Gatavo “iemauktus” nekustamā īpašuma starpniekiem. Vai izdosies atsijāt kaktu māklerus? 0
Vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ķērās pie otrajam lasījumam iesniegto priekšlikumu vētīšanas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumprojektā.
Kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas aizvadītajos teju trīsdesmit gados tas ir pirmais mēģinājums beidzot ieviest kārtību nozarē, kurā ikdienā notiek darījumi par simtiem tūkstošiem un miljoniem.
Daži Saeimas deputāti brīnījās, kāpēc likumprojekts piebāzts ar dažnedažādām atrunām. Iznākumā, viņuprāt, likumprojekts kļuvis tik sarežģīts un grūti uztverams, ka pazūd tā galvenā jēga.
Pagājušā gada decembrī pirmajā lasījumā Saeimā jau pieņemtais likumprojekts paredz, ka starpniekiem jāreģistrējas Ekonomikas ministrijā.
Daudzās atrunas
Vienu atrunu jeb izņēmumu piedāvā finanšu ministrs Jānis Reirs, un tai piekrīt deputāti – zvērinātiem notāriem, advokātiem, tiesu izpildītājiem, revidentiem, revidentu firmām, maksātnespējas administratoriem, kuri pārdod publiskas personas mantu, nebūtu jāreģistrējas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
Otrs izņēmums, ko ierosina Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, – pieminētajā reģistrā nebūtu jāreģistrējas, pirmkārt, iedzīvotājiem, kuri pārdod nekustamu mantu saviem radiniekiem vai citiem iedzīvotājiem, neizmantojot starpnieka pakalpojumus.
Otrkārt, nebūtu jāreģistrējas pārdevēja aizgādniekam un testamenta izpildītājam.
Treškārt, nereģistrētos arī zvērināti notāri, advokāti, tiesu izpildītāji, revidenti, ja viņi noslēdz darījumus savas profesionālās darbības ietvaros. Taču šo priekšlikumu komisija noraidīja.
Mēģina pieprasīt nevainojamu reputāciju
Finanšu ministrs Jānis Reirs ierosina noteikt, ka par starpnieku darījumos var būt tikai tāds uzņēmums, kura valdes locekļi un akcionāri nav bijuši sodīti un kuriem ir nevainojama reputācija.
Tomēr komisijas deputāti ministru neatbalstīja, apšaubīdami nevainojamas reputācijas jēdzienu, kā arī izredzes to pārbaudīt.
Saeimas deputātam Ivaram Zariņam (“Saskaņa”) šķiet dīvaini, ka par šaubīgu darījumu, kurā starpnieks bijis kāds negodīgs uzņēmuma darbinieks, atbildēs šā uzņēmuma valdes locekļi vai īpašnieki.
Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs (“Saskaņa”) uzskata, ka jaunā likuma jēga būtu nepieļaut kaktu mākleru uzdarbošanos, nelegāli iegūtās naudas atmazgāšanu un nekustamā īpašuma tirgus izkropļošanu.
Bet, viņaprāt, pašlaik tā pašķīst Finanšu, Tieslietu un Ekonomikas ministriju piedāvātajās atrunās jeb izņēmumos un pārliekā centībā aprakstīt likumprojektā visus dzīves gadījumus, kas nemaz nebūtu nepieciešams.
Strīdi par civiltiesisko apdrošināšanu
Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) uzskata, ka likumprojektā paredzētā civiltiesiskā apdrošināšana nekustamā īpašuma starpniekam būtu lieks apgrūtinājums.
Vienīgais labums būtu apdrošinātājam, tāpēc no likumprojekta apdrošināšanas pienākums būtu svītrojams.
Bet Saeimas deputāts Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”) domā, ka prasība starpniekam apdrošināties jāsaglabā, ņemot vērā, ka pārāk liels ir arī darījumā iesaistīto pušu risks.
Viņaprāt, apdrošināšana samazinātu nepieciešamību valstij iejaukties nekustamā īpašuma tirgus darījumos.
Atsijāt kaktu māklerus
Arī Nekustamo īpašumu uzņēmuma “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns uzskata, ka kaut kāds siets, kā atsijāt kaktu māklerus no legāli strādājošiem starpniekiem, tomēr būtu vajadzīgs.
Ņemot vērā, ka pašlaik starpniecības pakalpojumus sniedz ļaudis ar vājām zināšanām darījumu kārtošanā, viņaprāt, apdrošināšanas pienākumu no likuma nedrīkst izmest. Otrajam lasījumam gatavotajā likumprojektā komisijas deputāti balsojot apdrošināšanas pienākumu saglabāja.
No 54 otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem vakar deputāti paguva apspriest tikai divdesmit, pārējos atliekot uz kādu no nākamajām sēdēm.
