Austrija gatavojas bēgļu lavīnai 3
Pēc pēdējā terorakta Parīzē “Austrijas liberālo musulmaņu iniciatīvas” prezidents Amers Albajatī vērš uzmanību, ka piepildās viņa iepriekš izteiktie brīdinājumi, kuros viņš paredzēja džihāda teroristu migrāciju uz Eiropu kopā ar bēgļiem. Turpmākajos mēnešos un gados terorakti būšot neizbēgami.
Pagājušonedēļ Tirolē uz aizdomu pamata par aktīvu līdzdalību teroristiskā organizācijā tika arestēts bēglis no Irākas, kurš sumināja teroraktus Parīzē. Austrijas kanclers Verners Faimans un vicekanclers Reinolds Miterlēners aicina atšķirt teroristus no bēgļiem, jo teroristi ir slepkavas, kuru dēļ cilvēki spiesti doties bēgļu gaitās. Satraukumu sabiedrībā rada arī jaunu un Eiropā izskaustu slimību risks. Līdz šim Austrijā bēgļu vidū tika reģistrētas 115 slimības, kuru konstatēšana pēc likuma jāziņo valsts iestādēm (malārija, hepatīts, tuberkuloze u. c.).
Pieplūduma samazinājums mānīgs
Patvēruma meklētāju plūsma uz Austriju samazinās, dienas laikā šādu robežšķērsotāju skaitam nepārsniedzot 5000 – 6000. Tas tiek skaidrots ar dažādiem migrāciju ierobežojošiem pasākumiem tranzītvalstīs, kā arī ar aukstajiem laika apstākļiem. Austrijas Iekšlietu ministrija brīdina, ka krīzes situācija kopumā nav uzlabojusies, jo ir palielinājies oficiālā bēgļa statusa iesniegumu daudzums.
Septembrī no 210 000 patvēruma meklētāju pieteikumu oficiāla statusa iegūšanai iesniedza 10 000 (5%), oktobrī aptuveni 11 000, taču tendence ir augoša. Lielākā daļa patvēruma meklētāju Austriju izmanto tikai kā tranzītvalsti ceļā galvenokārt uz Vāciju, taču, kopš Vācija apgrūtinājusi bēgļa statusa iegūšanu irāņiem, irākiešiem un afgāņiem, šo tautību pārstāvji patvērumu meklē Austrijā.
Oktobrī Austrija rēķinājās ar aptuveni 80 000 – 85 000 oficiālā bēgļa statusa pieteikumiem līdz 2015. gada beigām, taču novembrī prognozēja vēl papildu 10 000. Austriešu prese jūnijā ziņoja, ka bēgļa statusa pieteikumi vairs netiks izskatīti un attiecīgi patvērums tikšot atteikts. Austrijas Iekšlietu ministrija informēja “LA”, ka presē sniegtā informācija ir pārspīlējums, jo pieteikumi joprojām tiekot izskatīti, galveno uzmanību vēršot uz Dublinas līguma realizēšanu.
Blēdās ar vecumu un kara piesaukšanu
Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kurcs Briselē ziņoja, ka šobrīd tikai 20 – 40% bēgļu bēg no kara Sīrijā. Lielākā daļa sekojot Vācijas kancleres aicinājumam doties uz Vāciju labākas dzīves meklējumos.
Patvēruma meklētāju vidū Austrijā šobrīd ir arī virs 6000 mazgadīgo bez pavadoņa. Lai novērstu krāpšanos labvēlīgāka statusa iegūšanai, aptuveni trešdaļai bēgļu, kas uzdevās par mazgadīgiem, tika kontrolēts bioloģiskais vecums, izmantojot medicīniskās tehnoloģijas. Aptuveni puse no kontrolētajiem jauniešiem nebija sasnieguši 18 gadu vecumu. Lielākā daļa mazgadīgo mērojuši ceļu no Afganistānas, Sīrijas un Irākas.
Problēmas sagādā bēgļu izmitināšana, lai gan Austrija sarūpējusi mitekli jau 70 000 cilvēku, izmantojot obligātās kvotas sistēmu Austrijas zemēs. Saskaņā ar to zemēm jānodrošina mītnes patvēruma meklētāju daudzumam, kas atbilst 1,5% no kopējā zemes iedzīvotāju skaita. Vīnē kvota jau tikusi pārsniegta (120%), tikai vienā no zemēm tā ir zem 90%. Daudziem ziemu nāksies pavadīt apsildāmās teltīs. Zalcburgā kā iespējams risinājums tiek diskutēta apdzīvojamu konteineru novietošana, piemēram, uz lielveikalu jumtiem.
