Gatavojas sēt un pļaut Saeimā. Kuri zemnieki kandidēs uz Jēkaba ielas krēsliem? 0
Pavisam drīz, 6. oktobrī Latvijā notiks 13. Saeimas vēlēšanas. Aprēķini liecina, ka no 1460 kandidātiem, kas pretendē uz iekļūšanu Saeimā, ar lauksaimniecību saistīti teju 40. Tas ir vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās pirms četriem gadiem. Tiesa, jaunu, svaigu ideju par lauksaimniecības attīstību partiju priekšvēlēšanu programmās gan ir visai maz. Galvenais uzsvars tiek likts uz vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem un videi draudzīgu saimniekošanu. Par lauksaimniecību, šķiet, dažās partijās ļauts izteikties dzejniekiem, ne pašiem nozarē strādājošiem.
Latvijas krievu savienība
Latvijas krievu kopienu pārstāvošās partijas priekšvēlēšanu programmā lauksaimnieku problēmām nav pievērsta uzmanība, šīs partijas galvenais mērķis ir krievu valodas lietošana izglītībā un valsts pārvaldē. Partijas kandidātu listē nav neviena ar lauksaimniecību saistīta speciālista.
Jaunā konservatīvā partija
Jāņa Bordāna vadītie konservatīvie bija pirmie, kas Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza savu kandidātu sarakstu. 4000 zīmju programmā atšķirībā no iepriekšējām Saeimas vēlēšanām atvēlēta arī vieta lauksaimniecībai – ievēlēšanas gadījumā tiek solīta platībmaksājumu diferenciācija atkarībā no saimniecības lieluma un pārdalošā maksājuma ieviešana, palielinot atbalstu saimniecībām līdz 300 ha un samazinot – virs 300 ha. Tiek solīts arī “sistemātisks atbalsts augļkopībai, dārzeņkopībai, dārzkopībai, biosaimniecībām, jaunajiem lauksaimniekiem, tostarp priekšrocības zemes iegādē”. Starp 115 partijas kandidātiem ir četri zemnieku saimniecību īpašnieki. Viļakas nov. Susāju pag. zemnieku saimniecības Rātnieki īpašnieks, kādreizējais Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis (1959), kurš vēl nesen bija atrodams ZZS sarakstos, startēs ar 2. numuru Latgales vēlēšanu apgabalā. Ar 7. numuru no Latgales startēs arī Balvu nov. Kubulu pag. zemnieku saimniecības Līči īpašnieks Jānis Auziņš (1987). Saimniecību deviņdesmito gadu sākumā dibināja Jāņa vecāki. Pamatdarbība ir piena lopkopība un graudkopība. Kopā apsaimnieko vairāk nekā 300 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Ganāmpulkā ir 22 piena devējas, no kurām vidēji aizvadītajā pārraudzības gadā izslaukts 8157 kg piena. J. Auziņš ir arī Latvijas jauno zemnieku kluba un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valžu loceklis. >Saeimā lūkos iekļūt vēl kāds Jauno zemnieku kluba pārstāvis, Dobeles nov. Annenieku pag. zemnieku saimniecības Buki īpašnieks Māris Freimanis (1987). Viņa no vecākajiem pārņemtajā saimniecībā pirms pusotra gada izcēlās postošs ugunsgrēks, kurā gāja bojā 39 liellopi un deviņas cūkas. Uguns nopostīja arī kūti un traktoru, bet jaunais saimnieks turpina audzēt graudus. Kādreiz sapņoja par 100 hektāriem zemes, tagad startēs uz Saeimu no Zemgales vēlēšanu apgabala ar 7. numuru. No šī paša saraksta ar 11. numuru startēs arī Tukuma nov. Zentenes pag. SIA Iniņi valdes priekšsēdētājs Normunds Pildiņš (1966).
