Gatavojamies apģērba “pēcnāves dzīvei”. Latvijā jāievieš tekstila atkritumu apsaimniekošanas sistēma 2
Madara Briede, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No 2025. gada Latvijā obligāti jābūt ieviestai tekstila atkritumu apsaimniekošanas sistēmai. Darbs pie šā procesa jau sācies, bet vēl priekšā sabiedrības pielāgošanās un paradumu maiņa.
Daļai iedzīvotāju tas būs kas jauns un, iespējams, pat noslogojošs. Bet prakse liecina, ka ir cilvēki, kas tekstilu šķiro un ar to apmainās jau tagad.
Iegūst naudu labdarībai
Nodibinājums “Lūkas fonds” pirms astoņiem gadiem atvēra pirmo labdarības veikalu “Hopen” Ogrē, nākamo pāris gadu laikā durvis vēra vēl divi veikali Rīgā.
Dažādas preces – drēbes, apavus, sadzīves lietas, mēbeles, bērnu preces “Lūkas fonds” pieņem no cilvēkiem, kam tās vairs nav nepieciešamas gan tepat, Latvijā, savos veikalos, gan no sadarbības partnera Zviedrijā, pēc kura piemēra un ar kura atbalstu 2012. gadā arī dibināja savu pirmo labdarības veikalu.
Ogrē atrodas arī visu trīs veikalu preču noliktava un notiek to sagatavošana tirdzniecībai – šķirošana, mazgāšana, gludināšana.
“Hopen” darbojas pēc sociālās uzņēmējdarbības principa. Par ieņēmumiem no preču pārdošanas tiek nodrošināta veikalu darbība un realizēti labdarības mērķi.
Veikalu darbībai tiek algoti 12 cilvēki, tostarp sociālās atstumtības riskam pakļautie.
“Šāds modelis radīja iespēju iesaistīties labdarībā arī finansiāli. Tajā laikā šādu veikalu Latvijā nebija daudz, turklāt mēs jau sākotnēji pozicionējām, ka neesam vienkārši “second-hand”, bet gan labdarības veikals, kura ienākumi tiek novirzīti sociāliem mērķiem. Attīstām ne vien ziedošanas kultūru, bet arī rūpējamies par vidi, dodot lietām otro dzīvi, kā arī piedāvājam iepirkties par zemākām cenām,” stāsta “Lūkas fonds” pārstāvis Mārcis Zanerips.
Pa šiem gadiem tādu nelielu labdarības veikalu Latvijā kļuvis vairāk. Daži braukuši smelties pieredzi arī pie “Hopen”.
Galvenā klientu daļa veikalos ir sievietes, kas meklē apģērbu visai ģimenei, traukus un bērnu preces. Gada laikā “Hopen” veikalos tiek iztirgotas lietotas preces aptuveni 200 tūkstoši eiro vērtībā.
Ziedo atkritumus
M. Zanerips norāda, ka liels izaicinājums ir sabiedrības izpratne par drēbju un mantu kvalitāti, kuras nododamas: “Labdarības veikalu vienojošā problēma ir, ka cilvēki nodod ļoti daudz sliktas kvalitātes un nelietojamas drēbes, taču saplēstas, izdilušas un novalkātas lietas neviens nepirks un arī nenēsās, ja tās dos par brīvu.”
Tas, ko darīt ar šo apģērbu sadaļu, ir visu labdarības veikalu rūpe, jo šobrīd tie daļēji nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu un ir spiesti meklēt nelietojamam apģērbam kaut kādu realizāciju.
“Skaudrā patiesība ir tāda, ka no tā, ko Latvijā cilvēki veikalos nodod, aptuveni 5% varam izlikt tālākajai pārdošanai,” norāda M. Zanerips.
Pārējais tiek nodots vairākiem sadarbības partneriem, kas tekstilu realizē labdarībai un kā mazgājamo, slaukāmo materiālu auto servisos, mazgātavās u. tml.
Pērn “Hopen” no savāktā pārdošanai nevarēja nodot 62 505 kg preču. Pagaidām pārpalikuma apjoms neesot tik milzīgs, lai nodrošinātu tekstilu masveida pārstrādei, taču gana ievērojams, lai meklētu ilgtspējīgas realizācijas un pārstrādes iespējas.
“Mēs esam gatavi savākt, uzkrāt, nogādāt, palīdzēt pārstrādē un realizācijā, taču vieni to paveikt nevaram, tāpēc esam sadarbības partneru meklējumos,” uzsver “Lūkas fonds” pārstāvis.
Kopš pagājušā gada septembra Latvijā izvietoti tekstila savākšanas konteineri. Līdz šā gada augusta beigām “Latvijas Zaļā punkta” (LZP) un SIA “Eco Baltia vide” 20 konteineros tika savāktas 250 tonnas dažādu tekstila izstrādājumu.
Tie pēc tam nonāk SIA “Eco Baltia vide” tekstila šķirošanas centrā Tukumā, kur tos šķiro aptuveni 30 kategorijās – pēc izstrādājumu veidiem, to kvalitātes un tālākās izmantošanas iespējām (valkāšanai derīgs, derīgs pārstrādei un atkritumu stāvoklis).
40% savāktā nonāk poligonā
LZP direktors Kaspars Zakulis skaidro, ka aptuveni 35% no savāktā apjoma šobrīd ir ekonomiski pamatotas atkārtotas lietošanas iespējas – tas nozīmē, ka to kāds ir gatavs tirgū iegādāties.
