Gatavojas piena tirgus brīvlaišanai 0
Situācijas modelēšana piena nozarē pēc piena kvotas atcelšanas 2015. gada 1. aprīlī bija viens no Igaunijas – Latvijas Piena nozares pirmā foruma diskusiju tematiem aizvadītajā nedēļā Tartu.
Skatījums uz nozari
Situāciju piensaimniecības nozarē nākamajos četros gados prognozēja Francijas pētniecības un konsultāciju firmas “Gira” eksperts Kristofs Laforžērs. “Gira” ir bijusi un arī patlaban ir padomdevēja daudziem pasaulē zināmiem uzņēmumiem, tostarp “Arla”, “Nestle” un citiem piena produktu ražotājiem. K. Laforžērs secināja: iespējams, patlaban pasaules piensaimniecības nozarē notiek virziena maiņa – kompānijas sāk ieguldīt uzņēmumos Āzijas valstīs, tostarp Ķīnā, bet vienlaikus Ķīnas piena pārstrādes uzņēmumi, lai nodrošinātu nākotnē kvalitatīvus produktus, attīsta ražošanu Jaunzēlandē un Francijā.
Tāpat kopš 2008. gada saglabājas pakāpeniski augošā zemniekiem maksātā piena cena trešajās valstīs, kas ir augstāka nekā ES, ASV un Okeānijas valstīs. Savukārt Eiropas Savienībā kopējo piena kvotu pērn neizpildīja par 5,4% jeb astoņiem miljoniem tonnu piena. “Gira” eksperti paredz – līdz 2017. gadam piena ražošana 27 ES valstīs kāps par 4,9 milj. tonnu gadā. Savukārt vadošajās piena ražotājvalstīs – Īrijā, Lielbritānijā, Francijā, Nīderlandē, Vācijā, Polijā un Dānijā – izaugsme būs straujāka – līdz 8,1 milj. tonnu. Eiropas Komisijas izaugsmes prognoze ir 6,1 milj. tonnu gadā līdz 2017. gadam – tas nozīmē, ka arī pēc četriem gadiem, ja pastāvētu piena kvota, tā nebūtu izmantota.
ES kāps patēriņš
Ja būs vairāk piena, tad būs vairāk arī piena produktu. Vislielākā izaugsme līdz 2017. gadam salīdzinājumā ar 2012. gadu ES būšot siera ražošanā – par 344 000 tonnu. “Lielāko daļu no šā siera patērēs Eiropā. Eksports kāps vien par 66 000 tonnu,” paredz K. Laforžērs. Krievija ES saglabāšoties svarīgs un aizvien augošs tirdzniecības partneris. Pieaugšot siera eksports uz Krieviju – 2017. gadā tas varētu sa-sniegt 2010. gada līmeni – tuvu 450 000 tonnām.
Neliels kāpums – par 15 500 tonnām – būšot arī sviesta ražošanā, tomēr šā produkta tirdzniecības bilance nemainīšoties. Vājpiena pulvera ražošana ES kāpšot “vien” par 36 000 tonnu, bet ārējā tirdzniecība samazināšoties. Savukārt pilnpiena pulvera ražošanā izmaiņas neparedz.
ES ir vislielākais sūkalu ražotājs pasaulē. Līdz 2017. gadam šā produkta ražošana kāps par 203 000 tonnu, bet izaugsme eksporta tirgos – par 74 000 tonnu. “Tātad kopējās eksporta izmaiņas industriālajiem piena produktiem ES būs salīdzinoši nelielas,” secina K. Laforžērs.
Viņš norāda uz augošo piena produktu ražošanu un eksportu Baltkrievijā. “ES nevarēs konkurēt ar Baltkrieviju Krievijas tirgū, Baltkrievijai ar Krieviju ir noslēgts brīvās tirdzniecības līgums,” secina K. Laforžērs. Pērn šī Latvijas kaimiņvalsts ļoti aktīvi ar saviem piena produktiem darbojās Vjetnamā, Pakistānā, Ķīnā, Indonēzijā. Baltkrievijas eksporta tirgi bija arī Apvienotie Arābu Emirāti, Jordānija, Nigērija un Venecuēla, tomēr kopējie daudzumi nebija lieli. K. Laforžērs uzsver – Baltkrievijai vairākus gadus vajadzēs lielu daudzumu piena eksporta nodrošināšanai ārpus NVS valstīm, tomēr tā tos varot paveikt.
Nenoteiktība par cenu
Piena ražotājus un piena produktu pircējus visvairāk interesē cena. Šajā gadā vidējā piena iepirkuma cena ES tiek paredzēta 34 eiro centus (23,9 santīmi) liela (Latvijā cena ir vismaz divus santīmus mazāka), bet nākamajā gadā tai paredz nelielu kritumu – līdz 33,4 eiro centiem. Tālākai nākotnei “Gira” cenas prognozi nesniedza.
