Gatavojas plānveida veselības aprūpes ierobežošanai stacionārajās ārstniecības iestādēs tuvākajās nedēļās 5
Saslimstības ar Covid-19 straujā pieauguma dēļ tuvākajās nedēļās stacionārajās ārstniecības iestādēs būs jāierobežo plānveida veselības aprūpes pakalpojumi, aģentūru LETA informēja Veselības ministrija (VM).
Līdzīgi kā tas notika aizvadītajā ziemā un pavasarī, lai varētu nodrošināt nepieciešamo ārstēšanu Latvijas iedzīvotājiem, VM nākusi klajā ar pasākumu plānu, kas jārealizē šī mērķa sasniegšanai. Lai to īstenotu, tiks veiktas izmaiņas hospitalizācijas plānā, būs nepieciešama visu slimnīcu sadarbība pacientu ārstēšanā un notiks plānveida stacionāro un dienas stacionāru pakalpojumu ierobežošana slimnīcās.
Ņemot vērā prognozējamo pacientu skaitu, kuriem būs nepieciešama stacionāra ārstēšana akūtos gadījumos, pēc VM paustā, sagaidāms, ka stacionārajās ārstniecības iestādēs būs jāierobežo plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.
Sanāksmē ar slimnīcu pārstāvjiem uzsvērts, ka slimnīcām prioritāri ārstniecība jānodrošina neatliekamiem, akūtiem un Covid-19 pacientiem. Tāpat stacionārās ārstniecības iestādes pienākums ir sniegt palīdzību visiem pacientiem, kas minētās iestādes uzņemšanas nodaļā nogādāti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm vai ieradušies paši.
Lai to varētu nodrošināt, slimnīcas nepieciešamības gadījumā ierobežos vai pārtrauks plānveida stacionāro un dienas stacionāra pakalpojumu sniegšanu. Līdzīgi kā iepriekšējā Covid-19 uzliesmojuma laikā, slimnīcas nedrīkst pārtraukt pakalpojumus, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju, staru terapiju, veselības aprūpes pakalpojumu hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju, pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana, uzsver VM.
Saskaņā ar VM pausto, tāpat nedrīkst pārtraukt invazīvo kardioloģiju un radioloģiju, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte. Saglabājamo pakalpojumu vidū arī ir veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības, traumatoloģija un akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tajā skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.
Kā skaidro VM, ja slimnīcas secina, ka tās ar esošajiem resursiem nevar nodrošināt šo pakalpojumu sniegšanu, tām ir jāinformē Neatliekamās palīdzības dienests un ministrija. Šādā situācijā var tikt sasaukta Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēde, kuras pieņemtie lēmumi par turpmāko ārstniecības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem ir saistoši visām ārstniecības iestādēm.
Pašlaik nodaļas Covid-19 pacientu ārstēšanai atvērtas desmit slimnīcās – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Jelgavas, Jēkabpils slimnīcās, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, kā arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Vienlaikus, VM ieskatā, citu slimnīcu iesaiste jau šobrīd ir nepieciešama, lai varētu nodrošināt ārstēšanu stacionārā citu profilu pacientiem, kurus nevar uzņemt reģionālās un universitātes slimnīcas saistībā ar nodaļu pārprofilēšanu.
Līdz ar to Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests šobrīd pacientus nogādā tuvākajā pieejamajā ārstniecības iestādē. Tas nozīmē, ka, piemēram, terapijas vai ķirurģijas profila pacients no Rīgas var tikt stacionēts arī Pierīgā esošajās slimnīcās – Ogrē, Tukumā, Jūrmalā – nevis universitātes slimnīcā un pacients nevar izvēlēties stacionāru.
