Gatavojamies nākotnes profesijām! Līdz 2025. gadam pusei no visiem šā brīža strādājošajiem vajadzēs pārkvalificēties 26
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aptuveni pusei no visiem šā brīža darbiniekiem būs nepieciešams pārkvalificēties jau līdz 2025. gadam, prognozē pasaules vadošie personālvadības eksperti. Turklāt arī tādās profesijās, kas pagaidām nemaz neeksistē. Jo nākamo desmit gadu laikā lielāko daļu no šā brīža profesijām automatizēs.
Vai esam gatavi šādiem fundamentāliem izaicinājumiem, ka jāmaina un jāuzlabo ne tikai skolu, bet arī darbspējīgo iedzīvotāju profesionālās izglītības un apmācības sistēmas
Pagājušajā nedēļā par šīm tēmām sprieda starptautiskā tiešsaistes konferencē “Nākotnes darbs Latvijā”, kurā OECD (attīstītāko pasaules valstu organizācijas) un Pasaules ekonomikas foruma speciālisti par veiksmīgāko piemēru ES mērogā bezdarbnieku kursu un profesionālās tālākizglītības organizēšanā atzina Dānijas modeli.
Pēc bezdarbnieku kursiem – garantēts darbs
Konferencē bija iespēja iepazīties ar Dānijas nodarbinātības dienesta vadītājas prezentāciju, kura iezīmēja galvenos tālākizglītības principus savā valstī. No nepilniem sešiem miljoniem Dānijas iedzīvotāju 2,9 miljoni cilvēku ir darbspējīgā vecumā. Bezdarba līmenis 6,3%, kas sastāda apmēram 300 tūkstošus.
Dānija darot visu, lai šai iedzīvotāju daļai darba meklējumu izaicinājumi nekļūtu par nolemtību: bezdarbnieku un tālmācības sistēma ir decentralizēta, piemērota reģioniem un konkrētai pašvaldībai.
Paralēli darbojas vairākas apmācību programmas, ko efektīvi un elastīgi veido sadarbībā ar uzņēmēju nevalstiskajām organizācijām, balstoties to sniegtajos datos un konkrētos darbinieku pieprasījumos. Līdz ar to bezdarbniekiem pēc kursu beigšanas darbs esot praktiski garantēts.
Bezdarbnieku kursu programmas parasti ilgstot līdz sešām nedēļām, tie organizēti strikti pēc “šeit un tagad” un konkrētu darbu pieprasījuma principa, nevis kaut kādām “digitālām prasmēm” vai citām vispārīgām tēmām. Piemēram, kursos mācot arī to, kā pareizi lasīt darba sludinājumus.
Savukārt profesionālās tālākizglītības programmas ilgstot līdz pat diviem gadiem. Arī Dānijā esot ne mazums cilvēku, kuri arī pirmās profesijas iegūšanas laikā nav bijuši sevišķi naski uz mācīšanos. Lai piesaistītu cilvēkus nopietnai pārkvalifikācijai, bezdarbniekiem un tālākizglītības programmu studentiem maksā motivējošas stipendijas.
Kādu pieredzi izmanto Latvija?
Viens no konferences “Nākotnes darbs Latvijā” organizatoriem bija arī mūsu Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), tādēļ “Latvijas Avīze” pēc pasākuma interesējās: kādas ir NVA iespējas organizēt darbu pēc Dānijas un labākajiem citu pasaules valstu paraugiem?
NVA atbildēja, ka tā aktīvi sadarbojas ar ES dalībvalstu nodarbinātības dienestiem, lai apmainītos ar informāciju un pārņemtu labāko praksi. Arī minētā konference, kurā ārvalstu kolēģi dalījušies ar savu pieredzi, bijusi šīs sadarbības rezultāts.
NVA ietilpst ES valstu nodarbinātības dienestu tīklā PES, kas izveidots 2014. gadā ar Eiropas Parlamenta lēmumu par Eiropas valstu nodarbinātības dienestu ciešāku sadarbību. Tīklā darbojas visu ES dalībvalstu nodarbinātības dienestu vadītāji un Eiropas Komisijas pārstāvji.
Vienu reizi pusgadā katra ES Padomē prezidējošā valsts organizē PES valdes sanāksmes par paveikto un pieņem lēmumus par turpmāko darbību. Šī pastāvīgā sadarbības formāta ietvaros regulāri norisinās arī ES valstu nodarbinātības dienestu savstarpējā mācīšanās un labās pieredzes pārņemšana.
Trīs reizes gadā katrā no Baltijas valstīm notiek arī Baltijas valstu nodarbinātības dienestu savstarpējās mācīšanās semināri. Piemēram, sadarbībā ar Igaunijas kolēģiem notiekot pieredzes apmaiņa, kā darba tirgū sekmīgāk integrēt personas ar invaliditāti.
Savukārt ar OECD ekspertiem analizēts jautājums par Latvijas darbaspēka resursu mobilitāti valsts reģionos.