Rīcības partija
Kādreizējie eiroskeptiķi tagad izveidojuši Rīcības partiju, no kuras saraksta uz Saeimu startē 77 kandidāti. Lai gan to vidū nav zemnieku, taču partija sola lauksaimniekiem līdztiesīgus ražošanas un realizācijas nosacījumus ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī atjaunot cukura ražošanu. Ievēlēšanas gadījumā partija sola lielākas dotācijas un garantētu valsts iepirkumu vietējai produkcijai, tostarp arī 5% pievienotās vērtības nodokli Latvijā ražotajiem pārtikas produktiem. Partija arī aicina izvēlēties “perspektīvas lauksaimniecības nozares, kurām jāsniedz valsts atbalsts ar bezprocentu kredītu un nodokļu atvieglojumiem”.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai! Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
Nacionālās apvienības priekšvēlēšanu kampaņā tāpat kā iepriekšēVairāk lasiet žurnāla Agro Tops septembra numurājā 12. Saeimas kampaņā lauksaimniecībai nav pievērsta nekāda uzmanība, taču tas nenozīmē, ka lauksaimnieki no šī saraksta nemēģinātu nokļūt Jēkaba ielas mīkstajos sēdekļos. No nacionāļu sarakstiem kandidē vairāki pazīstamu zemnieku saimniecību īpašnieki. Tā, piemēram, no Vidzemes ar 12. numuru kandidē Kocēnu nov. Bērzaines pag. zemnieku saimniecības Zilūži īpašnieks Jānis Grasbergs (1986) – viņa aprūpē ir augstražīgs 196 slaucamo govju ganāmpulks, kurā gotiņas aizvadītājā pārraudzības gadā katra deva vidēji 12,3 tūkst. kg piena. Tas ir viens no augstākajiem izslaukumiem valstī. Neesot mierā ar pārstrādātāja maksāto cenu par pienu, Zilūžos piena pārstrādā paši gan krējumā, jogurtā, saldējumā, gan sierā un citos piena produktos. “Mēs, zemnieki, atšķirībā no pārstrādes uzņēmumiem esam iemācījušies efektīvi strādāt. Jo kurš neefektīvi strādājošs uzņēmums varētu izturēt tik ilgu laiku, strādājot zem pašizmaksas?” savulaik intervijā Agro Topam atzina Zilūžu saimnieks. Ar 17. numuru no Vidzemes vēlēšanu apgabala startē SIA Aloja Agro valdes loceklis Arvīds Ozols (1968). Šis uzņēmums daudziem kartupeļu audzētājiem zināms kā sertificētas bioloģiskās sēklas ražotājs. Katru gadu saimniecība sadarbībā ar rūpnīcu Aloja Starkelsen rīko lauka dienas, kurās demonstrē jaunas un jau zināmas kartupeļu šķirnes. Ar 24. numuru no Vidzemes kandidē arī Vecpiebalgas nov. Inešu pag. bioloģiskās saimniecības Tožiņi vadītājs Andris Polis (1954). No Zemgales ar 11. numuru kandidē Vecumnieku nov. Bārbeles pag. saimniecības Silavēji vadītājs Mārtiņš Mediņš (1959), kurš vēlas iekļūt Saeimā, neraugoties uz mazo nesmukumu, kas sanācis ar tā saukto deputātu kvotu naudu. Pirms pāris gadiem ar nacionāļu atbalstu Vecumnieku novada domes deputāta vadītais brīvdabas muzejs Ausekļu dzirnavas saņēma valsts budžeta atbalstu 7000 eiro, no kuriem 2000 eiro tautas kalps “atskaitījis” partijai kā ziedojumu. Politikas stafetes kociņu no tēva, Jelgavas nov. Zaļenieku pag. saimniecības Mežacīruļi vadītāja Jura Cīruļa, pārņēmis jaunais saimnieks Oskars Cīrulis (1981). Viņš lūkos Saeimā iekļūt no Zemgales saraksta ar 13. numuru. O. Cīrulis ne tikai vada Mežacīruļu biogāzes ražotni SIA MC bio, kurā elektrību iegūst no 288 slaucamo govju ganāmpulka mēslu pārstrādes, bet ir arī Jelgavas novada pašvaldības deputāts. No Kurzemes ar 14. numuru Saeimā iekļūt plāno Armands Jēkabsons (1984), Grobiņas nov. Gaviezes pag. saimniecības Lejnieki-3 pārvaldnieks, bet no Latgales ar 12. numuru – Latgales ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas dzīvnieku vērtēšanas eksperte Anda Leikuma (1962).
