“Vienotība” apstiprina līdz Latvijas simtgadei paveicamo darbu sarakstu 13
Uz Latvijas politiskās skatuves “Vienotība” ir kā neaizstājama saule, ap kuru kā sīkākas planētas riņķo pārējie politiskie spēki – apmēram ar šādu domu sestdien notikušajā partijas domes sēdē reģionālo nodaļu pārstāvjus centās uzmundrināt politiskā spēka līderi. Tomēr vienlaikus viņi atzina, ka valdošās partijas saule sākusi bālēt un tajā parādījies viens otrs ļaunu vēstošs plankums.
Ignorē ierindniekus
“Domājot par partijas nākotni, sajūta ir smaga. No vienas puses, es ticu “Vienotības” biedru ideālismam, enerģijai un potenciālam. Bet, no otras puses, ir sajūta, ka organizācija buksē, ka esam pazaudējuši savus mērķus un, kas vēl ļaunāk, – zaudējam ticību paši sev,” sanāksmes atklāšanas uzrunā teica “Vienotības” domes priekšsēdētājs, Cēsu novada mērs Jānis Rozenbergs. Viņaprāt, pienācis laiks veikt partijas “pārstartēšanu” un atgriezties pie pamatvērtībām, ar ko “Vienotība” savulaik ienāca politikā – tiesiskums, sociāli un nacionāli taisnīga, līdzsvarota, attīstīta valsts un Eiropas vienotība. Tāpat partijai esot “jāpagriež seja pret reģionu cilvēkiem”, kā arī “jāpanāk iekšējais izlīgums”. Līdzīgas atziņas pauda arī valdības vadītāja Laimdota Straujuma.
“Vienotības” valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa savā uzrunā žēlojās, ka “Vienotība” Saeimā un valdībā veic smagu un nepateicīgu ikdienas melno darbu, kas netiek pietiekami pamanīts un novērtēts. Politiskie konkurenti izmantojot pašreizējo populisma vilni savai “uguņošanai”. Āboltiņa arī atzina, ka “Vienotības” cilvēkiem pēdējā laikā gadījies ne viens vien “fēleris” – Dzintara Zaķa balsu pirkšanas skandāls, Veiko Spolīša braukšana dzērumā un viņas pašas izdarības pensionāru piketā. Tāpat viņa pārmeta partijas deputātiem, ministriem un eiroparlamentāriešiem pārlieku atsvešināšanos no ierindas biedriem un izvairīšanos ar tiem komunicēt. Piemēram, uz partijas sporta spēlēm esot ieradušies tikai “divarpus deputāti”. Arī uz domes sēdi tikties ar reģionālo nodaļu pārstāvjiem bija ieradušies tikai daži Saeimas deputāti – lielākoties tie, kuriem bija paredzēts uzstāties.
Trūkst gladiatoru
Politologs Ivars Ījabs priekšlasījumā “”Vienotība” Latvijas politiskajā ainavā” partijas nedienas skaidroja ar to, ka “Vienotības” vēlētājs salīdzinājumā ar citu partiju atbalstītājiem ir labi izglītots un kritiski izvērtē savu priekšstāvju darbu. “Vienotības” stiprā puse esot tehnokrātiski pārvaldes profesionāļi, bet sāpīgi trūkst politisko “gladiatoru” – cilvēku, kuri spētu spilgti iestāties par kādu ideju. “Kopš neatkarības atjaunošanas valdošās koalīcijas Latvijā veidojas ap vienu centrālo, sistēmveidojošo partiju. Ap to kā satelīti lido citi politiskie spēki, kas arī mēdz būt spilgti un ambiciozi, bet nespēj vai negrib ieņemt lielās planētas pozīciju,” teica I. Ījabs.
Šo politologa novērojumu “Vienotības” vadības ļaudis atkal un atkal apzelēja savās uzrunās, sacenšoties ar vēl krāšņākām metaforām. Šajā sacensībā nepārspēts palika vārda meistars Kārlis Šadurskis, kurš savu partiju pielīdzināja “mātei barotājai”, kamēr pārējās esot “parazīti”.
Āboltiņa uzsvēra, ka “Vienotība” nedrīkstot atslābināties: “Mēs nevaram atļauties būt vāji, sašķelti un neizlēmīgi! Kad “Latvijas ceļš” bija līdzīgā situācijā, tad viņu nomainīja Tautas partija. Kaut arī pretrunīgi vērtēta, tā tomēr turpināja virzienu uz Latvijas atgriešanos Eiropā. Pēc Tautas partijas aiz durvīm jau stāvēja “Jaunais laiks” un “Vienotība”. Šobrīd aiz tām durvīm neviens vairs nestāv!”
“Vienotība” Āboltiņas ieskatā ir neaizvietojams politiskais spēks, bet partijas iekšienē, viņasprāt, būtu pat nepieciešams diskutēt par pārmaiņām vadībā. Tiesa, jaunu partijas priekšsēdētāju un valdi “Vienotība” vēlēs tikai 2016. gada kongresā.
