“Tas būs apvērsums!” Kādas iespējas reģioniem var dot “Rail Baltica” trase? 48
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Šobrīd jau ir skaidrs, ka “Rail Baltica” megaprojektā vienots trases pārvaldības modelis būs vēl lielāks izaicinājums par tās būvniecību. Jaunā trase nav domāta tikai starptautiskajiem kravu pārvadājumiem un ātrvilcienam, bet arī reģionālās mobilitātes uzlabošanai, jo ir jau nolemts, ka Latvijā būs 16 reģionālās stacijas, bet Igaunijā un Lietuvā – vēl pa 12 katrā,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” uzsvēra SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (”EDzl”) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Viņa vadītajam uzņēmumam ir Latvijas valdības uzdevums organizēt “Rail Baltica” trases pārvaldību pēc tās nodošanas ekspluatācijā 2026. gadā. Šis termiņš, neskatoties uz dažādām peripetijām saistībā ar plānošanu, projektēšanu, administrēšanu, finansēšanu un būvniecību, nav pagarināts.
Tas joprojām ir spēkā. Tātad – pēc pieciem gadiem mums jābūt ne tikai iespējai pa dzelzceļu ātri nokļūt Helsinkos vai Varšavā, bet arī, piemēram, no Bauskas Kauņā vai no Salacgrīvas Pērnavā.
Stacijas kā mobilitātes centri reģionos
“Mums ir piedāvājums “Rail Baltica” 16 reģionālās stacijas dēvēt par reģionālajiem mobilitātes punktiem jeb multimodālām vietām. Jo tajos satiksies dažādi transporta veidi – valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki.
Ir pilnīgi skaidrs, ka sabiedriskais un arī privātais transports kļūs arvien zaļāks un stāvvietās šo braucamo baterijas būs jālādē.
“Rail Baltica” reģionālās stacijas pildīs jaunu pārvietošanās paradumu veidošanas centru vietu ne tikai tajā konkrētajā vietā, bet vismaz kādu 40 km rādiusā ap tām – teritorijā, kurā cilvēki gribēs dzīvot, lai jaunā pārvietošanās kvalitātē un bez papildu laika tērēšanas ikdienā varētu sasniegt savas darbavietas, piemēram, Rīgā, Kauņā vai Pērnavā,” tuvākās nākotnes vīzijas jau pavisam konkrēti iezīmē Kaspars Vingris.
Kā tas varētu darboties, viņš skaidri un iedarbīgi ilustrē ar savu personīgo piemēru: “Pats tagad dzīvoju Carnikavā un labprāt izmantoju vilcienu, lai nokļūtu uz darbu Rīgā.
Ar to brīdi, kad sāks kursēt “Rail Baltica” reģionālie vilcieni, es tikpat labi varētu pārcelties dzīvot, piemēram, Salacgrīvas tuvumā, un nesajust nekādu atšķirību attālumā no galvaspilsētas: no Carnikavas uz Rīgas centru vilcienā braucu 40 minūtes, no Salacgrīvas varēs atbraukt tikpat – varbūt mazliet ilgāk.”
Paplašinās Rīgas metropoles areālu
Latvijas gadījumā, apskatot tuvāk 16 reģionālo staciju paredzētās atrašanās vietas, pamanāms, ka tās visas ir diezgan tālu no apdzīvoto vietu centriem.
“Tas būs apvērsums, paradumu maiņa cilvēku mobilitātē. Viņiem vairs nebūs sava dzīvesvieta jāpakārto tuvāk centram, jo mobilitātes punkti nodrošinās pavisam jaunas iespējas nokļūt uz darbu.
Klimata neitralitātes mērķu sasniegšanā viens no uzdevumiem būs pasažierus dabūt zaļākajā pārvietošanās līdzeklī – elektrovilcienā,” pārliecināts ir “EDzl” vadītājs.
Viņš arī domā, ka ieguvējas būs tās pašvaldības, kuras pirmās viedajai mobilitātei noticēs un “EDzl” plānoto “apvērsumu” atbalstīs.
