“Ārstu pieejamība reģionos ir nepieņemami zema!” Prognozes liecina, ka arī turpmāk jaunie mediķi koncentrēsies Rīgā 2
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Veselības ministrija (VM) izstrādā grozījumus Ministru kabineta noteikumos par rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību, lai iezīmētu precīzāku ainu topošo ārstu apmācībā, kas ļautu paaugstināt tās kvalitāti un, iespējams, ieviestu izmaiņas viņu darba vietas izvēlē.
Līdz šim ministrijas rīcībā nebija precīzi zināms, kādas iespējas rezidentu apmācībai ir visu līmeņu ārstniecības iestādēs – vai ir pietiekama pacientu plūsma topošā ārsta apgūstamajā specialitātē, vai ir pietiekami daudz ārstu, kuru uzraudzībā rezidents varētu strādāt, vai ir atbilstoša medicīniskā aparatūra.
VM Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa pastāstīja, ka ministrija aptaujājusi visas slimnīcas, lai pārliecinātos, cik lielā mērā tās ir spējīgas iesaistīties rezidentu apmācībā.
“Līdz šim tika runāts vien par slimnīcu kapacitāti rezidentu apmācībai, bet netika runāts par kapacitātes saturu. Ārstniecības iestādes reģionos bija patīkami pārsteigtas un arī pretimnākošas, lai ministrijas veiktajā aptaujā parādītu savu varēšanu topošo ārstu apmācībā,” sacīja Kļaviņa.
Ministrija no slimnīcām ievākto informāciju nodos augstskolām un arī Latvijas Ārstu biedrībai izvērtēšanai.
Tā tiks nosūtīta arī domnīcai, kura P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Zinātniskā institūta vadībā tika izveidota aizvadītā gada nogalē, lai izstrādātu priekšlikumus rezidentu apmācības uzlabošanai.
VM ārstniecības iestāžu aptauja tika rīkota tieši pēc pieminētās domnīcas iniciatīvas.
Divi gadi universitātes un specializētajās slimnīcās
“Kā uzlabot rezidentūras kvalitāti un kā palielināt apmācīto rezidentu skaitu valstī, tas bija galvenais, ko domnīcā vēlējās noskaidrot. Tā kā rezidentūra ir dinamisks process, tad radās jautājums, vai pašreizējā rezidentu apmācībā ir kļūdas un kā tās būtu novēršamas.
Rezidentiem ir sūdzības, ka ne visās ārstniecības iestādēs ir pietiekams darba apjoms, lai viņi iemācītos attiecīgas manipulācijas, operācijas. Kad to izdiskutējām, pirmā rekomendācija bija lūgt Veselības ministrijai izvērtēt ārstniecības iestādes, cik spējīgas tās ir rezidentu apmācībā,” skaidro PSKUS Zinātniskā institūta vadītājs profesors Dainis Krieviņš.
Lielākā daļa rezidentu pirmos divus gadus mācās un strādā universitātes slimnīcās Rīgā un tikai pēc tam dodas uz reģionālajām slimnīcām. Tie, kuri jau pašā rezidentūras sākumā ir noslēguši līgumu ar reģionālajām slimnīcām, pie algas saņem 30% lielu piemaksu, kas ir ap 400 eiro mēnesī.
Krieviņš norādīja, ka neesot īsti godīgi, ka pirmajos divos gados arī tiem topošajiem ārstiem, kas specializējas universitātes slimnīcās Rīgā, bet tikai vēlāk aiziet strādāt uz reģionālajām slimnīcām, alga ir par 30% lielāka nekā tiem, kas mācās un pēc tam strādā Rīgā.
“Ieteicām ministrijai, ka pirmos divus gadus visi rezidenti tiek norīkoti uz universitātes slimnīcām un specializētajām slimnīcām (Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, psihoneiroloģiskajām ārstniecības iestādēm un Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”), bet pēc otrā apmācības gada izvērtējam, ko rezidents ir iemācījies un vai viņš spēj patstāvīgi pieņemt virkni lēmumu.
Tad varētu atļaut, ka uzraugošais ārsts ar viņu sazinās attālināti. Pēc pārbaudes rezidents varētu doties uz savu sākotnēji izraudzīto reģionālo slimnīcu un tikai tad saņemt 30% piemaksu pie algas. Tas nav īsti korekti, ka šo piemaksu saņem jau no pirmā rezidentūras gada.
Noslēgtais līgums ar reģionālo slimnīcu negarantē, ka jaunais ārsts dosies strādāt uz attiecīgo reģionu, jo līgumu var ignorēt. Tas būtu godīgāk pret pašreizējiem rezidentiem, turklāt, nemaksājot piemaksu, kamēr rezidents nav nonācis reģionālajā slimnīcā, rastos papildu finansējums, lai palielinātu valsts budžeta vietu skaitu rezidentūrā,” uzskata Krieviņš.