Simtgades plāns
Domes sēdē reģionu pārstāvji tika iepazīstināti ar “Vienotības” valdes pieņemto “Latvijas simtgades plānu”. Šajā programmatiskajā dokumentā “Vienotība” apkopojusi virkni darbu, ko apņēmusies paveikt līdz Latvijas simtgadei 2018. gadā. Debates par šo dokumentu un partijas iekšējām problēmām notika aiz slēgtām durvīm, bet manis uzrunātie “Vienotības” pašvaldību vadītāji neslēpa bažas.
Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns: “Labi vismaz, ka problēmas tiek atzītas un esam sākuši par tām atklāti runāt. Taču neesmu drošs, vai izdosies iekšējā izlīgšana partijā starp dažādiem grupējumiem. Būtu labi, ja uz šo domes sēdi būtu uzaicināti arī otras puses cilvēki un visas domstarpības tiktu izrunātas klātienē.” Gan Dundagas mēru, gan citus pašvaldību pārstāvjus satraucis simtgades darbu saraksta pirmais punkts, kurā paredzēts īstenot “Novadu apvienošanās plānu”. Neviens no partijas biedriem šādu plānu neesot redzējis, un arī Āboltiņa nevarēja konkrēti paskaidrot, kādu apvienošanos tas paredz. “Juridiska robežu pārbīdīšana ir tikai cilvēku tracināšana. Daudz pieņemamāk būtu iet ceļu uz sadarbības reģioniem, atstājot spēkā līdzšinējās robežas,” uzskata Laicāns.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks izklausījās pavisam noskaities par iecerētajām izmaiņām izglītības jomā: “Es pasaku uzreiz – ja mūsu vadītā Izglītības un zinātnes ministrija nokaus Jaunjelgavas vidusskolu, tad vienlaikus tiks sagrauts jebkāds atbalsts “Vienotībai” šajā novadā. Jaunjelgavā vidējā izglītība bijusi nepārtraukti jau kopš Krievijas impērijas laikiem. Arī tagad skola ķepurojas. Jā, skolēnu skaits ir sarucis, bet centralizēto eksāmenu rādītājos mums rezultāti ir labāki nekā vidēji valstī!”
Piesardzīgi optimistisks ir Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters: “Ļoti labi, ka mums ir vienā dokumentā apkopotas šādas apņemšanās, pat ja dažas šķiet pārāk ambiciozas, emocionālas vai neskaidras. Cerams, dokuments tiks pieslīpēts un darāmie darbi izskaidroti konkrētāk.”
Latvijas simtgades plāns
Stipra Latvija
1. Īstenosim novadu apvienošanās plānu.
2. Ilgtspējīga demogrāfijas atbalsta programma būs nozīmīgs stimuls nācijas ataudzei.
3. Veselības aprūpes kvalitāte un pieejamība būtiski uzlabosies, nozares finansēšanai novirzot papildus 3% no sociālās apdrošināšanas iemaksām.
4. Latvijā pieejamo zināšanu kvalitāte un konkurētspēja būs galvenais fokuss pārmaiņām izglītības sistēmā, kas tiks sasaistīta ar tautsaimniecību.
5. Latvijas autoceļu tīklu sakārtošanā investēsim vismaz 250 miljonus eiro.
Droša Latvija
6. Latvijas drošībai un aizsardzībai finansējums vismaz 2% apjomā no valsts tautsaimniecības apjoma.
7. Austrumu robeža tiks izbūvēta un aprīkota atbilstoši stingrākajiem ES standartiem.
8. Labi motivēti, mūsdienīgi ekipēti un profesionāli policisti, glābēji un robežsargi sniegs pārliecinošu drošības sajūtu.
Pārtikusi Latvija
9. 2018. gadā minimālā alga sasniegs 450 eiro, vidējā alga pārsniegs 1000 eiro mēnesī.
10. Uzņēmējiem būs pieejami efektīvi finanšu instrumenti, lai vairotu augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvaru ražošanā.
11. Konkurētspējīgu un taisnīgu atalgojumu nodrošināsim, veicot algu reformu gan skolās, gan valsts pārvaldes iestādēs.
12. Samazināsim ienākumu nevienlīdzību, sasniedzot ES vidējo (Gini 30). Visa veida ienākumiem tiks piemērotas vienādas likmes. Ieviesīsim progresivitātes principus īpašuma, ienākuma un patēriņa nodokļos.
13. Ieviesīsim 0% UIN likmi reinvestētajai peļņai.
Tiesiska Latvija
14. Lielākas un spēcīgākas tiesas ļaus izlīdzināt tiesnešu noslodzes un ieviest tiesnešu specializāciju, nejaušu lietu sadali padarīsim par vispāratzītu realitāti.
15. Panāksim valsts efektīvu maksātnespējas procesu uzraudzību, izskaužot negodprātīgo, investīcijas bremzējošo praksi.