Lielajā politikā sevi pieteikt vēlas arī lielogu dzērveņu audzētāja Irēna Šusta (1967), kura Saeimā kandidē no Kurzemes vēlēšanu apgabala ar 13. numuru. Ar ogu audzēšanu un pārstrādi nodarbojas viņas ģimenes uzņēmums SIA Purva dzērvenīte. Dzērveņu audzētāju intereses nebūs vienīgās, ko nacionāļi aizstāvēs. Uz Saeimu labprāt pārceltos arī krūmcidoniju audzētājs Nauris Jurgenbergs (1988), SIA Cooperative un Baltic Citrus valdes priekšsēdētājs, kurš kandidēs no Vidzemes saraksta ar 18. numuru. N. Jurgenbergs cidonijas audzē jau teju desmit gadu, vairākus gadus nodarbojas arī ar pārstrādi.
Progresīvie
Partija, kas sevi uzskata par kreisi orientētu sociāldemokrātisku veidojumu, lauksaimniecībai savā priekšvēlēšanu programmā uzmanību nav veltījusi. Uzsverot cieņpilnu attieksmi pret dzīvniekiem un ciešanu mazināšanu mūsu mazajiem brāļiem, programmā vietu atradusi tēze, kas paredz nodrošināt priekšrocības videi un dzīvniekiem draudzīgajiem ražotājiem publiskajos iepirkumos, īpaši to attiecinot uz bioloģisko lauksaimniecību. Progresīvo rindās lauksaimnieku intereses pēc iekļūšanas Saeimā pārstāvētu Alūksnes nov. Jaunalūksnes pag. jaunais zemnieks Pāvels Melnis (1983), kurš kandidē no Vidzemes saraksta ar 17. numuru. No Latgales ar 9. numuru Saeimā mēģinās iekļūt arī biogāzes koģenerācijas stacijas SIA SSSB valdes loceklis Leons Tutiņš (1964), kurš saimnieko Viļakas nov. Šķilbēnu pag. Viņš ir arī LPKS Latgales Ausma valdes priekšsēdētājs un nodrošina biogāzes ražotni ar izejvielām.
Latvijas centriskā partija
Šīs partijas pārstāvji, šķiet, nedzīvo realitātē, jo savā priekšvēlēšanu programmā plāno “atjaunot Latvijas lauksaimniecību”. Visa cita starpā perspektīvu saskata arī plānveida saimniekošanā, tāpēc uzskata, ka valstij ir jānosaka perspektīvās lauksaimniecības nozares un jānodrošina to ilgtermiņa atbalsts, kā arī jāveido valstij piederoši lauksaimniecības uzņēmumi. Centristi arī dod priekšroku lauksaimniecībai kā dzīvVairāk lasiet žurnāla Agro Tops septembra numurāesveidam, tāpēc uzsver, ka valstij zemniekiem jānodrošina “visi nepieciešamie nosacījumi savas produkcijas ražošanai un realizācijai”. Lielākais izaicinājums, ar ko būtu jāsaskaras šīs programmas īstenotājiem, visticamāk, būs nepastāvīgie laika apstākļi. Ierosina arī ārvalstu pilsoņiem un kompānijām liegt iegādāties un privatizēt lauksaimniecības zemi. Tiesa, kā šī partija domā atsavināt ārvalstnieku īpašumā esošo lauksaimniecības zemi? Vai līdzīgi kā 1905. gadā, dedzinot muižas? Šīs partijas sarakstā tādu īstenu lauksaimnieku vārdus neizdevās ieraudzīt.
LSDSP/KDS/GKL
No apvienības Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Kristīgi demokrātiskā savienība un Gods kalpot mūsu Latvijai saraksta ar 16. numuru Vidzemē kandidē agronoms Raimonds Jansons (1937), kurš savā piemājas saimniecībā Vecpekas Smiltenes nov. Launkalnes pag. popularizē galegu – proteīnbagāto lopbarības augu. R. Jansons ir šīs triju partiju apvienības vecākais kandidāts uz Saeimu – 81 gads. Apvienības galvenais mērķis ir attīstīt Latviju kā latvisku un nacionālu valsti un, spriežot pēc priekšvēlēšanu programmas, lauksaimniecībai tajā nav vietas.
No sirds Latvijai!