Šis piemaksas princips tika ieviests pirms vairākiem gadiem, lai kaut daļēji novērstu kritisko mediķu trūkumu reģionos. Toreiz piemaksa absolūtajos skaitļos svārstījās ap 150 eiro, bet, palielinot rezidentu algu no šī gada janvāra, piemaksa palielinājās līdz 400 eiro.
Latvijas Jauno ārstu asociācija uzskata, ka rezidentūras laikā uz reģionālajām slimnīcām jāļauj braukt jebkuram rezidentam neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav reģionālais līgums.
Var taču pastrādāt mēnesi, divus vai trīs, vienojoties ar rezidentūras programmas vadītāju. Tad arī jāsaņem valsts noteiktā piemaksa. Otrs domnīcā apspriestais variants bija, ka motivējošā piemaksa ir jāsaņem tajā brīdī, kad rezidents ir ieguvis sertifikātu un sācis strādāt attiecīgajā reģionālajā slimnīcā, pastāstīja asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs.
Kurš labāk novērtēts, tas paliek Rīgā?
Strīdīgs jautājums patlaban ir arī rezidentu novirzīšana uz konkrētajām ārstniecības iestādēm. Profesors Krieviņš uzskata, ja valsts piešķir naudu rezidentu apmācībai, tad valstij ir jānosaka spēles noteikumi.
“Tāpēc lūdzām Veselības ministrijai, lai tā noteic, ka tam rezidentam, kuram apmācības procesā ir bijuši labāki rezultāti, dodama priekšroka pēc divu gadu rezidentūras izvēlēties, kurā ārstniecības iestādē viņš vēlas turpināt rezidentūru un pēc tam strādāt.
Tas būtu tikai valstiski pareizi, ja ministrija pateiktu, ka pirmajā gadā, piemēram, no desmit ķirurģijas rezidentiem pieci ir Stradiņos, bet otri pieci – “Gaiļezerā”, bet no trešā gada divi paliek Stradiņos, divi “Gaiļezerā”, viens dodas strādāt uz Liepāju, citi – uz Daugavpili.
Attiecīgi tas, kurš sevi labāk parādījis un labāk novērtēts, pirmais var izvēlēties, kur viņš paliek, bet tiem pēdējiem diemžēl būtu jāņem atlikušās vietas,” sacīja Krieviņš.
Rīgas Stradiņa universitātes veselības studiju prorektors profesors Guntis Bahs uzsvēra, ka Veselības ministrijai iesniegtie domnīcas priekšlikumi ir virzīti uz rezidentūras centralizāciju universitāšu slimnīcās un rezidenti reģionos nonākšot arvien retāk.
“Cilvēkiem reģionos ārstu pieejamība ir nepieņemami zema. Vecākās paaudzes mediķi lēnām beidz savas darba gaitas, bet jaunās paaudzes mediķi arvien vairāk koncentrēsies Rīgā,” prognozēja Bahs.
“Svarīgi, lai būtu interese strādāt reģionos”
Juris Lācis, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Reģionālo slimnīcu pārstāvji, cik man zināms, uz šo domnīcu netika aicināti. Man ir bažas, ja rezidentiem, kuri noslēguši līgumu ar reģionālajām slimnīcām, netiks maksāta piemaksa no pirmā rezidentūras gada, jaunajiem ārstiem zudīs motivācija domāt par darbu ārpus Rīgas.
Nekas taču neliedz apmācības ciklus vairāk organizēt tieši reģionālajās slimnīcās, nevis visu koncentrēt tikai Rīgā. Ir taču virkne slimnīcu, kur medicīnas specialitātes var apgūt ne sliktāk kā universitātes slimnīcās.
Rezidenti ir lētais darbaspēks, tāpēc ir interese, lai viņi koncentrējas Rīgā. Ja nebūs 30% piemaksas, tad rezidentiem zudīs jēga slēgt līgumu ar reģionālajām ārstniecības iestādēm. Ja nebūs līguma, tad kāpēc topošajam ārstam jānāk strādāt uz reģionu?”
Uģis Muskovs, Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Skaidrs, ka pirmajos rezidentūras gados vairāk laika tiek pavadīts tieši lielajās Rīgas slimnīcās, bet ir svarīgi, lai pēc tam topošiem ārstiem būtu interese strādāt reģionos. Sākuma variants, par ko tika diskutēts, bija, ka reģionālajās slimnīcās vispār vairs neapmāca rezidentus. Mēs to gala versiju nezinām.
Arī reģionos ir jābūt pieejamiem labiem un izciliem ārstiem. Tas, ka labākie paliks universitātes slimnīcās, nav sociāli atbildīga nozares attīstību veicinoša nostāja. Mūsu slimnīcā strādā pietiekami daudz ārstu, kuri spēj apmācīt rezidentus.
Arī no studentiem bijušas labas atsauksmes, ka viņiem šeit patīk, ka nav te nekāds sūnu ciems, ka ir iegūtas vērtīgas zināšanas, ka dažas lietas ir pat labāk attīstītas nekā Rīgā. Dažam labam rezidentam tā ir kā atklāsme, ka medicīna augstā līmenī ir arī reģionos.”