Izrādās, ka “Rail Baltica” plānos galīgā skaidrība šobrīd esot tikai par reģionālo staciju skaitu un atrašanās vietu, bet par to, tieši kādas stacijas tur cels, kādi strāvas stipruma pieslēgumi, ceļu pievadi, stāvlaukumi utt. būs, – par to vienošanās ar jauno pašvaldību vadītājiem esot vēl tikai priekšā.
“EDzl” aktīvi sekojot priekšvēlēšanu kampaņām iesaistītajos reģionos un ar zināmu izbrīnu konstatē, ka neviens tagadējais kandidāts atklāti par jaunajām iespējām nerunājot.
“Taču tieši pašvaldībām būs jānodrošina teritorijas labiekārtošana jauno staciju apkārtnē. Domāju, ka iegūs vietas, kuru vadītāji jau tagad spēs noticēt, ka jaunās stacijas spēj radīt apvērsumu cilvēku paradumos un piesaistīt viņiem jaunus iedzīvotājus. Salacgrīva attāluma ziņā pievienosies Rīgas metropoles areālam,” saka Vingris.
Ar veco dzelzceļu nekonkurēs
Izstrādājot viedās mobilitātes plānus, “Rail Baltica” trases pārvaldītāji Latvijā neparedz konkurēt ar jau esošo sliežu ceļu maršrutiem, kam stacijas pamatā atrodas apdzīvoto vietu centros un nav iespēju attīstīt “park&ride” principus vai uzstādīt, piemēram, vairākas elektrouzlādes stacijas.
Vecais un jaunais dzelzceļa tīkls viens otru papildinās, savukārt autobusiem vajadzētu tikai pievest stacijām cilvēkus un atslogot ceļus no privātā transporta.
Cik integrēts, ciklisks un simetrisks kustības grafiks būs reģionālajos pārvadājumos, par to atbild Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone:
“”Rail Baltica” ietvaros nodrošinātie pasažieru pārvadājumi nekādā veidā nekonkurēs ar iekšzemes pārvadājumiem, jo to primārā funkcija ir savstarpēji savienot valstis, tomēr šīs stacijas būs būtisks mobilitātes uzlabojums iekšzemē.
Braucot līdz Rīgas centram ar vilcienu, iedzīvotāji ceļā pavadīs būtiski mazāk laika, nekā braucot ar autobusu. Piemēram, šobrīd no Salacgrīvas līdz Rīgai ar autobusu var aizbraukt divās stundās un 19 minūtēs, ar privāto automobili – aptuveni pusotrā stundā, bet ar vilcienu pasažieri līdz galvaspilsētai nokļūs stundas un trīs minūšu laikā.
Savukārt no Bauskas līdz Rīgai ar autobusu var aizbraukt stundas un 20 minūšu laikā, ar privāto automobili – aptuveni stundas laikā, bet ar vilcienu varēs tikt 49 minūšu laikā.
Plānots, ka līdz ar jauno staciju izbūvi autobusu reisi, kas kursē līdzīgos laikos un apkalpo līdzīgas pieturas, būs slēgti, tādējādi novēršot transportu dublēšanos. Tāpat būs izveidoti autobusu reisi, kas pievedīs iedzīvotājus līdz dzelzceļa stacijām.
Šāda salāgota sabiedriskā transporta plānošana arī nebūs nekāds jaunums. Šobrīd, piemēram, Krāslavā, Tukumā vai Aizkrauklē, pasažieri, kāpjot autobusā, kas ir pielāgots vilciena kustības grafikam, iegādājas vienu biļeti, pēc tam pārsēžas vilcienā un ar to pašu biļeti turpina ceļu līdz Rīgai.
Jau šobrīd, sludinot konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu turpmākajos 10 gados, esam ņēmuši vērā to, ka, izbūvējot jaunas iekšzemes stacijas, autobusu reisu skaits konkrētos maršrutos samazināsies.
Piemēram, maršrutu tīkla daļā “Bauska” plānotais samazinājums 10 gadu periodā var būt pat 20%.”
