gadu piemiņai “Gatves deja uz lidostas skrejceļa” uzvarējis prestižajā Starptautiskās Sabiedrisko attiecību asociācijas (IPRA) nozares izcilības konkursā “IPRA Golden World Awards 2020”, aģentūru LETA informēja lidostas pārstāve Laura Kulakova.
“IPRA Golden World Awards” ir ikgadējs komunikācijas nozares izcilības konkurss, kurā 37 dažādās kategorijās tiek apbalvoti pasaules labākie sabiedrisko attiecību projekti un to īstenotāji. Šā gada konkursā lidostas “Rīga” radītā Gatves deja triumfēja kategorijā “Pasākumu organizēšana”. Lidostas projekti šo prestižo balvu saņem jau otro gadu pēc kārtas – pērn augsto atzinību izpelnījās lidostas un radošās aģentūras TBWA\Latvija kopprojekts “Lidostas “Rīga” simfonija”.
Gatves deja bija lidostas “Rīga” un deju kolektīvu veltījums Latvijai Baltijas ceļa trīsdesmitgadē, simboliski sasaistot pagātni un nākotni un atgādinot par trīs Baltijas valstu vienotību gan tolaik, kad divi miljoni cilvēku sadevās rokās, lai parādītu pasaulei savu apņemšanos atgūt brīvību, gan šodien, kad Dzelzs priekškars sen ir kritis un Rīga kā centrālais aviosatiksmes mezgls savieno Baltiju ar visu pasauli.
Deju izpildīja Mārupes novada vidējās paaudzes deju kolektīvs “Mārupieši”, Mārupes novada jauniešu deju kolektīvs “Mārupe” un Babītes novada vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dārta”. Lai dejas raksti iekļautos skrejceļa platībā, deju kolektīvi kopā ar saviem vadītājiem šim notikumam radīja īpašu horeogrāfiju.
Gatves deja šai unikālajai performancei tika izvēlēta, jo, kā atzīst paši dejotāji, tā ir deju deja – vienkārša un vienlaikus visspilgtākā latviešu dejas būtības atklāsme. Sākotnēji radusies kā kāzu deja, tā ar augumu staltumu, tērpu greznumu un kustību cēlumu ataino solījumu, ko cilvēki dod cits citam – mūžu nodzīvot stalti, skaisti un gaiši. Taču mūsdienās Gatves deja nes arī daudz dziļāku vēstījumu, simbolizējot tautas gara spēku, pašapziņu un lepnumu par dzimto zemi, kas ļāvis latviešu tautai cauri kariem, okupācijām un deportācijām saglabāt nacionālās vērtības un ticību savai valstij.
Vairāk nekā 70 lidostas darbinieki, gandrīz 20 tehniskie speciālisti – režisori, video un skaņas operatori, dronu piloti – un vairāk nekā 100 dejotāji un deju kolektīvu vadītāji deva savu ieguldījumu, lai šī unikālā performance varētu notikt. Pateicoties rūpīgiem sagatavošanās darbiem, skrupulozai plānošanai un koordinētai sadarbībai starp visiem iesaistītajiem lidostas dienestiem, priekšnesums, ieskaitot tiešraides un skaņu aparatūras uzstādīšanu un novākšanu, tika īstenots nedaudz vairāk kā pusstundas laikā starp diviem lidojumiem, nepārtraucot lidostas ikdienas darbu.
