Gatavojas griezt piemaksas par virsstundu darbu 27
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija gatavo vērienīgus grozījumus Darba likumā. Cita starpā tajos paredzēts samazināt piemaksas darbiniekiem par virsstundu darbu un atvieglot uzņēmējiem iespēju atlaist savus darbiniekus.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) jau gandrīz gadu Trīspusējās sadarbības padomē diskutē par uzņēmēju vēlmi uz pusi samazināt darba piemaksu par virsstundām. Pašreiz šī piemaksa ir noteikta ne mazāk kā 100% apmērā no algas vai stundas likmes. Darba devēji piedāvā to samazināt līdz 50%, bet arodbiedrības kategoriski pret to iebilst.
Redzot sociālo partneru domstarpības, Ministru kabinets pērn izvēlējās strīdīgās normas neaiztikt un atstāja to Saeimas izlemšanai. Parlamenta koridoros veiklāks izrādījies darba devēju lobijs. Darba devēji sev atraduši pārstāvi deputātes Initas Bišofas (RP) personā. Viņa sagatavojusi priekšlikumu, kas ir ļoti līdzīgs LDDK piedāvātajam variantam. Tas paredz darbiniekiem, kuru virsstundu skaits mēnesī nepārsniedz 20 stundas, samazināt piemaksu līdz 50%. Darbinieki, kuri virsstundās nostrādātu 21 vai vairāk stundu, arī turpmāk saņemtu piemaksu 100% apmērā. “Uzņēmumu struktūra Latvijā ir būtiski mainījusies – samazinājies lielo uzņēmumu skaits, palielinājies mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars, kuri nevar samaksāt tik lielas piemaksas. Mums ir jāpriecājas par katru uzņēmēju, kurš dod cilvēkiem darbu un maksā nodokļus, un jāpalīdz šiem darba devējiem, kā vien varam,” skaidroja Bišofa. Viņasprāt, šis ir kompromisa variants, jo piemaksas apmērs tiek diferencēts atkarībā no nostrādāto stundu skaita. Arodbiedrības joprojām paliek pie sava viedokļa, ka piemaksa jāsaglabā 100% apmērā, bet deputātu vairākums sliecas piekrist Bišofai un darba devējiem. “Pašreizējā nesamērīgi lielā virsstundu likme ir novedusi pie tā, ka virsstundas nemaz netiek uzskaitītas un darbinieki nesaņem vispār neko,” teica deputāts Arvils Ašeradens (“Vienotība”). Viņš un citi deputāti, kā arī darba devēju pārstāvji vainoja LBAS, ka tā bloķējot šā priekšlikuma virzību. Arodbiedrību pusē nostājās vienīgi “Saskaņas centra” pārstāvis Andrejs Klementjevs, kurš pauda pārsteigumu par koalīcijas deputātu tiesisko nihilismu: “Jūs nupat pastāstījāt, ka darba devēji nepilda likuma prasības. Taču tā vietā, lai panāktu likuma ievērošanu, jūs to mīkstināt un vēl kaunināt arodbiedrības, kuras šajā gadījumā ne pie kā nav vainīgas.” Tomēr deputāti pagaidām nepieņēma lēmumu par virsstundu samaksu, dodot laiku sociālajiem partneriem vēl panākt kompromisu.
LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns pēc sēdes pauda pārliecību, ka arodbiedrībām un darba devējiem izdosies vienoties šajā jautājumā. LBAS būtu gatava piekāpties piemaksas samazināšanai, ja likumā tiktu noteikts, ka koplīgumā darba devējs un darbinieki var vienoties arī par lielāku piemaksu. “Būtiski, lai šāda vienošanās būtu tieši koplīgumā, nevis darba līgumā, jo, slēdzot līgumu, jauns darbinieks parasti nav pietiekami stiprs, lai pastāvētu uz savu piemaksu,” teica Baldzēns.
Taču daudz grūtāk būs panākt kompromisu par LDDK priekšlikumu, kas paredz darba devējiem atvieglot to darbinieku atlaišanu, kas ir arodbiedrības biedri. Pašreizējais likums ļauj viņus atlaist tikai ar arodbiedrības piekrišanu (izņemot gadījumus, kad darbinieks veicis rupjus pārkāpumus). Tāpat uzņēmēji vēlas panākt iespēju vieglāk atlaist darbiniekus ar invaliditāti.
Ja darba devēju pusē ir deputātu vairākums, tad arodbiedrībām ir atbalsts tautā. Pērn LBAS sagatavoja Saeimas priekšsēdētājai un premjeram adresētu manifestu “Rokas nost no Darba likuma!”, kurā pieprasīja atstāt negrozītu virsstundu darba piemaksu un paturēt obligāto saskaņošanu, ja darba devējs vēlas atlaist arodbiedrības biedru. To jau parakstījuši vairāk nekā 17 000 cilvēku, un parakstu vākšana bez īpašas popularizēšanas joprojām turpinās.
Darba likuma grozījumus komisija turpinās skatīt nākamnedēļ. Bez jau minētajām likumprojekts paredz izmaiņas arī attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju (svešvalodu zināšanu prasības), asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, disciplinārsodu piemērošanas termiņiem, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.