“Patlaban visās valstīs redzam aizvien ātrāku piena ražotāju reakciju uz piena cenas izmaiņām, samazinot vai palielinot piena ražošanas daudzumu. Ražošanas regulēšanā visvairāk izmanto barību, mazāk dzīvnieku skaitu ganāmpulkā,” tā franču eksperts. Viņš arī uzsver dabas apstākļu ietekmi uz ražošanu, kā arī norāda uz atšķirīgiem ražošanas virzieniem un ražošanas izaugsmes ātrumiem ES valstīs. Kvotas atcelšana šīs atšķirības vēl vairāk akcentēšot. Piena cena visā pasaulē aizvien vairāk būs saistīta ar industriālo produktu, tostarp vājpiena pulvera un pilnpiena pulvera cenu. K. Laforžērs uzsver – tā būs nepastāvīga. Tas nozīmē, ka ikvienas valsts piena ražotājiem būtu iespējami labāk jāsagatavojas 2015. gadam.
Kā to izdarīt? K. Laforžērs foruma starpbrīdī “LA” atzina – Francijā ir tuvu pusmiljonam mazo ražotāju fermu, kur gada laikā ražo 40 – 50 tonnas piena. “Šīs mazās fermas nākotnē neizdzīvos. Ar nosacījumu, ka neapvienos savus spēkus kopējai darbībai, kooperācijai,” tā Francijas eksperts. Piebildīšu, ka Francija pērn piena kvotu izpildīja par 92,6%, Latvija – par 96% (piegādes kvota).
Labā ziņa ir tā, ka nākotnē cilvēki visā pasaulē vairāk ēdīšot piena produktus. “Vissvarīgākais ir kooperatīva sadarbība ar zemnieku. Kooperatīvam pēc definīcijas ir jāpērk viss viņa biedra ražotais piena daudzums,” tā K. Laforžērs. Tomēr – kas notiks, ja kooperatīvs nespēj pārstrādāt un pārdot piena produktus? Ja zemniekiem piena ražošanas izmaksas būs lielākas nekā pārdošanas cena? ES arī šādiem gadījumiem patlaban veido atbalsta in- strumentu. ES Riska fondā jau no šā gada 1. decembra 2,45% lielu nodevu no visiem tiešmaksājumiem ieskaitīs tie lauksaimniecības produktu ražotāji, kas gada laikā saņem vairāk nekā 2000 eiro lielu vienotās platības maksājumu.
Viedokļi
Kas gaidāms Latvijas piensaimniecībā pēc piena kvotu atcelšanas?
Inga Orlova, Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta vecākā referente: “Laikposmā līdz 2020. gadam pieaugs globālā tirgus iespējas piena produktiem. Savukārt eksporta izaugsme pasaulē ļaus kāpināt kopējos piena produktu ražošanas apjomus. Arī Eiropas Savienībā piena ražošana pieaugs un, domājams, ka piena kvotu atcelšana 2015. gadā dos papildu ierosmi ražošanas palielināšanai. Aizvien vairāk jūtama nozares gatavošanās kvotu atcelšanai – tiek investēts jaunu piena fermu būvniecībā, esošo modernizēšanā, turklāt jau šobrīd vērojami krietni lielāki piena iepirkuma daudzumi nekā agrāk. Konkurence piena un piena produktu tirgū var izraisīt cenu līmeņa pazemināšanos līdz brīdim, kamēr tirgus līdzsvarosies. Cenu pazemināšanās un tirgus svārstības kopumā varētu būt viens no lielākajiem riskiem ražotājiem, ko izraisīs piena kvotu atcelšana. Tādēļ Latvijas ražotājiem jo īpaši jāstrādā pie piena produktu eksportspējas attīstīšanas. Ir jāpanāk arī no Latvijas uz ārvalstīm tālākai pārstrādei izvestā svaigpiena daudzuma samazināšana vai pat minimizēšana, nodrošinot izejvielu vietējiem piena pārstrādes uzņēmumiem un palielinot pievienotās vērtības radīšanu piena nozarē Latvijā.”
Imants Balodis, LPKS “Straupe” valdes priekšsēdētājs: “Patlaban neatbildēts jautājums ir – cik daudz papildu piena nāks klāt pēc kvotas atcelšanas? Mēs rēķināmies, ka no biedriem būs jānopērk viss piens un jāsaglabā iespējami augstāka iepirkuma cena. Būs jāmodelē dažādas situācijas. Ja cena kritīs, tad daudzi ražotāji var kļūt nekonkurētspējīgi. Pēdējos divos gados iepirkuma bāzes cenu neesam mainījuši, oktobrī vienu kilogramu piena pirkām par vidēji 24 santīmiem (bez PVN). 2009. g. krīzes laikā cenu nesamazinājām tāpēc, ka bijām izveidojuši rezerves fondu. Šāds fonds kooperatīvam būs arī 2015. gadā.”
Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: “Ārkārtīgi svarīga būs veikalu ķēžu darbība un pircēju lojalitāte pret vietējiem produktiem, kas varētu stabilizēt pieprasījumu pēc piena produktiem vismaz vietējā tirgū. Latvijā situācija šajā ziņā ir sarežģīta, jo veikalu ķēdes nepieder latviešiem. Vissliktākais iespējamais scenārijs zemniekiem – Latvijas piena pircēji un pārstrādātāji nespēs konkurēt ar lielajiem Eiropas monstriem. Tas nozīmētu cenas “spiešanu” uz leju, kur virsroku gūst pasaules mēroga spēlētāji. Lai savlaicīgi sagatavotos konkurencei, jau patlaban ļoti nopietni jāstrādā pie vietējām kvalitātes shēmām, lai mūsu cilvēki pirktu savējo ražojumus.”
