Gatavojas izbeigt visatļautību pirms referendumiem 0
Aģitācijai pirms tautas nobalsošanām un parakstu vākšanu laikā rosina noteikt griestus 50 000 latu apmērā. Latvijā ar īpašiem likumiem tiek regulēta priekšvēlēšanu aģitācija pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām.
Tajos noteikts, kādas personas un cik lielas naudas summas drīkst tērēt reklamēšanai un kā par to atskaitīties. Februārī notikušā divvalodības referenduma priekšvakarā politiķi un drošībsargājošās iestādes, nevarīgi noskatoties Vladimira Lindermana un viņu domubiedru aktivitātēs, beidzot attapās, ka līdzīgi ierobežojumi būtu nepieciešami arī parakstu vākšanas laikā un pirms tautas nobalsošanām. Tādēļ Saeimas Juridiskā komisija pašlaik sākusi intensīvi strādāt pie grozījumiem likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.
Marta beigās deputātiem izdevās vienoties, ka turpmāk likumprojektu ierosinātājiem būs pašiem par saviem līdzekļiem jāsavāc 10. daļas vēlētāju paraksti (aptuveni 150 000 cilvēku) pretstatā pašreizējai kārtībai, kad likumprojekta iniciatoriem jāsavāc 10 000 parakstu un pārējos aptuveni 140 000 par valsts budžeta līdzekļiem vāc Centrālā vēlēšanu komisija. Šāds priekšlikums raisīja asus iebildumus gan no dažādiem tā saucamajiem ekspertiem (Iveta Kažoka, Valts Kalniņš), gan “Saskaņas centra” deputātiem. Sākotnēji skeptiski pret jauno kārtību bija arī Nacionālās apvienības deputāti, bet viņi tomēr piekrita, pretī saņemot solījumu, ka parakstus varēs vākt ne tikai pie notāriem, bet arī bāriņtiesās un internetā.
Šonedēļ juridiskā komisija pieķērās jautājumam par aģitāciju parakstu vākšanas laikā un referenduma priekšvakarā, izlemjot, ka šim mērķim drīkstēs tērēt ne vairāk kā 50 000 latu. Ļoti iespējams, ka uz likuma trešo lasījumu šī summa varētu tikt mainīta, jo īsta pamatojuma, kādēļ noteikti tieši šādi tēriņu griesti, deputātiem nav. Vairāki tautas kalpi pauda pārliecību, ka summu varētu samazināt.
Piemēram, Andrejs Judins (“Vienotība”) atgādināja, ka divvalodības referenduma iniciatoru biedrības “Dzimtā valoda” budžets pērn esot bijis vien aptuveni 17 000 latu. “Ja par tādu naudu iespējams sarīkot tik apjomīgu kampaņu, tad varam noteikt arī zemākus griestus,” uzskata deputāts.
Pirmsreferenduma aģitācijas izdevumos tiks skaitīti maksājumi par reklāmas izvietošanu, pasta pakalpojumiem, labdarības pasākumu finansēšanu. Likumprojektā arī tiek precizēts, ka šis finansējums nedrīkst nākt no ārvalstīs reģistrētām juridiskām personām un ārvalstu pilsoņiem, no anonīmiem maksātājiem vai izmantojot trešo personu starpniecību. Tāpat kā pirms Saeimas vēlēšanām tēriņu griestu ievērošanu plānots uzticēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Ja pēc aģitācijas termiņa beigām KNAB secinās, ka fiziska vai juridiska persona ir pārsniegusi tēriņu griestus, tad biroja priekšniekam būs uzdevums uzdot attiecīgajam aģitācijas veicējam mēneša laikā ieskaitīt pārtēriņu valsts budžetā.
Juridiskās komisijas priekšlikumi precizē, ka aģitācija pirms tautas nobalsošanas un parakstu vākšanas laikā ir “organizēts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, pasākums vai darbība, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu”. Tāpat par aģitāciju tiks uzskatīti aicinājumi piedalīties vai, tieši otrādi – nepiedalīties parakstu vākšanā vai tai sekojošajā referendumā. Atsevišķi eksperti gan pauda bažas, ka šāds izplūdis formulējums nozīmē, ka arī žurnālista komentārs laikrakstā par gaidāmo referendumu var tikt pieskaitīts aģitācijai. Pirms tautas nobalsošanas un parakstu vākšanas laikā ar aģitāciju nodarboties aizliegts valsts iestādēm, atvasinātām publiskām personām (piem., pašvaldībām), Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem un uzņēmumiem, kuros līdzīpašnieks ir valsts.
Jaunajā likuma redakcijā tiks noteikti arī būtiski ierobežojumi dažādām pirmsreferendumu aktivitātēm. Piemēram, reklāmas nedrīkstēs ietvert elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos, tautas nobalsošanas dienā elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos aizliegts publicēt socioloģiskās aptaujas par referendumā izlemjamo jautājumu. Pie visām reklāmām obligāti jānorāda, kas to apmaksājis. Aģitācija būs aizliegta arī referenduma dienā un dienu pirms tā. Plānots, ka likumprojekts otrajā lasījumā tiks skatīts 26. aprīļa Saeimas sēdē.
