Gatavojas izķert viltotas zāles 0
Citur Eiropā ir izstrādāta kārtība, kā pacientam rīkoties, ieraugot drukas kļūdas uz zāļu paciņas, dīvainus burtus vai citas nepilnības, kas rada aizdomas par zāļu viltojumiem, bet Latvijā līdz šim tādām lietām nav pievērsta uzmanība.
“Legālajā Eiropas medikamentu aprites ķēdē katru gadu atklāj pusotru miljonu viltotu zāļu iepakojumu jeb vienu iepakojumu dienā,” stāsta Santa Bičkoviča-Vavžika, Latvijas Zāļu verifikācijas (zāļu drošuma pārbaudes) organizācijas valdes pārstāve.
Eiropā ir būtiski pieaudzis viltoto zāļu sastopamības risks, tāpēc no 9. februāra 32 Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, sāks darboties zāļu drošuma pārbaudes. Lai pasargātu cilvēkus no zāļu viltojumiem, tiks ieviesta Eiropas Savienības (ES) Viltoto zāļu direktīva un Deleģētā regula. Patlaban Eiropā tiek veidota sistēma, kā pacientu aizsardzības nolūkā atvieglot zāļu drošuma kontroli. To vispirms ieviesīs recepšu zālēm, tostarp vakcīnām, kā arī plaši pieprasītajam bezrecepšu medikamentam omeprazolam.
Jaunā sistēma paredz, ka zāļu ražotāji jau ražošanas procesā marķēs katru zāļu iepakojumu ar unikālu QR kodu un šī informācija tiks uzkrāta Eiropas kopējā datu bāzē. Ceļā no ražotāja līdz patērētājam zāļu kods tiks pārbaudīts. Tāpēc aptiekām ir nepieciešams iegādāties speciālu svītrkodu skeneri, kā arī nodrošināt programmatūru, ar kuru zāļu paciņas drošuma pārbaudes brīdī unikālais kods no Eiropas kopējās datu bāzes tiks dzēsts. Ja uz zāļu paciņas šis kods nebūs īsts, bet būs nokopēts, tas tiks atpazīts un paciņas tirdzniecība apturēta.
S. Bičkoviča-Vavžika pa-stāstīja, ka, pieslēdzoties elektroniskajai sistēmai un skenējot zāļu iepakojumu, ekrānā parādīsies zaļa krāsa, kas nozīmēs, ka ar zālēm viss ir kārtībā, ka paciņa nav vērta vaļā. Savukārt sarkanā krāsa brīdinās, ka kods ir kopēts un tās nedrīkst pārdot, jo, iespējams, ir viltotas.
Eiropā atklātie viltojumi
“Latvija pirms pāris gadiem kā tranzītvalsts bija iesaistīta krūts vēža zāļu viltojumu pārvešanā uz Eiropu, kur nonāca bez aktīvās vielas. Viens ir, ka zāles ir viltotas un cilvēkam nekaitē, jo tur aktīvo vielu vietā ir iebērts parasts balsts pulverītis. Bet pavisam cits ir tas, ja cilvēkam ir nopietna saslimšana un viņš īstu zāļu vietā saņem viltojumu. Tad katra vilcināšanās var būt ar smagām sekām.
Tika atklāts, piemēram, arī tāds viltojums, kur cukura diabēta zālēs tika konstatēta sešas reizes augstāka aktīvās vielas koncentrācija, un pacients, lietojot šādu viltus medikamentu, nomira. Tas nebija Latvijā, bet var skart arī mūs – šodien nav, bet nākamgad ir.
Tikko Nīderlandē legālajā medikamentu ķēdē konstatēja viltotas kaulu smadzeņu zāles.
Vai arī, piemēram, aptiekā interferona vietā tirgoja destilētu ūdeni.
Ir konstatēti ļoti daudz nopietnu gadījumu; ne velti ir uzrakstīta direktīva un arī atbilstoša regula,” skaidro S. Bičkoviča-Vavžika.
Aptieku apvienības vadītāja un arī Jelgavas Pils aptiekas īpašniece Dina Kurzemniece sacīja, ka aptiekas bez lielām problēmām iegādājas nepieciešamo skeneri, kura aptuvenā vērtība ir ap 50 eiro, kā arī uzlabo savu IT programmatūru, lai varētu pārliecināties par tirgoto zāļu drošumu. Jaunākie dati liecina, ka sistēmai jau pieslēgušās 67% aptieku, 55% slimnīcu un 19% ambulatoro ārstniecības iestāžu, kurās ir aptiekas. Slimnīcās no tajās izvietotajām aptiekām zāles nonāk pie slimniekiem stacionāru nodaļās.
D. Kurzemniece sacīja, ka jaunās prasības nepalielināšot medikamentu cenu, jo pāreja uz jauno sistēmu neesot saistīta ar lieliem izdevumiem. Savukārt vairāki slimnīcu vadītāji atzina, ka viņiem nav īsti saprotams, kāpēc ārstniecības iestādēm būs jācīnās ar nelegālo zāļu biznesu.
Izņēmums – ģimenes ārsti un vakcīnas
Otrdien Ministru kabinets pieņēma grozījumus vairākos tiesību aktos, lai no februāra varētu sākt darboties jaunā sistēma. Valdības sēdē netika ņemts vērā Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas, kā arī Latvijas Krona un kolīta slimnieku biedrības iebildums pret ministrijas radīto izņēmumu, ka ģimenes ārstu praksēm nebūs jāpārbauda vakcīnu drošums.
“Zāļu izplatīšanas atļauja ir apmēram 50 ģimenes ārstu praksēm. Veselības ministrija nevēlas apgrūtināt ārstus, bet tā neapgrūtināšana ir nepelnīti piešķirta, jo zāļu verifikācija prasa nieka 20 sekundes vienai paciņai. To var izdarīt arī māsiņa, kad saņem medikamentus ārsta praksē. Pacienta drošībai ir jābūt pirmajā vietā. Mēs nedrīkstam radīt caurumainu sistēmu – ja šodien tas caurums parādīsies, to ātri vien aizpildīs kāds, kuram ir nasks prāts uz to. Pa šiem caurumiem Latvijā var ieplūst likumdošanas viltojumi.
Katra valsts drīkst noteikt izņēmumus, kad zāļu drošuma pārbaudi veiks jau uzreiz zāļu vairumtirgotāji.
Taču reālā dzīve apliecina, ka tomēr šo pārbaudi vajadzētu veikt maksimāli tuvu pacientam. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Eiropā ir konstatēti viltojumi, piemēram, vakcīnām pret dzemdes kakla vēzi,” pastāstīja S. Bičkoviča-Vavžika.
Veselības ministrija gan nekādus riskus šeit nesaskata, jo vakcīnas ģimenes ārstiem piegādājot tikai sešas lieltirgotavas un iespējamie viltojumi tur tiktu atklāti. Tomēr, kā iemesls izņēmumam attiecībā uz ģimenes ārstiem tiek minēts arī tas, ka ārsta praksē ir nodarbināti tikai viens divi mediķi un ka neesot tādu resursu, ko tērēt zāļu verificēšanai.