Būvēs žogu
Veiklu atbrīvošanos no bēgļiem Austrijai asi pārmet Bavārija, jo Austrija ar 29 militārajiem un aptuveni 150 privātu uzņēmumu autobusiem patvēruma meklētājus nogādā ne vien uz uzņemšanas centriem Austrijā, bet arī uz vilcienu stacijām, kas ved (arī) uz Vāciju, kā arī izlaiž bēgļus dažu kilometru attālumā no Bavārijas robežas. Lēmumu oficiāli organizēt bēgļu transportu ietekmēja Austrijā šī gada augustā nelegālo bēgļu pārvadātāju smagajā automašīnā bojā gājušie vairāk nekā 70 bēgļi. Valstij uzņemoties transportēšanu, tiek pārtraukts kriminālais pārvadāšanas bizness tās teritorijā. Vicekanclers Reinholds Miterlēners informē, ka Austrijā kopš septembra Vācijas virzienā kopumā transportēti aptuveni 546 000 bēgļu.
Lai gan Austrijai tiek pārmesta bēgļu “tālāk padošana”, statistiska par bēgļu skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Vācijā un Austrijā ir līdzīga. Vācijai un tās 81 milj. iedzīvotāju līdz 2015. gada beigām nāksies uzņemt aptuveni 800 000 bēgļu, Austrija (8,4 milj. iedzīvotāju) sagaida 90 000 – 95 000 pieteikumu.
Austrijas politikas elite vienojusies līdz Ziemassvētkiem uzstādīt 3,7 km garu, 2,20 m augstu žogu. Aptuveni 20 km garumā tiks izbūvēti pamati, uz kuriem 48 stundu laikā būs iespējams uzstādīt žoga pagarinājumu. Tā funkcija būs nevis noliegt bēgļiem iespēju nokļūt Austrijā, bet gan regulēt viņu plūsmu. Robežas apsardzē tiks iesaistīti militārie spēki, policija, kā arī izmantota videonovērošana. Kopējais robežas garums ir 25 km, taču tās pilnīga norobežošana ar žogu nav iespējama topogrāfisku sarežģījumu dēļ. Daudzi vietējie iedzīvotāji, viņu vidū bijušais firmas “Volkswagen” padomes priekšsēdētājs Bernds Pišetsrīders, pret lēmumu būvēt žogu ir gatavi vērsties tiesā.
Jāgatavojas lavīnai
Austrija bēgļu plūsmu plāno kontrolēt, arī ierobežojot patvēruma meklētāju tiesības uz Austriju atgādāt dzimtenē palikušos ģimenes locekļus. Vilfrīds Buhta, vācu izcelsmes islāma eksperts un bijušais ANO Miera misijas galvenais analītiķis Irākā, sarunā ar austriešu avīzi “Kleine Zeitung” 14. novembrī brīdināja, ka šībrīža bēgļu pieplūdums ir tikai sākums nebeidzamam procesam. Eksperts kritizē Rietumu politiķu naivo ticību, ka “Islāma valsts” džihādisti ir militāri pieveicami. “Ja amerikāņiem nav izdevies Irākā ieviest mieru, izmantojot tūkstošiem lidmašīnu, tanku, 150 000 kareivju un finansiālo ieguldījumu 880 miljardu ASV $ apmērā, tad ko gan var panākt eiropieši?”
Austriešu attieksme pret patvēruma meklētājiem nav vienota. Kāpēc pret bēgļiem negatīvi noskaņotie austrieši nav tik agresīvi kā vācieši? Vācijā nav nevienas lielas galēji labējas partijas, kas pārstāvētu viņu intereses, skaidro Zalcburgas politologs Reinards Hainišs. Austriešu nacionālistiski noskaņotā “Brīvības partija” (FPÖ) “nolaižot labējo vēlētāju emociju tvaiku”, veiksmīgi radot iespaidu, ka par viņu vērtībām kāds cīnās.
Bēgļu integrāciju plānots veicināt ar obligātiem vācu valodas, kā arī Rietumu kultūras vērtību kursiem, kuru neapmeklēšanas gadījumā pabalsts tiks samazināts līdz pat 50%. Bēgļus ar augstu kvalifikāciju cenšas integrēt Austrijas darba tirgū. Aptuveni 70 ārstiem, kas pieteikušies bēgļu integrēšanas programmā, vairāku gadu garumā būs jākārto eksāmeni austriešu universitātēs pirms iespējas nodoties savam amatam Austrijā.
