Latvija gatavojas jauniem drošības riskiem 0
Starptautiskā drošības vide pēdējos gados ir mainījusies, un Latvijas apdraudējuma līmenis ir sasniedzis tādu sarežģītības pakāpi, ka valsts aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav pietiekama.
Tas ir atzīts Nacionālās drošības koncepcijā, kuru ceturtdien apstiprināja Saeima. Uz tās bāzes tiks izstrādāts Nacionālās drošības plāns, kas jau būs klasificētas pieejamības dokuments, sēdē paskaidroja Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (“JV”). Nacionālās drošības koncepciju Saeima apstiprina vienu reizi sasaukuma laikā.
Raksturojot Ministru kabineta iesniegto dokumentu, I. Lībiņa un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“A/P”) uzsvēra, ka nacionālās drošības plānošanas dokuments ietver ne tikai tradicionālos apdraudējuma veidus, bet vērš uzmanību arī uz jaunām nākotnes apdraudējuma tendencēm. Viena no tām ir saistīta ar klimata pārmaiņām, kas var radīt sociālos un ekonomiskos zaudējumus.
Koncepcijā ir arī pievērsta uzmanība hibrīddraudiem, ieskaitot kiberdrošības riskus. Kā I. Lībiņa-Egnere, tā A. Pabriks un vēl vairāki deputāti norādīja, ka Latvija atrodas Krievijas interešu zonā.
Koncepcijā ir norādīts, ka Krievija turpina īstenot savu politiku, nerēķinoties ar starptautiskajām tiesību normām, to apmierinot ieilgušais konflikts Austrumukrainā, turpinot izdarīt spiedienu uz Ukrainu. Latvijas informatīvo telpu apdraudot Krievijas īstenotā informatīvā politika, izmantojot dažādas metodes.
No tā izriet arī nepieciešamība daudz lielāku uzmanību pievērst informatīvajai telpai, lai novērstu apdraudējumus tai. Vita Anda Tērauda (“A/P”) norādīja, ka mediji cieš no nepietiekama finansējuma, kas īpaši negatīvi ietekmē sabiedrisko mediju darbību.
“Mūsu mediju vides vājumu izmanto kaimiņvalsts,” sacīja V. A. Tērauda.
Lai šos draudus mazinātu, top jauns Sabiedrisko mediju likums, ir domāts arī par atbalstu komercmedijiem. Deputāte atgādināja, ka Latvija kā NATO valsts ir sasniegusi mērķi nodrošināt 2% no iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzībai, tagad tā varētu izvirzīt jaunu uzdevumu un panākt 0,2% no IKP informatīvās telpas aizsardzībai.
Saeimas sēdē par mediju vides stiprināšanu runāja arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), uzsverot, ka tas ir valsts pastāvēšanai svarīgs jautājums. Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) norādīja, ka ārējā un iekšējā drošība ir nesaraujami saistīta ar valsts attīstību.
Izteikti bieži deputāti debatēs pieminēja koncepcijā iekļauto uzdevumu veidot saliedētu sabiedrību, kas ir viena no iekšējās drošības prioritātēm, “lai novērstu konstitucionālajai iekārtai radītu apdraudējumu”. Valērijs Agešins (“Saskaņa”) no dokumenta tā arī neesot sapratis, kā tas izskatīšoties dzīvē, kā mazākumtautību pārstāvji tiks iesaistīti valsts pārvaldē un tiks uzrunāti medijos.
Viņam bija šaubas, vai var runāt par saliedētu sabiedrību, ja valstī pieaug sociālā nevienlīdzība. Andris Kazinovskis (JKP) no koncepcijas autoriem nav saņēmis atbildi uz jautājumu, kā tiks stiprināta drošība pierobežas teritorijā, kas ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, bet tur cilvēkiem nav darba, nav pieejami Latvijas sabiedriskie mediji.
Ludzas novadā, piemēram, viena trešā daļa zemes vairs nepiederot Latvijas iedzīvotājiem, “bet nekustamais īpašums ir viens no svarīgākajiem mūsu valsts resursiem”.
Nacionālās drošības koncepcija ietver arī militārā apdraudējuma pasākumus, nacionālās aizsardzības spēju stiprināšanu, valsts drošības iestāžu gatavību novērst ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu, informācijas tehnoloģiju infrastruktūras drošību, civilās aizsardzības institūciju stiprināšanu. Jānis Ādamsons (“Saskaņa”) norādīja, ka iedzīvotājiem joprojām nav zināms, kāds ir valsts civilās aizsardzības plāns.
“Mēs nesēžam rokas klēpī salikuši. Mēs esam nostiprinājuši savu kiberaizsardzību Latvijā. Mēs esam atvēruši NATO ekselences centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos, kas pēdējos gados ir ieguvusi pasaulē lielu atzinību. Mēs domājam arī par tā saucamās visaptverošās valsts aizsardzības ieviešanu Latvijā,” sēdē sacīja aizsardzības ministrs A. Pabriks.
Tas nozīmē, ka līdzās NATO valstu iekšējai solidaritātei ir jābūt arī Latvijas valsts institūciju sadarbībai ar sabiedrību. Latvijas skolās plānots ieviest aizsardzības mācību, kad vienu dienu mēnesī jauniešus sagatavos krīzes situācijām, pastāstīja A. Pabriks.
