Itāliešu ķirurgs gatavojas slima pacienta galvu savienot ar citu ķermeni 1
Krievijas pilsētā Vladimirā dzīvojošais datorzinātņu speciālists Valērijs Spiridonovs varētu kļūt par pirmo cilvēku, kuram tiks veikta galvas transplantācija. 30 gadus vecais Krievijas pilsonis sirgst ar Verdinga-Hofmana slimību, kā dēļ slimnieka muguras muskuļi pārstāj darboties. Spiridonovs, kas pārvietojas ratiņkrēslā, sarunā ar britu laikrakstu “The Daily Mail” atzina, ka viņš ir nedaudz nobijies no šķietami neiespējamās operācijas, taču vienlaikus uzsvēra: “Citu iespēju man nav.”
Pirms nāves grib tikt pie jauna ķermeņa
Galvas transplantācijas operāciju veiks pretrunīgi vērtētais Itālijas neiroķirurgs Serdžio Kanavero, kurš plašāku sabiedrību jau 2013. gadā iepazīstināja ar savu ideju par galvas transplantāciju cilvēkiem, kuri sirgst ar ļoti smagām muskuļu un nervu slimībām. Bet šā gada sākumā viņš nāca klajā ar detalizētāku plānu, kā viņš iecerējis slimnieka galvu savienot ar jaunu ķermeni, informē žurnāls “New Scientist”. Itāliešu ķirurgs paziņoja, ka viņam un viņa komandai ir izdevies atrast veidu, kā savienot galvu ar muguras smadzenēm un panākt to, lai ķermeņa imūnsistēma nenoraida tam piestiprināto galvu.
Tagad kļuvis zināms, ka par pirmo pacientu, kam tiks veikta galvas transplantācija, Kanavero izraudzījies tieši Spiridonovu, lai gan šai operācijai bija pieteikušies daudzi cilvēki, kuri sirgst ar neārstējamām muskuļu un nervu sistēmām, informē ārvalstu mediji. Paredzams, ka operācija tiks veikta 2016. vai 2017. gadā, un tās izmaksas tiek lēstas 10,3 miljonu eiro apmērā. Itāliešu ārsts paziņojis, ka vērienīgajā operācijā viņam palīdzēs komanda, 150 ārstu un medmāsu sastāvā. Tiesa, pagaidām viņš nav ieguvis finansējumu tik lielas komandas nodrošināšanai.
“Mans lēmums ir galīgs, un es to nedomāju mainīt,” sarunā ar “The Daily Mail” paziņoja Spiridonovs, norādot, ka pirms nāves viņš vēl grib pamēģināt tikt pie jauna ķermeņa. “Jums jāsaprot, ka patiesībā man nav daudz iespēju. Ja es neizmantošu šo, mans liktenis būs ļoti drūms. Ar katru gadu mans stāvoklis kļūst aizvien sliktāks,” sacīja Spiridonovs. Verdinga-Hofmana slimība viņam tika diagnosticēta viena gada vecumā, un katru gadu tā aizvien progresē. “Šobrīd es ar pūlēm spēju kontrolēt savu ķermeni. Man katru dienu, katru minūti ir nepieciešama palīdzība. Man jau ir 30 gadi, taču parasti cilvēki ar šādu slimību nenodzīvo ilgāk par 20 gadiem,” sacīja Spiridonovs. “Jau bērnībā mani muskuļi pārstāja attīstīties. Tie vairs neaug, un mans skelets tiek deformēts. Muguras muskuļi nespēj balstīt skeletu.”
36 stundu ilga operācija
Itālijas pilsētā Turīnā dzīvojošais neiroķirurgs Kanavero ir pārliecināts, ka mūsdienu tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, lai galvas transplantācijas operācija varētu tikt paveikta. Iepazīstinot ar plānotās operācijas gaitu, Kanavero norādījis, ka pirmais solis ir pacienta galvas un donora ķermeņa atdzesēšana, lai paildzinātu laiku, kurā šūnas var izdzīvot bez skābekļa. “Pēc tam tiek pārgriezti ap kaklu esošie audi, bet galvenie asinsvadi tiek savienoti, izmantojot nelielas caurulītes. Nākamais solis ir personu muguras smadzeņu sadalīšana,” paziņoja Kanavero. “Tad pacienta galva tiek pievienota donora ķermenim un muguras smadzeņu abi gali, kas atgādina spageti makaronu vīstokļus, tiek savienoti. Savienojuma vieta vairākas stundas tiek skalota ar polietilēnglikolu. Tāpat kā karsts ūdens salipina sausus makaronus, polietilēnglikols liek sapīties kopā šūnu membrānās esošajiem taukiem.” Pēc tam tiek sašūti kopā muskuļi un asinsvadi. Pēc operācijas, kura, kā rēķina Kanavero, varētu ilgt 36 stundas, pacientam nāksies pavadīt komā trīs līdz četras nedēļas. Pacientam atrodoties komā, ķermeņa muguras smadzenēs tiks ievietoti elektrodi, kas tām nodrošinās regulārus elektriskos impulsus. Kā paskaidroja itāliešu ārsts, pētījumi liecina, ka šāda procedūra nostiprina jaunus nervu savienojumus.
“Vai man ir bail? Protams, ka ir. Taču operācija ir ne tikai ļoti bīstama, bet arī ļoti interesanta,” paziņoja Spiridonovs. Viņš vēl nav personīgi ticies ar Kanavero, taču ar elektroniskā pasta starpniecību abi sazinās jau teju divus gadus. “Viņš ir ļoti pieredzējis neiroķirurgs un ir veicis virkni ļoti nopietnu operāciju. Protams, profesors uzskata, ka panākumu iespēja ir diezgan augsta. Pretējā gadījumā viņš nemēģinātu,” sprieda Kanavero pacients, kuru šajā solī atbalsta arī viņa ģimene.
Kanavero plānus vērtē skeptiski
Virkne mediķu no dažādām pasaules valstīm iespējamu galvas transplantāciju gan vērtē skeptiski, norādot, ka tā ir ne tikai ārkārtīgi sarežģīta, bet arī neētiska operācija. Ņujorkas universitātes medicīnas ētikas profesors Artūrs Kaplans sarunā ar “The Daily Mail” nosauca Kanavero par “traku”. Bet Amerikas Neiroķirurgu asociācijas prezidents Hants Batjērs intervijā raidsabiedrībai “CNN” sacīja, ka “šādu operāciju nenovēlētu nevienam”. “Es nevienam neļautu neko tādu darīt ar manu ķermeni, jo ir daudz briesmīgākas lietas par nāvi,” uzsvēra Batjērs.
ASV pavalsts Indianā esošās Perdjū universitātes Paralīzes izpētes centra direktors Ričards Borgens sarunā ar žurnālu “New Scientists” norādījis, ka joprojām nav derīgu pierādījumu, ka dažādu muguras samdzeņu savienošana nodrošinās smadzeņu visas funkcijas. Viņš arī uzskata, ka ar polietilēnglikolu vien nepietiks, lai savienotu dažādu personu muguras smadzenes.
