Vējonis gatavs pieņemt arī nepopulārus lēmumus 12
Jaunievēlētā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa prioritāte amatā būs drošība – iekšējā un ārējā, tostarp bruņoto spēku stiprināšana, NATO klātbūtnes pastiprināšana Latvijas un Baltijas reģionā, kā arī robežas stiprināšana.
Minēto Vējonis vakar apliecināja preses konferencē. “Šis ir ļoti nozīmīgs laiks, jo situācija ir būtiski mainījusies, neatgriezeniski mainījusies,” viņš sacīja. “Ja robeža būs droša, Latvijai ir potenciāls attīstīties, piesaistīt investīcijas. Tas dos pamatu ekonomiskajai drošībai, kas ļaus mums būt arī sociāli drošiem,” uzsvēra Vējonis.
Viņš atzina, ka arī labi apmaksātas darbavietas ir viņa mērķis. “Mēs vēlamies radīt tādu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kas stimulētu labi apmaksātu darbavietu rašanos, apturot iedzīvotāju aizbraukšanu no Latvijas. Plānoju strādāt šajos trijos galvenajos režīmos, mazinot nevienlīdzību,” klāstīja jaunievēlētais prezidents.
Vējonis mudināja, ka visām politiskajām partijām jāstrādā kopā, lai panāktu turpmāku Latvijas valsts attīstību. “Ir jāveido konsultatīvās padomes. Es esmu gatavs pieņemt arī nepopulārus lēmumus, virzot tos valdībā, jo mums ir sasāpējušas problēmas izglītības un veselības jomās. Ne vienmēr politiķi ir gatavi uzņemties atbildību. Es esmu gatavs šos jautājumus virzīt, citādi mēs nonāksim situācijā, kad kaut kādā brīdī kaut ko nebūs iespējams vērst par labu,” pauda Vējonis.
Jaunievēlētais prezidents pauda gatavību regulāri saskaņot ārpolitikas virzienus ar Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Vējonis norādīja, ka šāda veida ārpolitikas virziena saskaņošana ir nepieciešama, lai “vienotos par to ziņu, kuru mēs varētu ārpolitiski sniegt”. Savukārt, runājot par attiecībām ar Krieviju, Vējonis norādīja, ka ir ieinteresēts konstruktīvā sadarbībā, taču tajā pašā laikā jebkurai sadarbībai ir divas puses. “Ja viena puse regulāri pārkāpj starptautiskās tiesību normas, atbalsta vai iesaistās dažādās militāra rakstura darbībās Ukrainas teritorijā, tad diemžēl konstruktīvu dialogu ar šādu valsti nevar veikt,” paziņoja nākamais Valsts prezidents. “Bet, ja notiek Minskas otrās vienošanās pilnīga izpilde, ja šaušana un cilvēku bojāeja Ukrainā apstājas, un attiecības starp Ukrainu un Krieviju uzlabojas, un ja Latvija kopā ar pārējām valstīm ir gatava uzsākt konstruktīvu dialogu ar Krieviju, šo dialogu es atbalstīšu,” viņš rezumēja.
Tāpat Vējonis atzina, ka Konstitucionālo tiesību komisijas vadītāja amatā labprāt redzētu savu vēlēšanu konkurentu Egilu Levitu. Vaicāts, vai jau zina, kāda būs viņa komanda, Vējonis preses konferencē atzina, ka viņam patīk strādāt spēcīgā komandā. “Manā vīzijā ir atjaunot Konstitucionālo tiesību komisiju, jo nepieciešama vesela virkne grozījumu Satversmē, tostarp Valsts prezidenta pilnvaras kara gadījumos,” viņš sacīja, piebilstot, ka ir jāveic vesela virkne grozījumu valsts pamatlikumā. “Minētā komisija ir labs formāts, kas var sagatavot kvalitatīvus priekšlikumus, iesniedzot tos Saeimā. Ja Levita kungs būtu gatavs to vadīt, es labprāt viņu redzētu kā vadītāju,” atzina Vējonis.