Ingunas Sudrabas vadītā partija pozicionē sevi pretstatā valdošajai elitei un uzsver, ka, tiekot pie varas grožiem, nodrošinās Latvijas lauksaimniekiem godīgus un vismaz Polijas zemniekiem līdzvērtīgus platību maksājumus. Tiesa, kas to šai partijai, kas ir pārstāvēta arī 12. Saeimā, traucēja paveikt līdz šim? Vai frakcijas izjukšana? Šīs partijas sarakstos atrodami vairāki cienījamu lauksaimnieku vārdi. Tā no Vidzemes apgabala ar 7. numuru kandidē Gulbenes nov. Lizuma pag. SIA Brīvzemnieki valdes loceklis Mārtiņš Bitenieks (1993). Viņa mammas Guntas vadītajā saimniecībā ir viens no Latvijas ražīgākajiem piena govju ganāmpulkiem – aizvadītajā pārraudzības gadā te vidēji no 361 gotiņas izslaukti 12 151 kg piena. Ar 15. numuru kandidē arī lielogu dzērveņu audzētājs un pārstrādātājs, saimniecības Gundegas vadītājs Andris Ansis Špats (1943). Viņš ogas audzē Limbažu nov. Vidridžu pag. vairāk nekā desmit hektāros iepriekš izstrādātos kūdras ieguves laukos. Savu pieredzi un eksperimentus A. A. Špats aprakstījis 40 lapaspusēs darbā Dzērveņu audzēšanas atšķirīgā filozofija un ievietojis mājaslapā www.spats.lv, lai lasa, kas grib. Saeimā lūkos iekļūt arī bitenieks Edgars Mednis (1962) no Zaubes pagasta Upmaļiem. No Latgales apgabala ar 7. numuru kandidē z/s Bezdelīgas īpašnieks Ivars Veliks (1953).Kurzemes saraksta līderis ir SIA Dzeldas HES valdes priekšsēdētājs Juris Jaunzems (1963), kurš savulaik nodarbojās ar bioloģisko lauksaimniecību. No šī paša saraksta ar 4. numuru kandidē arī Pāvilostas nov. Vērgales pag. z/s Kalniņkalni lauksaimniecības strādnieks Indulis Šlanka (1963).
Saskaņa
Šajā sasaukumā Saskaņas fanus sagaida pārsteigums – priekšvēlēšanu programmā parādījies uzstādījums veidot Latviju kā bioloģiskas lauksaimniecības valsts zīmolu. Taču citu pārsteigumu nav – šīs partijas rindās, ja arī ir kāds lauksaimnieks, pie varas netiek laists.
Attīstībai/Par!
“Modernā Latvijā lauki zeļ, vidi un ainavas saudzē un kopj, nevis noplicina ar pesticīdiem. Visi bērni skolās saņem ekoloģisku pārtiku, mežu bagātības un bioloģiskā daudzveidība pieaug,” – šīs rindas nav no pirmās Latvijas dzejdaru nepublicētajiem manuskriptiem. Tādu lauksaimniecības politiku gatavojas realizēt šīs partijas pārstāvji, ja tiem izdosies pārvarēt 5% barjeru un iekļūt Saeimā. No šīs partijas saraksta ar 5. numuru Zemgales vēlēšanu apgabalā Saeimā lūkos iekļūt Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, profesors Ilmārs Dūrītis (1976).
Latvijas reģionu apvienība
Priekšvēlēšanu programmā viena no daudzajām šīs partijas prioritātēm pēc iekļūšanas Saeimā būšot atbalsts mazajiem, vidējiem lauksaimniekiem, kā arī bioloģiskās pārtikas audzētājiem. No 115 pretendentiem ar lauksaimniecību saistīti divi – ar 23. kārtas numuru Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā iekļauta saimniecības Dižbajāri pārvaldniece Ingūna Bedikere (1973) un ar 12. kārtas numuru Kurzemes vēlēšanu apgabala sarakstā – Saldus nov. Vadakstes pag. saimniecības Laumas īpašniece Jolanta Klāviņa (1981). Ikšķiles lauksaimniece I. Bedikere nodarbojas ar zemeņu, ērkšķogu un upeņu audzēšanu. Pirms vairākiem gadiem sabiedrības uzmanību izpelnījās viņas publiskais kašķis ar vietējo pašvaldību par ogu tirdzniecības atļauju, tad arī izskanēja aizdomas par poļu produkcijas uzdošanu par vietējo preci. Savukārt J. Klāviņa kopā ar māsu un mammu saimnieko nelielā saimniecībā un var lepoties ar nelielu, bet ļoti produktīvu piena gotiņu ganāmpulku. “Pateicoties savām govīm, es neesmu aizbraukusi no Latvijas,” viņa savulaik atzina intervijā Agro Topam.
