Gatavo vēl stingrāku ĢMO kontroles kārtību 0
Ģenētiski modificētās kultūras Latvijā legāli neaudzē, regulējošs likums ir izveidots.
Ministrijas sākušas saskaņot stingrāku nekā patlaban ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kontroles un uzraudzības kārtību. To paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”. No 109 Latvijas novadiem patlaban Mārupes un Salaspils novads gatavo noteikumus ĢMO aizliegumam, bet Babītes, Bauskas, Engures, Saulkrastu un Strenču novads ir vienīgie, kas no 109 novadiem nav izmantojuši tiesības aizliegt ĢMO kultūru audzēšanu savā teritorijā.
Kopš šā gada 1. janvāra Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes kontaktpunkta funkcijas ir valsts pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” ziņā. Tādējādi ĢMO riska novērtēšanu veic zinātniska iestāde, kas nodrošina arī neatkarīgu zinātnisku pamatojumu lēmumiem par pārtikas nekaitīgumu, norāda ZM. Ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz, ka “Bior” izveidos neatkarīgu zinātnisko ekspertu komisiju, uz kuras atzinuma pamata lems par atļaujas izsniegšanu darbībām ar ĢMO Latvijas teritorijā. “Bior” pildīs references laboratorijas funkcijas un ievieš starptautiski atzītas ĢMO noteikšanas metodes vai nodrošina paraugu izmeklēšanu ārvalstu laboratorijās, ja to nav iespējams veikt Latvijā.
Savukārt Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) izveido un uztur ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu audzētāju reģistru un lemj par ĢM kultūraugu audzētāju iekļaušanu tajā, nosaka ĢMO klātbūtni sēklās un augu pavairošanas materiālā, kontrolē ĢM kultūraugu līdzāspastāvēšanu.
VAAD arī izveidos ĢMO monitoringa sistēmu un veiks ĢM kultūraugu audzētāju apsekošanu, apsekojot arī tos kultūraugu audzētājus, kuri nav reģistrēti ĢM kultūraugu audzētāju reģistrā. Turpmāk VAAD inspektori arī drīkstēs lemt par ĢM kultūraugu sējumu vai stādījumu iznīcināšanu, kā arī piespiedu kārtā tos iznīcināt.
ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītāja vietniece Inese Aleksejeva teic, ka Latvijā līdz šim neviens audzētājs nav izrādījis interesi par ĢMO kultūru audzēšanu.
Astoņas ES dalībvalstis – Austrija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Luksemburga, Polija, Ungārija un Vācija – savos likumos ir ietvērušas normas, kas ļauj tām bloķēt ģenētiski modificēto lauksaimniecības kultūru audzēšanu savā teritorijā. Četrpadsmit gados ES ir atļauts audzēt tikai divas cilvēku pārtikā izmantošanai paredzētas lauksaimniecības kultūras – ģenētiski modificētus kartupeļus ‘Amflora’, ko radījis Vācijas ķīmiskās rūpniecības koncerns “BASF”, un ASV koncerna “Monsanto” radīto kukurūzu ‘MON810’. ‘Amflora’ piedzīvoja komerciālu neveiksmi, bet ‘MON810’, ko audzēt ES tika atļauts 1998. gadā, kopš 2007. gada šī atļauja nav atjaunota.
