Ceļā uz augstāko izglītību 0
Gan pamatskolā, gan vidusskolā visas ieskaites un eksāmenus Gatis kārtojis mutiski un visu apgūto vielu iegaumējis. Pašlaik vīrietis biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā „RISEBA” tālmācībā studē uzņēmējdarbības vadību. „Šī profesija mani interesē,” viņš atzīst. „Šobrīd es vairāk sevi saskatu vadītāja darbā ar asistentiem, jo, ceļojot un pildot brīvprātīgā darba uzdevumus Eiropas līmeņa organizācijā ENIL, augstskolā iegūtās zināšanas dažkārt var savienot, esot darbā ar algotu asistentu. ENIL ir izveidojuši cilvēki ar invaliditāti, un tās mērķis ir cīnīties par cilvēku ar invaliditāti tiesībām uz neatkarīgu dzīvi.
Es strādāju organizācijā, un man bieži vien ir asistenti no dažādām valstīm. Un vadīt asistentu tomēr ir diezgan sarežģīti – ir nepieciešamas zināšanas. Asistents ir domāts tam, lai jebkurš cilvēks ar invaliditāti justos dzīvē pilnvērtīgs un saņemtu visu, kas viņam ir nepieciešams. Tāpat kā visi pārējie sabiedrības locekļi. Ja man ir projekts Strasbūrā vai man vajag būt Briselē, es algoju asistentu, kuru es izvēlos atlases veidā. Un tad viņš vienkārši uzņemas manis noteiktos pienākumus un ir man blakus. Tāpat Latvijā invalīdiem pienākas asistenti, lai pavadītu viņus no punkta A līdz B.
Asistents veic dažādus pienākumus, piemēram, aizpogā man kreklu, ko es nevaru izdarīt, vai palīdz veikt kādas citas ikdienā nepieciešamās lietas. Tāpat viņam vajag nest manu datoru, papīrus.”
Nākotnes plāni
Gatim ir draudzene, ar kuru viņš iepazinies lidostā (viņa ir latviete), bet ar precēšanos gan viņš pagaidām nesteidzas.
Pēc Gata vārdiem, augstskolas zināšanas noteikti viņam pavērs jaunas iespējas. Bet kaut ko prognozēt gan viņam negribētos – šobrīd galvenais mērķis esot iegūt izglītību. Lai nebūtu tā, ka Gatis aiziet pie darba devējiem uz pārrunām un viņu nepieņem tikai tāpēc, ka nav augstākās izglītības. Par ko Gatis gribētu strādāt, viņš vēl nezina – viņam nav konkrēta izvirzīta mērķa attiecībā pret darbavietu. Kā viņš saka: viss būs labs, ja vien atbilstoša samaksa. Gatis gatavs strādāt gan birojā, gan no mājām, kā sanāks.
Vīrietim nav mērķis visu mūžu dzīvot ar vecākiem – viņš grib būt neatkarīgs un iespēju robežās visu darīt pats, ne velti iemācījies uzvilkt gan apavus, gan kreklus.
Sliktās dienas pastumt malā, jādomā par labo
Gati var uzskatīt par psiholoģiski stipru cilvēku. Par bērnības gaitās notikušo nelaimi viņš nežēlojas ne brīdi, tieši pretēji – cenšas izmantot ik dienu, lai to izdzīvotu skaisti, un saka, ka sliktās dienas ir jāprot pastumt malā un jādomā tikai par labo. Kā to iespējams izdarīt? Uz to Gatis atbild: „Es uzskatu, ka tam nav definīcijas. Ir jāspēj vienkārši psiholoģiski pieņemt atsevišķas lietas. Kamēr to nemāki, tikmēr sevi degradē un atstum.
Mums dzīvē nav tomēr paredzēts pārāk daudz un pietiekami jāpaveic, ka tiešām nav laika skumt. Un kāpēc skumt, ja var neskumt! Un ja var dzīvot tā, kā tu gribi dzīvot. Kur es dabūnu pozitīvisma atslēdziņu? Tam nav izskaidrojuma, es vēl pats neesmu to atradis. Varbūt tas ir darīt visu ar prieku. Dzīvot ar prieku.
Par dzīvi nežēlojos, jo apkārt ir tik daudz skaistu pozitīvu lietu! Tā ir jaukā Latvijas daba, skaistais laiks un cilvēki visapkārt. Un sevišķi tagad, kad sācies pavasaris, kad kļūst saulaināks un gaišāks.
Ikvienam novēlu smaidīt, un tad arī dzīve smaidīs pretī!”
