Biatlonam ir iespēja atgūt armijas atbalstu. Intervija ar NBS Sporta kluba priekšnieku Ventu Graudiņu 6
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Varam kaut vai šodien sēsties pie galda un runāt par biatlona projekta atjaunošanu – Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sporta kluba priekšnieks, majors Vents Graudiņš “Latvijas Avīzei” norāda, ka biatlonam ir iespēja atgūt armijas atbalstu.
Latvijas Biatlona federācija (LBF) pavasarī saņēma signālus no Starptautiskās biatlona savienības nopietni izvērtēt sadarbību ar izlases galveno treneri Māri Čakaru. Par ko īsti ir pretenzijas, neviena puse neatklāj, taču, ņemot vērā, ka attiecības starp abām pusēm jau tā nevarēja saukt par gludām, nolemts līgumu nepagarināt. Skandāls rezultējās ar to, ka biatlona programmas finansēšanu pārtrauca NBS, kas neguva pamatojumu Čakara grēkiem.
“Jautājām LBF iemeslus, sākumā minēja e-pastus no Lielbritānijas par kaut kādiem pārkāpumiem. Mēs kā valsts iestāde prasījām konkrētāk, vismaz parādīt e-pastus, bet līdz šim brīdim tas nav noticis.
Tuvojās sezona, LBF piedraudēja, ka trenerim akreditāciju (sacensībām) neizsniegs. Pieslēdzām Latvijas Olimpisko komiteju, cerot, ka varēs izlīgt, bet arī viņi bija bezspēcīgi. Bijām pie NBS komandiera Leonīda Kalniņa, tur arī neko saturīgu nespēja pateikt. Līdz ar to pārtraucām šo projektu – ja nav, tad nav,” stāsta Vents Graudiņš.
LBF ir visas tiesības izvēlēties treneri, turklāt līgums ar Māri Čakaru beidzās.
Protams. Kad no federācijas sāka parādīties signāli, vērsos pie audzēkņiem, mazums, trenera metodes neder jauniešiem, bet ne no viena nekas tāds neizskanēja – viss kārtībā, trenējas. Skaidrs, ka katram trenerim ir savi gājieni, bet nekas kliedzošs, ka jāiejaucas.
Kāpēc NBS tā iestājās par Čakaru – ja nav viņa, tad biatlonu neatbalstām vispār?
Kad pieņēmām darbā Māri Čakaru, konsultējāmies ar Igaunijas Biatlona federāciju, kur viņš bija ilgu laiku nostrādājis, atsauksmes vislabākās. Latvijā jau nemaz nav liela speciālistu izvēle. Tāpēc sākām ar Čakaru. Protams, ap vienu personu viss negriežas, bet tas, kā federācija noņēmusi no trases… man šķiet, ka īsti nav pamata.
Ja ir disciplīnas, ētikas pārkāpumi, tad jārunā konkrēti. Sportisti, iekļūstot Latvijas Olimpiskajā vienībā, kā treneri norādīja Māri Čakaru, bet federācija viņu svītroja ārā. Tā nedrīkst.
Man šķiet, ka īstos darboņus uz skatuves neredzam, ir izskanējis, ka dominē lieliskā četrinieka strāvojumi. Ar treneri runājām, ka tas ir jau no Vankūveras olimpisko spēļu, Vitālija Urbanoviča laika.
Cik biatlonistu sākumā bija NBS Sporta klubā?
Māsas Sanita un Sandra Buliņas, atceros, ka bija problēmas ar veselību, treneris palīdzēja zobus labot, maksāja, vienai māsai bija ar pēdu kaut kas. Bija Inese Golubeva, Līva Šahno iestājās Zemessardzē. Mēs pakāpeniski gājām – ja esi no sporta skolas, pirmais solis bija Zemessardze, lai jaunietis saprot šo vidi.
Bija Kirils Matjuhins, kurš aizgāja profesionālajā dienestā un beidza karjeru, Rūdis Balodis, Annija Sabule, Renārs Birkentāls. Jūlija Matvijenko nedaudz startēja. Andrejs Rastorgujevs bija atsevišķi. Kad sākās nometnes, no iekšpuses viņiem tika teikts, ka viss slikti, pie Čakara nekas nebūs, notika pārrunas mums aiz muguras. Mēģināja laivu šūpot, pēc tam Čakaram pārmet, ka sākumā bija daudz sportistu, bet aizgāja.
Bet kāpēc sportistam pamest NBS Sporta klubu, ja viņš apzinās, ka līdz ar to arī zudīs labumi – alga, inventārs, nometnes?
Buliņas, Šahno, Golubeva, Matvijenko bija Zemessardzē, tur nav algas. Doma bija – sākumā gads un skatāmies, vai ir izaugsme, motivācija, disciplīna, jo visādi bijis, katram savi knifi. Tad Buliņām, kā sapratu, iestāstīts, ka te viss slikti, novērsās no trenera.
Vai redzat iespēju atkal atjaunot biatlona programmu NBS?
Domāju, ka jā, jāsēžas pie galda. Žoržs Tikmers mēģināja, bet, šķiet, Renārs Birkentāls izteicās – kabinetā saka, ka viss būs, izsniegsim (akreditāciju), bet, izejot ārā, dzied veco dziesmu. No federācijas nav pateikts konkrēts arguments, ko Čakars izdarījis.
Kam jānotiek, lai atkal sasēstos pie galda?
Tāpat kā iepriekš – konstruktīva sadarbība, kā mums ir ar šaušanas, orientēšanās, modernās pieccīņas federāciju. Biatlons jau nav vienīgais sporta veids. Normāla attieksme, kur viens otru atbalsta, saprot.
Sportā nav viegli, visu laiku šķiet, ka ir par maz – grib (nometni) augstāk kalnos, labākus apstākļus, bet kaut kā strādājām. Ja varam atkal nonākt līdzīgā formātā, jārunā ar NBS vadību un varam atgriezties. Marta beigās būs pasaules čempionāts karavīriem Zviedrijā, mēs piedalīsimies, arī Rastorgujevs.
Bet jūs uzstāsiet uz treneri Čakaru vai pieļaujat arī citus variantus?
Jārunā, jāskatās kandidāti. Jāsaprot, kas ar Čakaru par problēmu, vai tikai tas, ka Ilmāram Bricim nepatīk. Tas demokrātiskā valstī īsti nav pieņemami. Jāliek NBS vadībai priekšā izlīguma projekts, jāskatās, kā sportisti uztver, jo tur ir iecirsti pamatīgi robi.
