Gatavojas nacionalizēt zemes dzīles 8
Valsts varētu pieteikt tiesības uz īpaši vērtīgiem izrakteņiem ar lielu tautsaimniecisku nozīmi, tāpat šo dzīļu nogabaliem. Līdzšinējiem zemes īpašniekiem īpašumā paliktu zemes virskārta un tautsaimniecībai mazāk svarīgie izrakteņi zemes virsējos slāņos.
Kopīpašumā ar valsti
Īpašuma tiesības uz ļoti vērtīgajām zemes dzīlēm apstiprinātu atsevišķā likumā. Savukārt ar valdības apstiprinātiem sarakstiem tiktu noteikts, kādi zemes dzīlēs atrodamie derīgie izrakteņi turpmāk piederētu valstij un kādi paliktu zemes īpašniekiem. Pašlaik gan nav īstas skaidrības, kuri derīgie izrakteņi būtu jānosaka par valstij piederošiem. Taču pieļaujams, ka vispirms šajos sarakstos varētu būt vara, niķeļa, platīna un citu krāsaino metālu rūdas, kuras, iespējams, varētu atrast arī Latvijas zemes dzīlēs.
Šis plāns, kuru sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un kurš pagaidām gan ir tikai publiskai apspriešanai, būtībā paredz radikāli pārskatīt zemes īpašuma tiesības, izveidojot sava veida kopīpašumus, kur zemes dzīles pieder valstij, bet virskārta – privātīpašniekiem. Tā kā zemes reformas gaitā zemes īpašumi ir ļoti sadrumstaloti, šo plānu īstenojot, pārmaiņas varētu skart, pirmkārt, krietnu daļu no pašreizējiem zemes īpašniekiem – fiziskām personām, kurām pēc Nekustamā īpašuma valsts kadastra datiem 649 582 zemes īpašumi 3 122 917,8 hektāru platībā jeb 48,4% no visiem kadastrā reģistrētajiem īpašumiem 6 448 338,9 hektāru kopplatībā.
Latvijā un citās valstīs
Pašlaik pēc Latvijas likumiem zemes īpašniekam pieder ne tikai zemes virskārta, bet arī viss, kas atrodas zem tās – līdz pat zemeslodes centram. Kā apgalvo speciālisti, nekur citur pasaulē nav šādas novecojušas kārtības, un derīgo izrakteņu ieguvē zemes īpašnieku tiesības ir ierobežotas.
Piemēram, Lietuvā visu veidu derīgie izrakteņi pieder valstij. Zemes īpašnieks bez licences savā zemē derīgos izrakteņus drīkst iegūt vien 0,5 hektāru platībā un līdz divu metru dziļumam. Arī Ungārijā, Slovēnijā un Spānijā visi derīgie izrakteņi pieder valstij.
Igaunijā valstij pieder pamatiežu māli, dolomīts, fosforīts, kristāliskais būvakmens, kaļķakmens, kvarca smiltis, degslāneklis, kā arī visi derīgie izrakteņi valsts zemēs.
Luksemburgā valstij pieder visi derīgie izrakteņi, kuri atrodas dziļāk par sešiem metriem. Polijā valstij pieder derīgie izrakteņi, kurus iegūst šahtās vai ar urbumiem, privātpersonām pieder vien tie derīgie izrakteņi, kurus iegūst karjeros.
Īpašuma tiesības – šķērslis investīcijām
Pašlaik Latvijā noteiktā kārtība traucē, pirmkārt, pētīt zemes dzīles, kurās būtu atrodamas minēto krāsaino metālu rūdas. Ka tās varētu būt atrodamas arī Latvijā, liecina ārzemnieku piedāvājumi veikt Latvijas zemes dzīļu izpēti.
Šā gada sākumā “LA” jau rakstīju, ka par šo iespēju interesējas, piemēram, Kanādas uzņēmumā “Ginguro Exploration”. Šī uzņēmuma viceprezidents, ģeologs ar vairāku desmitu gadu pētniecības darba stāžu, mūsu tautietis Andrejs Bite par to runājis gan ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu viņa Kanādas apmeklējuma laikā, gan ar toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski. Taču kanādiešu piedāvājumi sākt zemes dzīļu izpēti pašlaik atduras pret zemes īpašuma tiesībām. Pašlaik zemes īpašnieks var neļaut kādam rakņāties viņa zemē. Vai var ļaut to, prasot tādu atlīdzību, ka ne izpēte, ne atradņu apguve nevienam neatmaksātos. VARAM piedāvā šo šķērsli aizvākt, atverot ceļu ārzemju kapitālieguldījumiem.
Diemžēl valdībai pašai nav lielas skaidrības, kādas būtu Latvijas ekonomiskās intereses zemes dzīļu izmantošanā un kādu atlīdzību varētu prasīt no zemes dzīļu pētniekiem un atrasto atradņu apguvējiem. Nav arī likumu, kas regulētu šādu zemes dzīļu izpēti un iespējamo atradņu apgūšanu.
Pašlaik Latvijā zināmo derīgo izrakteņu izpēte un atradņu izmantošana turklāt nav vienās rokās. Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves tiesību izsniegšana ir Ekonomikas ministrijai, toties citu derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi uzrauga VARAM. Savukārt bieži sastopamo derīgo izrakteņu (māla, smilts, grants, kūdras u.c.) ieguves atļaujas līdz 5 ha platībā vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās izsniedz pašvaldība.
Vēl trīs plāni
Bez minētā plāna VARAM piedāvā vēl trīs citus. Pirmais paredz neko negrozīt, tādējādi īpašnieks arī turpmāk būtu vienīgais noteicējs par viņam piederošo zemi.
Arī otrais plāns saglabā zemes dzīles privātīpašumā. Valsts vienojas ar katru zemes īpašnieku atsevišķi par ģeoloģiskās izpētes uzsākšanu, nosakot konkrētus īpašuma tiesību ierobežojumus viņam piederošajam zemes īpašumam.
Trešais plāns paredz novilkt 50, 100, 300 metru vai kādā citā dziļumā nosacītu horizontālu līniju, no kuras uz leju tiesības izmantot tur atrastos derīgos izrakteņus piederētu valstij. Savukārt zemes īpašnieks saglabātu tiesības uz zemi uz augšu no šīs nosacītās līnijas, ieskaitot, protams, zemes virskārtu.
Ko iegūs zemes īpašnieki?
Būtiski grozot līdzšinējās īpašuma tiesības, taisnīgi būtu, ja zemes īpašnieki saņemtu arī atlīdzību par zemes dzīļu izmantošanu. Atlīdzība zemes īpašniekam par izrakņāto tīrumu vai mežaudzi minēta arī VARAM piedāvātajos plānos. Iespējams, to gribētu noteikt piecu procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Ņemot vērā samērā zemo zemes kadastrālo vērtību, šāda kompensācija diezin vai būtu samērojama ar tiem ieguvumiem, ko gūtu kāda ārzemju firma, rūpnieciskos apmēros apgūstot krāsaino metālu rūdu iegulas. Kaut arī šādu rūdu, ja tādas patiešām izdotos atrast, ieguve būtu pa spēkam tikai pieredzējušiem un ļoti turīgiem uzņēmumiem, var pieļaut, ka ar īpašuma tiesību pārdali par labu valstij, kaut vai neskaidrās atlīdzības dēļ, nebūs apmierināti zemes īpašnieki. Īpašniekiem ir labi zināms, kā valsts līdz šim spējusi kompensēt viņiem zaudējumus par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, piemēram, valsts aizsargājamās dabas teritorijās.
