Gatavojas brīvprātīgai piespiedu vakcinācijai. Kāpēc neņem vērā testus? 152
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ministrijām līdz 14. jūlijam jāizstrādā likuma grozījumi, kas dotu lielākas tiesības darba devējiem piespiest savus darbiniekus potēties. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) un citām ministrijām ir jāizstrādā grozījumi Covid-19 pārvaldības likumā, kas, sākot no 15. septembra, dotu tiesības darba devējiem atbrīvot no amata darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 sertifikātu.
Šis ir Ministru kabineta uzdevums ministrijām, kas noteikts valdības protokollēmumā. Tādā veidā valdība gatavojas kāpināt vakcinācijas tempu, lai izvairītos no kovida mutācijas “Delta” uzliesmojuma rudenī.
“Laika ir maz, jo kovida mutācija “Delta” jau izplatās Latvijā. Mums ir dots samērā sarežģīts uzdevums, tāpēc visām ministrijām ir jāsniedz savs ieguldījums. Tur ir gan darba tiesību attiecības, gan vakcinācijas ietekmes un citi jautājumi, un tie visi ir jāizlīdzsvaro.
Pastāv virkne pretrunīgu interešu, un tās ir jāsalāgo.
Diezgan daudzās valstīs patlaban diskutē par pienākumu vakcinēties. Katrā valstī apstākļi ir atkarīgi no tā, cik liela ir vakcinācijas aptvere sabiedrībā,” pastāstīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.
Kam jāvakcinējas obligāti
Vakcinēšanās varētu būt obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs. Sertifikāts būtu nepieciešams arī darbiniekiem, kuri pakalpojumus sniedz klātienē valsts un pašvaldību iestādēs vai kuru darba pienākumi ir kritiski iestādes vai uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Taču nav izslēgtas vēl arī citas iestādes, kurām ir tieša saskarsme ar klientiem. Medina uzsvēra, ka mēģināšot rast labākos risinājumus, bet kopā ar visiem iesaistītajiem.
Tikšot meklēti objektīvi kritēriji, lai noteiktu pastāvošos riskus, ja neesi vakcinējies. Ne jau visi mediķi un darbinieki ir tiešā saskarsmē ar klientu. Līdzīgi ir arī sociālās aprūpes centros – ne jau visi tur strādājošie rada risku senioru veselībai un dzīvībai.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga atgādināja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Covid-19 sertifikātu izsniedz ne tikai tad, kad cilvēks ir pārslimojis kovidu vai vakcinējies pret to, bet arī tad, ja ir veiktas Covid-19 analīzes un tās apliecina, ka cilvēks nav inficējies.
Kāpēc neņem vērā testus?
“Rodas jautājums, kāpēc valdība testus ir izslēgusi? Darbu varēs turpināt, ja esi vakcinējies vai izslimojis, bet kāpēc netiek pieļauts, ka var strādāt arī, regulāri veicot testu? Tas ir jautājums, uz kuru lūgsim atbildi,” sacīja arodbiedrības priekšsēdētāja.
Vanaga sacīja, ka neesot skaidrs arī tas, kāpēc Eiropas valstīs tiek atzīti testi, kurus var iegādāties aptiekās par dažiem eiro līdz padsmit eiro, bet Latvijā tiekot ņemti vērā tikai tie testi, kuri nopērkami Gulbja vai citās laboratorijās un ir dārgi.
VM galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis skaidroja, ka visas trīs sertifikāta pozīcijas, proti, vakcinēts, pārslimojis un testēts, nav vienlīdz drošas.
“Tests ir viens no veidiem, ko izmanto, kad nav vakcīnu, bet tas nekādā gadījumā nav alternatīva vakcīnai. Pēc testēšanas, kad saņemts negatīvs rezultāts, var doties uz koncertu, bet nevar, piemēram, diennakti dežurēt slimnīcā vai pansionātā.
Skolotājiem, kuri nav vakcinējušies, strādāt kopā vienā telpā ar nevakcinētiem bērniem (potēties var no 12 gadu vecuma. – M. L.) ir apdraudējums dzīvībai. Mācības nevar notikt, ja skolotāji nav vakcinēti. Šādā gadījumā viņiem nevajadzētu ļaut strādāt klātienē,” atzina infektologs.
Skolotāji draud aiziet no darba
LIZDA vadītāja pastāstīja, ka daļai skolu direktoru kolēģi esot skaidri un nepārprotami pateikuši, ja būšot obligāta vakcinācija, viņi pārtraukšot darba tiesiskās attiecības.
“Jau šobrīd skolotāju trūkst gandrīz visos mācību priekšmetos, turklāt visos reģionos.
Obligāta vakcinācija var veicināt vēl lielāku pedagogu deficītu.
Mēs joprojām virzīsim priekšlikumu, ka vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai. Ja mēs pieņemam, ka simtprocentīgi visi pedagogi vakcinēsies, tad ar pašreizējo lēno vakcinācijas tempu tik un tā mēs netiksim paglābti no attālinātām mācībām,” uzskata Vanaga.
Savukārt Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs ir pārliecināts, ka lielu problēmu nebūšot – pilnu potēšanas kursu esot pabeiguši ap 70% mediķu. Taču jāņemot vērā, ka vakcinācija simtprocentīgi negarantē, ka cilvēks nevar saslimt ar kovidu.
Slimnīcā ir bijuši gadījumi, ka tie, kas sapotējušies, tik un tā saslimuši, tikai vieglāk, nekā tas būtu, ja pote nebūtu saņemta.
“Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai mediķi neaplipina ar šo vīrusu pacientus. Ārsti vakcinējušies visaktīvāk, bet to nevar teikt par māsu palīgiem – tur aptvere ir tikai ap 50 procentiem. Mēs strādājam, lai arī šajā darbinieku grupā būtu lielāka aktivitāte.
Tiesa, no darba par nevakcinēšanos uzreiz nevienu neatbrīvos. Tas ir galējs instruments, ko var izmantot, ja gadījums ir ļoti rūpīgi izanalizēts.
Skatīsimies, varbūt tiem, kas nav vakcinējušies, būs regulāri jāveic tests un jāvalkā sejas maska.
Tad droši vien cilvēki vairāk aizdomāsies, ka tomēr ir vērts potēties,” uzskata slimnīcas vadītājs.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadība patlaban esot pārrunu procesā ar klīniku vadītājiem, kuriem jācenšas pārliecināt savus kolēģus vakcinēties.
Slimnīcā ir sapotējušies 75% mediķu un darbinieku un patlaban šis procents nepalielinās, informēja slimnīcas komunikācijas speciāliste Ilga Namniece.
