Gatavo līvu, suitu un latgaļu apakškomisiju 0
Neskatoties uz partijas “Vienotība” iebildumiem koalīcijas padomes sēdē, Saeimas deputāti Dāvis Stalts (NA) un Juris Viļums (ZRP) vēlas Saeimā izveidot īpašu deputātu apakškomisiju, lai veicinātu līvu, suitu un latgaļu reģionālo identitāšu nostiprināšanos.
“Rīkoties bez koalīcijas atbalsta, protams, nav laba prakse, bet mēs esam iedzīti stūrī un citas iespējas nav. Es pats esmu līvs un nevēlos piedzīvot, ka manas dzīves laikā lībiešu valoda un kultūra izzūd pavisam,” pēc koalīcijas sēdes teica Stalts.
Jauno apakškomisiju līvs Stalts un latgalietis Viļums iecerējuši veidot zem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Tā esot nepieciešama, lai parlamentārā līmenī ar īpašu likumprojektu gatavošanu un darbu pie budžeta tiktu stiprinātas lībiešu, latgaliešu un suitu reģionālās identitātes, jo viņiem nav citas etniskās dzimtenes kā vien Latvija. Stalts uzsvēra, ka šo kultūru pārstāvjiem ir būtiska loma arī Latvijas kopējās identitātes saglabāšanai un tālākai veidošanai. Turklāt spēcīgas reģionālās kultūras padarīšot mūsu valsti krietni interesantāku ārvalstu tūristiem.
Iesniegt likumprojektus un pieprasīt budžeta līdzekļus deputāti varētu arī bez īpašas apakškomisijas veidošanas. Taču apakškomisija nodrošināšot, lai atbalsts būtu sistemātisks, nevis tikai atsevišķu entuziastu ierosinājumi, kuri visbiežāk tā arī paliek ierosinājumu līmenī. Apakškomisijas priekšlikumus būšot grūtāk ignorēt vai “norakt” koalīcijas padomē. Turklāt apakškomisija var aicināt uz savām sēdēm ministrus un iztaujāt tos par sev interesējošiem jautājumiem.
Staltam piekrīt arī J. Viļums, kurš bažījas, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija koncentrējas uz Latgales ekonomiskajām problēmām, bet citas ministrijas latgaļu kultūru atbalstot tikai projektu ietvaros.
“Lai latgaliešu nākotne nebūtu atkarīga tikai no atsevišķu ministru labvēlības un pirms katrām vēlēšanām atkal netiktu cilātas absurdās teorijas par latgaliešu “pretvalstisko separātismu”, atbalsts programmām jānostiprina likumdošanā,” uzskata Viļums.
Viņš arī brīdina – jo ilgāk šis jautājums netiks sakārtots, jo vairāk tas var kaitēt Latvijas valstij, atkal un atkal kļūstot par dažādu politisko spēku spekulācijas objektu.
Koalīcijas sēdē piedalījās arī suitu pārstāvis Alsungas novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls. Viņš pauda nožēlu par Latvijas politiķu vilcināšanos atbalstīt reģionālās kultūras. Igaunijā šāda diskusija esot notikusi jau pagājušā gadsimta 90. gados, un tur reģionālās identitātes saņemot sistemātisku atbalstu. “Pirms neilga laika vērsāmies valdībā ar lūgumu atbalstīt mācību materiālu sagatavošanu par suitu kultūru. Saņēmām atbildi, ka varētu ko saņemt, ja mēs būtu mazākumtautība. Taču, tā kā esam latvieši, tad nekas nesanākšot,” rokas noplātīja G. Rozentāls.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) atzina, ka pret apakškomisijas veidošanu iebilstot tieši viņa vadītā partija, jo taupības vārdā nevēlas veidot jaunas Saeimas struktūrvienības. Nacionālajai apvienībai, Zatlera Reformu partijai un neatkarīgo deputātu grupai konceptuālu iebildumu pret šādas apakškomisijas izveidi nav. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli katra komisija drīkst izveidot sev ne vairāk kā divas apakškomisijas.
