Vēsturnieks: Mums ir jāparāda, ka tas ir recidīvs. Krievijas domāšanas veids ir iestrēdzis gadu simtiem 102
PSRS radīto zaudējumu aprēķināšanas komisija turpina darbu atjaunotā sastāvā – komisijas priekšsēdētāja amatu ieņēmis Gatis Krūmiņš, vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks. Kāda summa līdz šim ir aprēķināta par nodarītajiem zaudējumiem? To TV24 raidījuma “Dienas personība” vadītāja Velta Puriņa jautā Gatim Krūmiņam.
Līdz šim sabiedrībā izskanējis skaitlis 300 miljardi eiro – vai pēc jaunākajiem aprēķiniem tas ir palicis nemainīgs? “Es teikšu tā, ka tie skaitļi, kas tika minēti salīdzinoši sen, tie ir jāpārskata, bet es nenoraidu tos. Es domāju, ka tie ir salīdzinoši tuvu. Tas ir skaidrs, ka tie ir simti miljardu, un tas ir pilnīgi skaidrs, ka tie ir gan tiešie zaudējumi, gan neiegūtie,” komentē Krūmiņš.
Krievijas iebrukuma rezultātā Ukraina jau ir zaudējusi 560 miljardus dolāru. Ukraina veido zaudējumu reģistru. Vai Latvijai arī ir šāds zaudējumu reģistrs par okupācijas periodu? “Zaudējumu reģistrs mums nav, bet ir ļoti labas iestrādes, ko arī komisija ir darījusi. Ir izveidota digitālā datu bāze “Aizvestie” – deportētie cilvēki 1941. un 1949. gadā. Skaidrs, ka tur kāds cilvēks vēl varētu nebūt iekļauts, bet lielākā daļa no tā visa ir aptverta,” stāsta vēsturnieks.
Krūmiņš norāda, kopš ir sākts apzināt PSRS radītos zaudējumus, ir mainījies vesels laikmets. Digitalizācija un modernās tehnoloģijas ir devušas komisijai pavisam jaunas iespējas: “Mēs varam digitalizēt lielu daļu no tiem dokumentiem, kas mums ir, mēs varam tos izlikt starptautiski, lai katrs iepazīstas, ka tā nav kaut kāda mūsu interpretācija, lai to visi redz.”
“Tā ir vēl viena lieta, kāpēc šis ir ārkārtīgi svarīgi – mums ir jāparāda, ka tas ir recidīvs. Nav tā, ka pēkšņi Krievija, puslīdz miermīlīga valsts, pēkšņi uzbrūk kādam, ka tas ir baigais pārsteigums. Nav nekāds pārsteigums! Pārsteigums būtu, ja Igaunija Latvijai tagad uzbruktu, bet Krievija… tāds ir viņu domāšanas veids, kas gadu simtiem ir iestrēdzis un nav mainījies. Mums ir jāpanāk, ka to starptautiski saprot,” uzsver vēsturnieks.
“Ja Krievija kādā brīdī gribēs atgriezties kā normāla, civilizēta valsts, un, lai viņiem atceltu arī sankciju režīmu, mūsu uzdevums būtu panākt, ka tas tiek atzīts arī no viņu puses – ne tikai jautājums par Ukrainas karu, bet arī par iepriekšējiem laikiem – ka Krievija kā PSRS mantiniece nosoda to, kas notica 1940. gadā, un atzīst, ka tā bija okupācija. Tas ir ārkārtīgi svarīgi un to var panākt, ja mēs ar sabiedrotajiem vienojamies, ka “piedodiet, draugi, ja jūs šo neatzīstat, mēs jams sankcijas neatceļam. Tas ir starptautiski jāparāda visai pasaules sabiedrībai, ka te nav variantu – šādi izrīkoties un pēc tam izlikties, ka nekas nav bijis,” noslēgumā saka Krūmiņš.
Vairāk skaties pievienotajā video!