Latviešu nacionālisti
Partijas Tēvzemes mantojums un Latvijas Atdzimšanas partijas apvienojums pēc uzvaras vēlēšanās sola aizstāvēt zemnieku un zvejnieku intereses Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot piena iepirkuma cenai, gaļas un dārzeņu tirgum, nozvejas kvotām. Tik tālu viss būtu apsveicams. Taču kā vērtēt ideju izveidot latviešiem piederošas pārstrādes rūpnīcas? Vai latviešu kapitāls pienu un kartupeļus pārstrādās kaut kā atšķirīgāk nekā starptautiskais kapitāls, efektīvāk un ar zemāku pašizmaksu? Nacionālisti plāno cita starpā arī izvērtēt Zemkopības ministrijas lietderību, taču neslēpj, ka zemkopības ministra amatu labprāt uzticētu Zemgales saraksta otrajam numuram, ekologam un ģeologam Pēterim Daņiļēvičam (1986). Kurzemes sarakstā ar 8. numuru kandidē arī zemnieku saimniecības Veldze vadītājs Egons Vanuška (1951). Viņš ir arī Latvijas ekoloģiskās biedrības Kurzeme vadītājs, dziednieks un Vispasaules miera federācijas miera sūtnis.
Jaunā vienotība
Partiju apvienība savā 4000 zīmju programmā Latvijas izaugsmei dalās ar daudziem konkrētiem priekšlikumiem, ko tā paveiks, uzvarot vēlēšanās. Cita starpā sola arī ES līmenim tuvināt lauksaimniecības tiešmaksājumus. Sarakstos rodami lauksaimnieku vidē zināmi vārdi. Tā Zemgalē ar 8. numuru jau atkal startē Pļaviņu nov. Vietalvas pag. saimniecības Iesalnieki-1 vadītājs Ansis Saliņš (1983). Saimniecības pamatnodarbe ir graudaugu audzēšana – rapši, mieži, kvieši un zālāji. Brāļi Saliņi kopīgiem spēkiem ar tēvu apsaimnieko vairāk nekā 1300 ha. “Ja no tonnas graudu paliek pāri latiņš, tad no simts tonnām tie jau ir simt latiņi. Ja apgrozījums ir lielāks, tad var efektīvāk strādāt. Ja platības ir lielas, tad vieglāk kādas nebūšanas pārdzīvot,” A. Saliņš savulaik atzina sarunā ar Agro Topu. No Latgales vēlēšanu apgabala kandidē arī Riebiņu novada domes deputāts, z/s Vairogs īpašnieks Jānis Kupris (1955). Viņš savukārt Agro Topam vēl pavisam nesen sacīja, ka nepiekrīt tam, ka graudu un rapšu audzēšana Latgalē nebūtu ienesīga. Prasmīgi piestrādājot pie tehnoloģijām, mēslošanas un augu sekas maiņas, rezultāti ir labi. J. Kupris apsaimnieko apmēram 350 ha zemes, kuros sēj galvenokārt ziemājus. No Latgales kandidē arī AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale valdes locekle Jevdokija Šlivka (1952). Saimniecības ganāmpulka pamatā vēl no padomju laikiem ir Holšteinas melnraibās šķirnes govis. Aizvadītajā pārraudzības gadā no 559 gotiņām te vidēji izslaukti gandrīz 9 tūkstoši kg piena no katras.
No Kurzemes ar 7. numuru kandidē Kuldīgas nov. Laidu pag. z/s Jaunkalni vadītājs Gatis Zonenbergs (1975). Jaunkalnu galvenās nozares ir graudkopība un lopkopība. 900 hektāros tiek audzēti kvieši, mieži, rapši, nedaudz arī auzas. Zonenbergi tāpat kā daudzi sākumā saimniekojuši, iztiekot tikai ar pašu līdzekļiem, bet vēlāk sākuši piesaistīt arī Eiropas finansējumu. Vispirms iegādāta tehnika zemes apstrādei, pēc tam ieguldīts arī ēkās. Pērn uzcelts jauns graudu pirmapstrādes komplekss, kurā investēti 1,3 miljoni eiro.