Pandēmijas laikā – bezmaksas kursi tiešsaistē
Sākoties Covid-19 pandēmijai, NVA saviem klientiem būtiski paplašinājusi iespējas mācīties tiešsaistē. Pagājušajā gadā iespēja bez maksas apgūt kursus starptautiskajā attālinātās izglītības platformā “Coursera” piedāvāta ne vien reģistrētajiem bezdarbniekiem, bet arī strādājošajiem.
Līdz 2020. gada 14. decembrim mācības šajā platformā sākuši vairāk nekā 1,3 tūkstoši NVA reģistrēto bezdarbnieku, darba meklētāju un nodarbināto.
Vispieprasītākie kursi platformā “Coursera” esot “Excel prasmes biznesam: pamati”, “Programmēšana visiem (darbs ar Python)”, “Mārketings digitālajā pasaulē”, “Profesionālā e-sarakste angļu valodā”, “Profesionālas sarunas angļu valodā: klātienē, tiešsaistē un pa tālruni” u. c.
Starptautiskā attālinātās izglītības platforma “Coursera” piedāvājot vairāk nekā 3,8 tūkstošus mācību kursu apmēram 400 specializācijās. “Coursera” kursu programmas izstrādājušas dažādu valstu izglītības iestādes, tostarp Hārvarda, Oksfordas, Jeila un citas universitātes.
NVA reģistrētiem klientiem piedāvā iespējas mācīties attālinātās izglītības platformā “Element of AI”, apgūstot Helsinku universitātes un tehnoloģiju uzņēmuma “Reaktor” izstrādāto bezmaksas kursu par mākslīgo intelektu.
Sadarbībā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju NVA sievietēm vecumā no 18 līdz 29 gadiem piedāvā bezmaksas IT prasmju apguves iespējas.
Tāpat arī ikviens Latvijas iedzīvotājs ar angļu valodas zināšanām un “MS Office” programmatūras lietošanas pamatprasmēm NVA var pieteikties “Microsoft” digitālo prasmju pilnveides bezmaksas kursiem.
NVA sadarbība ar nevalstisko sektoru
Līdzīgi kā Dānijā arī Latvijā NVA apmācību jomas un izglītības programmas izvēloties sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, ko nosakot ne retāk kā reizi gadā Labklājības ministrijas izveidotā pastāvīgā komisijā.
Tajā ietilpst Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas un NVA pārstāvji.
NVA un darba devēju tiešas, konstruktīvas komunikācijas veicināšanai 2020. gadā īstenota jauna iniciatīva – NVA vadības un vietējo darba devēju domnīcas reģionos.
Līdz atkārtotai ārkārtējās situācijas izsludināšanai valstī 2020. gadā domnīcas klātienē norisinājušās Jelgavas novadā Zemgalē un Smiltenes novadā Vidzemē.
Apmācību programmu kvalitāte jāuzlabo
Sociālie partneri sadarbību ar NVA apmācību programmu izstrādē kopumā vērtē pozitīvi. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzīst, ka labs efekts esot īstenotajām apmācībām pie darba devēja, tāpat atzīstami rezultāti vērojami attālināto apmācību kursos, izmantojot “Coursera”, “Openminded” un citas tiešsaistes platformas.
Taču kopumā piedāvāto izglītības programmu kvalitāte bezdarbniekiem un darba meklētājiem būtu jāuzlabo, kā arī būtu svarīgi, lai darba devēja vajadzības ar izglītības saturu varētu saskaņot jau mikrolīmenī.
Šobrīd pieaugušo izglītībā notiekot lieli finanšu līdzekļu ieguldījumi, un darba devēji esot ieinteresēti, lai vairāk līdzekļu novirzītu programmām, kur mācību saturu un tā nodrošinātāju tiešā veidā varētu ietekmēt konkrēts uzņēmums vai asociācija.
Attiecībā uz Latvijas profesionālās izglītības līmeni LDDK ģenerāldirektore atzīst, ka līdz šim esot daudz paveikts tās prestiža celšanā, tomēr tikpat daudz darāmā vēl priekšā, lai profesionālo izglītību padarītu darba tirgus vajadzībām atbilstošāku un audzēkņiem pievilcīgāku.
Šajā sakarā vajagot veidot fundamentāli jaunu finansēšanas kārtību, lai finansējums segtu gan izglītības īstenošanas, gan attīstības izmaksas, jo esošais aprēķins esot novecojis.
Tāpat būtu jāturpina aizsāktais darbs pie izglītības iestāžu tīkla un programmu piedāvājuma optimizēšanas, kas sistēmu padarītu efektīvāku un ieguldījumus mērķtiecīgākus.
Vienlaikus profesionālajā izglītībā jāstiprina sasniegtais. Piemēram, modulāro profesionālo izglītības programmu ieviešana un darba vidē balstītu mācību īstenošana gan vidējā, gan augstākajā izglītībā.
Tāpat arī jāpabeidz darbs pie profesionālās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas, lai, apkopojot absolventu nodarbinātības datus, varētu noteikt izglītojamo sasniegumus.
Vienlīdz svarīgi esot arī stiprināt nozaru ekspertu padomju kapacitāti, kas strādā pie tā, lai profesionālā izglītība atbilstu darba tirgus prasībām, nodrošinot nozaru attīstībai nepieciešamo speciālistu kvalitatīvu sagatavošanu.
