“airBaltic” ik nedēļu cieš apmēram 3,5 miljonu eiro zaudējumus. Kā lidsabiedrība gatavojas izlidot no krīzes? 20
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas lidsabiedrība “airBaltic” sagatavojusi piecas dažādas biznesa stratēģijas, kuras paredz 2019. gada līmeņa sasniegšanu 2022. gadā, tā vakar vebinārā paziņoja uzņēmuma prezidents Martins Gauss.
Kad 2020. gada martā Latviju un Eiropu sasniedza Covid-19 krīze, Latvijas lidsabiedrības “airBaltic” pārvadāto pasažieru skaits, salīdzinot ar 2019. gada rādītājiem, samazinājās gandrīz trīs reizes.
Aprīlī un maijā samazinājums bija būtībā simtprocentīgs – notikuši vien repatriācijas reisi. Kopumā pērn uzņēmums pārvadājis 1,34 miljonus cilvēku, kas ir samazinājums par 73%.
Vēl šobrīd “airBaltic” ik nedēļu cieš apmēram 3,5 miljonu eiro zaudējumus. Lai krīzi pārdzīvotu, Latvijas valdība pērn kompānijai piešķīra 250 miljonus eiro.
Savukārt, lai no krīzes izkļūtu, uzņēmums sagatavojis piecas dažādas biznesa stratēģijas, kas katra iešot roku rokā ar kompānijas lielo biznesa plānu “Destionation 2025 CLEAN”. Tas paredz 2019. gada līmeņa sasniegšanu 2022. gadā.
Kuru stratēģiju nāksies izmantot? Viss ir atkarīgs no vakcinācijas līmeņiem Eiropā un Latvijā. “Būtībā vakcinācijas tempi Eiropā mūsu vietā izlems, uz kurieni mēs varēsim lidot,” sacīja “airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss.
Viņš neslēpa raizes par esošo vakcinācijas tempu ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, uzsverot, ka no sabiedrības parādās arvien lielāks spiediens un pieprasījums pēc ceļošanas. “airBaltic” būs gatava pieprasījumu nodrošināt.
Gauss nedomā, ka ceļošanai būs vajadzīga obligāta vakcinācija, taču Starptautiskās gaisa transporta asociācijas t. s. “travel pass”, digitālais zaļais sertifikāts vai kāds cits vakcinācijas vai negatīva Covid-19 testa apstiprinājums gan būs nepieciešams.
Gauss uzsvēra, ka viena no nākotnes izaugsmes atslēgām būs jau šobrīd lidsabiedrības rīcībā esošās “Airbus A220” lidmašīnas, kuras ir vienas no efektīvākajām un dabai draudzīgākajām pasaulē – tās “apēd” par 20% mazāk degvielas, rada par 20% mazāk CO2 un par 50% mazāk NOX izmešu, kā arī ir vienas no klusākajām pasaulē.
“Kāpēc tas ir svarīgi? Iedomājieties jaunas automašīnas iegādi. Tā ir jauna, svaiga, ekonomiskāka, tīrāka, viss darbojas labāk, un tai ir arī garantija. Šī kombinācija ir ļoti svarīga, lai dotu mums priekšrocības,” skaidroja Gauss.
Vērtējot nākotnes potenciālu, Gauss norādīja, ka parasta gada laikā viena šāda lidmašīna veido 20 miljonu apgrozījumu.
Mirklī, kad “airBaltic” rīcībā būs visi 50 pasūtītie (joprojām būs iespēja pasūtīt vēl 30) “A220” lidaparāti, uzņēmums gadā varētu apgrozīt apmēram miljardu eiro. Tas ir divreiz vairāk, nekā uzņēmums apgrozīja 2019. gadā.
Gauss atklāja, ka “airBaltic” sāk pelnīt brīdī, kad lidojuma aizpildījums (“A220” vietas ir 148 cilvēkiem) sasniedz 70%. Jo lidmašīna pilnāka, jo peļņa augstāka.
Atbildot kritikai par valdības piešķirtajiem 250 miljoniem eiro, Gauss uzsvēra, ka kompānijā to neuzlūko kā dāvanu, bet gan kā aizdevumu, kuru Latvijas valsts jau drīzumā atgūs.
Kad un kā? Mirklī, kad 2022. gada beigās vai 2023. gada sākumā uzņēmums biržā piedāvās akciju sākotnējo piedāvājumu jeb IPO.
Turklāt sagaidāms, ka valsts šajā procesā varētu iegūt krietni vairāk nekā aizdotos 250 miljonus.
Tāpat Gauss atkārtoti skaidroja “airBaltic” nozīmi Latvijas ekonomikā, uzsverot, ka uzņēmums ir atbildīgs par 2,5% (vairāk nekā 700 miljoni) no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Kopumā “airBaltic” izskaitļojuši, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijas budžetā uzņēmums ienesis un netieši palīdzējis ienest gandrīz sešus miljardus eiro.
