Gatavojam pelnu sārmu: kādās proporcijās jābūt ūdenim un pelniem 0
Otrā pasaules kara laikā Latvijas piensaimnieku centrālās savienības uzdevumā inženieri ķīmiķi A. Jirgensons un O. Kalniņš veica pētījumus un praktiskus izmēģinājumus, kā no pelniem pareizi pagatavot un lietot sārmu trauku tīrīšanai, veļas mazgāšanai un ziepju vārīšanai. Ar ūdeni izvilktie pelni labi noder arī lauku mēslošanai, jo tie satur zināmu daudzumu fosforskābes un kālija sāļu. Pētījuma rezultāti izdoti brošūrā, kā arī fragmentāri publicēti avīzes “Kurzemes Vārds” 1942. gada 10. jūnija numurā. Lūk, daži ieteikumi!
Sārma iegūšanai ir derīgi tikai koka, nevis kūdras vai akmeņogļu pelni. Priekšroka dodama lapu koku, sevišķi bērza malkas pelniem, jo tur vidējais, ar ūdeni praktiski izvelkamais sārmaino vielu saturs, kas galvenokārt sastāv no potaša (ogļskābā kālija), svārstās no 5 līdz 7%. Priedes pelni ir tikai uz pusi tik vērtīgi kā bērza pelni, kamēr egles malkas pelni ir labāki un sārmaino vielu satura ziņā var mēroties ar lapu koku pelniem. Ir atšķirība arī starp plīts pelniem un tvaika katlu kurtuvju pelniem. Pēdējie radušies pie augstākas temperatūras un tur ogļskābais kālijs karstumā atdevis savu ogļskābi un pārvērties kālija oksīdā. Šādi pelni labi lietojami ziepju vārīšanai, bet nav lietojami alvoto trauku tīrīšanai, jo ar ūdeni tie dod kālija sārmu jeb hidroksīdu, kas viegli iedarbojas uz alvojumu. (..)
Sārmu no pelniem var izvilkt dažādi, bet kā praktiskāko abi speciālisti iesaka vienu metodi. Ņem mucu ar nozāģētu virsējo daļu un tās apakšā iestiprina sietu, pārklāj ar audumu. Siets jāizvēlas tāda lieluma, lai starp to un mucas dibenu paliktu neliela brīva telpa. Siets ar audumu mucā jānostiprina tā, lai tos neatrautu, pelnus apmaisot. Mucas apakšā jābūt ar tapu aiztaisāmai notekai. Trauks uzliekams uz koka kājām vai rāmja.
Tīrīšanai
Sārmu tīrīšanai iegūst no koka pelniem. Traukā dažas dienas notur 10 kilogramus pelnu, tad aplej ar 25 litriem silta ūdens. Kārtīgi samaisa un ļauj vismaz četras dienas nostāvēties, ik pa laikam ūdens un pelnu masu apmaisot. Tad pa mucas apakšējo noteku ļauj šķidrumam notecēt. Ja šķidrums ir duļķains, to lej uz pelniem atpakaļ, kamēr notecējušais ir pilnīgi dzidrs. Tā iegūst līdz 12 litriem aptuveni 3% šķīduma.
Kad pirmais šķīdums iegūts, pelnus atkal aplej ar 12 litriem karsta ūdens, ļauj 1 stundu stāvēt. Pēc tam rīkojas kā iepriekš. Tā iegūst 12 litrus 1,5% šķīduma. Ūdeni var liet vēl trešo reizi – apmēram 10 litrus. Tā rīkojoties, var dabūt vēl 10 litrus 0,8% šķīduma. Visus šķīdumus salejot kopā, iegūst vairāk nekā 45 litrus apmēram divprocentīga šķīduma – pelnu sārma, kas sastāv galvenokārt no ogļskābā kālija. Alvotu trauku tīrīšanai tas vismaz divas reizes jāatšķaida. Vājāku šķīdumu par 0,7% nav ieteicams ņemt, jo tad tīrīšanas īpašības pārāk samazinās. Tīrīšanas spēju ziņā 0,7 līdz 1% sārms iedarbojas gandrīz tikpat aktīvi kā 3% sodas šķīdums.
Veļas mazgāšanai
Šo sārmu var pagatavot no koka pelniem (tāpat kā tīrīšanai) un no pelnu un kaļķu maisījuma (kā ziepju vārīšanai).
Tīrīšanas sārmu, ko iegūst no pelniem apmēram 2% koncentrācijā, veļas mazgāšanai jāatšķaida 2 – 4 reizes, lai tā stiprums būtu 0,5 – 1%. Tas nozīmē, ka uz katriem 2 – 4 litriem mazgājamā ūdens jāņem 1 litrs pelnu sārma.
Pirms mazgāšanas veļu uz apmēram 12 stundām iemērc aukstā sārma ūdenī. Tad veļu izgriež un izskalo aukstā ūdenī. Pēc tam mazgā ar ziepēm siltā ūdenī, beržot netīrās vietas. Tālāk veļu vāra sārma ūdenī. Ja vārāmam ūdenim pieliek arī ziepes, vispirms jāpievieno sārms un tikai tad ziepes, citādi daļa ziepju aiziet zudumā ūdens mīkstināšanai.
Kad veļa vārījusies 10 – 15 minūtes, to izņem no katla un viegli pārmazgā, beržot atlikušos traipus. Tad izgriež un liek skalojamā ūdenī, izgriež un žāvē.
Sārma ūdenī drīkst mazgāt tikai lina un kokvilnas audumus, bet nekad – vilnas un dabīgā zīda drānas!
Izmantoti fragmenti no publikācijas “Pelnu sārma sagatavošana un izlietošana”, laikraksts “Kurzemes Vārds”, 1942. gada 10. jūnijs.
