Krievija, Baltkrievija un Serbija gatavojas protestu apspiešanai 2
Krievijas, Baltkrievijas un Serbijas bruņoto spēku vienības septembrī rīkos kopējas mācības, kā apspiest pret valdību vērstus protestus, līdzīgus tiem, kuros pērn tika gāzta Maskavas atbalstītā valdība Ukrainā.
Mācības izziņo “Čečenijas miesnieks”
Militārās mācības “Slāvu brālība – 2015” notiks Krievijas dienvidos Melnās jūras ostas Novorosijskas apkaimē, paziņojis Krievijas gaisa desanta karaspēka komandieris ģenerālis Vladimirs Šamanovs. Dalībvalstu karaspēka vienības mācībās apgūs kopējas iemaņas nelikumīgo bruņoto formējumu atklāšanā un iznīcināšanā, piebilda ģenerālis Šamanovs. Viņš komandēja Krievijas armiju Čečenijas kara laikā un par viņa vadītā karaspēka brutalitāti un vardarbību pret civiliedzīvotājiem guvis pavārdu “Čečenijas miesnieks”. Šo apzīmējumu Šamanova darbībai Čečenijas kara laikā lietojis arī Aslambeks Aslahanovs, atvaļināts Krievijas Iekšlietu ministrijas karaspēka ģenerālis, kurš savulaik bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks Čečenijas lietās.
Kremļa administrācija novērtēja Šamanova nopelnus Čečenijas karā, piešķirot viņam Krievijas Federācijas Varoņa nosaukumu. Uz kādu laiku Šamanovs tika atvaļināts no militārā dienesta un iecelts par Uļjanovskas apgabala gubernatoru. 2008. gada augustā viņš atgriezās aktīvajā dienestā un komandēja Krievijas spēkus Abhāzijā un Dienvidosetijā karā pret Gruziju. Krievijas cilvēktiesību aizstāvības organizāciju pārstāvji uzskata, ka ģenerālis Šamanovs būtu jātiesā par kara noziegumiem.
Pretrunīgi signāli no Minskas un Belgradas
“Šogad Krievijas Iekšlietu ministrijas karaspēks daudzviet ir rīkojis plašas militārās mācības, lai pilnveidotu karavīru prasmi atbildēt uz notikumiem, kas risinājušies nesenā pagātnē kādā kaimiņvalstī,” paziņojis iekšlietu karaspēka runasvīrs Vasilijs Pančenkovs. Lai gan viņš nenosauca valsti, analītiķi uzskata, ka runa ir par Ukrainu, kur pērn iedzīvotāju protestos tika gāzts Maskavas atbalstītais prezidents.
Varastrīce Kijevā izraisīja bažas Kremlī par varbūtēju līdzīgu notikumu attīstību Krievijā, kur varas iestādes atkārtoti brīdinājušas par tā saucamajām krāsainajām revolūcijām – masu protestiem virknē pēcpadomju valstu, kas apdraudot stabilitāti Krievijā. Maskava izmantoja Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča gāšanu kā ieganstu Krimas apgabala aneksijai 2014. gada martā. Kremļa skaidrojumā tas esot darīts, lai aizsargātu Krimā dzīvojošos etniskos krievus no Kijevas profašistiskā režīma, kas pārņēmis varu pēc Janukoviča gāšanas.
Baltkrievija, viens no Krievijas nedaudzajiem atlikušajiem sabiedrotajiem Eiropā, atturīgi izteikusies par Krievijas veikto Krimas aneksiju, Minskai vēloties izvairīties no pretstāves Krievijai, kas ir tās lielākais tirdzniecības partneris. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pēc Krimas aneksijas kritizējis Ukrainas armiju par nepietiekamu valsts robežu aizsardzību, piebilstot, ka viņš pats personīgi ņemtu rokā ieroci, lai cīnītos par savas valsts teritoriālo suverenitāti, ja tā tiktu apdraudēta.
Krievijas vēsturiskā sabiedrotā Serbija, kas sākusi sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai, tikusi kritizēta par plānoto piedalīšanos militārajās mācībās Krievijā. “Šīs mācības dotu nepareizu signālu,” paziņojusi Eiropas Komisijas pārstāve.