Šie izstrādājumi šobrīd tiek nogādāti pamatā jaunattīstības valstīs. Vēl apmēram 10–15% sašķirotajos izstrādājumos veido apjoms, kas teorētiski būtu atkārtoti valkājams, bet tam nav tirgus pieprasījuma.
No atkārtotai lietošanai vai pārstrādei derīgajiem izstrādājumiem aptuveni 68% veido apģērbi, tad 22% mājas tekstils (segas, spilveni u. tml.), 8% – apavi un tad jau cita veida izstrādājumi.
“Augstvērtīgāko jauniešu un bērnu apģērbu atbilstoši mūsu partneru, biedrības “Taureņa efekts”, pieprasījumam un aktuālajām vajadzībām nošķirojam un ziedojam. Taču diemžēl aptuveni 40% no visiem konteineros savāktajiem izstrādājumiem šobrīd nav piemēroti ne atkārtotai valkāšanai, ne tiem ir ekonomiski pamatotas vai tehnoloģiski pieejamas pārstrādes iespējas.
Šie materiāli tiek nogādāti noglabāšanai poligonā, kas arī labāks risinājums, nekā ja tie nonāk kopējā sadzīves atkritumu plūsmā, jo tas atvieglo sadzīves atkritumu šķirošanu poligonos,” secina LZP direktors.
Šķirot gribētāju – daudz
Iedzīvotāju pieprasījums un arī nepieciešamība pēc tekstila šķirošanas punktiem ir ļoti liela. Pērn septembrī tika izveidoti pirmie 20 šādi punkti Rīgā un Pierīgā, šogad septembrī to skaits palielināts līdz 60, paplašinot teritoriju.
Tagad arī Ogrē, Siguldā un virknē Ziemeļvidzemes novadu ir nodrošināta iespēja šķirot tekstilu.
LZP un SIA “Eco Baltia vide” pilotprojekta rezultāti un aprēķini rādīja, ka Latvijā kopumā būtu nepieciešami vismaz 840 tekstila šķirošanas punkti, lai nodrošinātu, ka vismaz 20–25% no tirgū novietotā apjoma tiek savākti atpakaļ.
Patlaban tā ir privātā sektora pārstāvju brīvprātīga iniciatīva un investīcijas idejas vārdā, taču attiecībā uz turpmāko šķirošanas tīkla attīstību – liela loma būs tam, kāda būs valsts nostāja, politika un kādi praktiski finansiālie instrumenti tiks ieviesti, lai varētu šo sistēmu tālāk attīstīt un apkalpot.
“Latvijas Zaļais punkts” ir iesaistījies kampaņā “Nav, ko vilkt?” un kopā ar vēl vairāk nekā desmit dažādām privātā, nevalstiskā sektora organizācijām un valsts iestādēm parakstījis sadarbības memorandu, kura mērķis ir meklēt risinājumus un kopīgi strādāt pie tā, lai Latvijā apģērbs nenonāktu poligonos, bet maksimāli tiktu atgriezts apritē.
EKSPERTA VIEDOKLIS
Dace Akule, biedrības “Zaļā brīvība” ilgtspējīgas modes eksperte: “Šobrīd lielākais izaicinājums – Latvijā nav punkta, kur mehāniskā vai ķīmiskā veidā pārstrādāt apģērbus un mājas tekstilu, kuram vairs nav cita lietojuma.
Manuprāt, Latvijā ir unikāls potenciāls apvienot izejvielu, kas ir lietotas drēbes, ar dizainu un lieliskām rokdarbu prasmēm. Tātad novērst defektus, papildināt ar jaunām detaļām un palaist atpakaļ tirgū.
Padarītu apģērba mūžu ilgāku – tas ir viens no ilgtspējas momentiem, ko modes industrija arī globāli atzinusi par svarīgu. Tomēr jāsaprot, ka tā ir tikai pavisam neliela daļa no tā, ko varam izmantot. Salīdzinot ar Skandināvijas valstīm, Latvijā lietotu drēbju patēriņš ir daudz lielāks. Aptuveni trešā daļa no visa apģērba ir lietots.
Tāpēc arī ir gana izplatītas dažādas platformas kā, piemēram, “Andele Mandele”, “Otrā elpa” un citas, kur nododam, ziedojam vai pārdodam savas lietas, atrodot tām jaunus saimniekus.
Šajā ziņā mēs varam ar sevi lepoties. Arī pērn notikušās kampaņas “Mantots ir vērtīgs” ietvaros bija novērojams, ka daudz cilvēku Latvijā ļoti saudzē un rūpējas par savu apģērbu, nodod to mantojumā citiem, un var teikt, ka nav spēcīgi iesakņojies šis “nopērc–palieto–izmet” paradums. To nosaka galvenokārt ienākumu līmeņa atšķirība.
Kad Latvijā būs ieviesta pilnvērtīga tekstila savākšanas un šķirošanas sistēma, tiks noņemts slogs no sociālajiem uzņēmumiem, kas šobrīd to gan finansiālā, gan funkcionālā ziņā uzņēmušies uz saviem pleciem.
Tas, iespējams, pavērs iespēju citām spēcīgām biznesa idejām un uzņēmējdarbības attīstības variantiem šajā segmentā – lietotu apģērbu labošanas, īres uzņēmumi, vairāk labdarības veikalu u. tml.
Ar kādiem nosacījumiem esi gatavs nodot mazlietotas, bet nevajadzīgas drēbes?
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