Par alternatīvu
Paredz izstrādāt īpašu valsts programmu cukura rūpniecības atjaunošanai un attīstībai, kā arī lauksaimniecības nozari pilnībā atbrīvot no nodokļiem. Plānota arī valsts atbalsta programma kombinētas lopbarības, piena un gaļas pārstrādes ražotņu izveidei. No šīs partijas sarakstiem uz Saeimu kandidē 34 potenciālie deputāti, kuri lielākoties ir pensionāri un bezdarbnieki. Latgales saraksta viens no līderiem ir Kuldīgas nov. Kabiles pag. z/s Veldzes 3 direktors Artūrs Malta (1939). Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs informējis Centrālo vēlēšanu komisiju, ka šis kandidāts, iespējams, bijis Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģents.
Politiskā partija KPV LV
Uzrunājot sabiedrību ar 4000 zīmju formātu, partija sūrojas par nespēju detalizēti izskaidrot savus plānus. 13 plānoto darbu sarakstā lauksaimniecības problēmu risināšana netiek paredzēta. Taču cita starpā programmā ierakstīts, ka tiks atbalstīta lauku vides attīstība. Sarakstos lasāmi vairāku lauksaimnieku vārdi. Vidzemē viens no saraksta līderiem ir Alojas novada domes deputāts, saimniecības Mežsētas īpašnieks Māris Možvillo (1967). Tiesa, kā kandidāts pats norāda sociālajos tīklos, viņa saimniecība esot bez lauksaimniecības zemes. Latgalē savukārt ar otro numuru kandidē lauksaimnieks Romualds Siliņš (1985). No Latgales saraksta ar 5. numuru startē arī Daugavpils nov. Naujenes pag. zemnieku saimniecības Stepanida īpašnieks Anatolijs Marhilevičs (1990), kurš nodarbojas ar graudkopību. Ar graudu audzēšanu nodarbojas arī Inese Siliņa-Petrova (1981), SIA Evanagro valdes locekle, kura no Latgales vēlēšanu apgabala kandidē ar 16. numuru. Uz Saeimu kandidē arī Krāslavas nov. Skaistas pag. z/s Apskalnes īpašnieks Aigars Trušelis (1990), kurš Āfrikas cūku mēra dēļ bija spiests izkaut visas 200 cūkas. Tagad viņš nodarbojas ar graudkopību.
Kurzemes saraksta viens no līderiem ir Kuldīgas novada pašvaldības deputāts, Kuldīgas nov. Kurmāles pag. SIA Kalna Rinkas valdes priekšsēdētājs Ēriks Pucens (1986), kurš nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Vidzemē ar 6. numuru kandidē Burtnieku nov. Valmieras pag. SIA Jaunlaimītes valdes priekšsēdētājs Arnis Bole (1982). Viņš ir arī Kocēnu pag. saimniecības Liepkalni īpašnieks un kooperatīvās sabiedrības Viesturi V valdes loceklis.
Zaļo un zemnieku savienība
Priekšvēlēšanu programmā velti meklēt jaunas vēsmas lauksaimniecības politikā, līdzīgi solījumi bija arī iepriekšējā 4000 zīmju sarakstā. Partija arī 13. Saeimā sola īstenot “sabalansētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru attīstību, īpaši atbalstot mazos un vidējos ražotājus”. Sola stimulēt neizmantotās lauksaimniecības zemes apstrādi, kā arī saglabāt bioloģisko daudzveidību, tīru un sakoptu vidi. Tāpat tikšot veikts aktīvs darbs, lai panāktu taisnīgu ES fondu sadali nākamajā finansēšanas periodā platībmaksājumiem lauksaimniekiem.
Arī kandidātu sarakstos grūti ieraudzīt jaunus vārdus. Tā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (1952) ir Latgales saraksta līderis, no Rīgas kandidē arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa (1964), bet Vidzemes – parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis (1967). No Vidzemes vēlēšanu saraksta ar 12. kārtas numuru kandidēs arī Lauksaimnieku Organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs (1955). Jēkaba ielā iesildītos krēslus nevēlas pamest arī Valters Dambe (1963), kura saimniecība SIA Kalnmuiža Pārgaujas nov. Stalbes pag. nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, kā arī Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze (1970). Abi kādreizējie zemnieki kandidēs Saeimas vēlēšanās atkārtoti.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops septembra numurā
