Gatavo grozījumus Makšķerēšanas noteikumos 0
Kā pastāstīja Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš, pēdējā laikā samērā bieži, apmēram reizi mēnesī, notiek grozījumu apspriešana Makšķernieku noteikumos (MN).
Jauni ierosinājumi tiem nāk gan no makšķernieku sabiedriskajām organizācijām, gan Makšķernieku organizāciju sadarbības padomes (MOSP), gan Latvijas Zemūdens medību sporta federācijas. Kad visas puses būs vienojušās par konkrētiem grozījumu punktiem, tos iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā. Pagājušajā piektdienā darba grupas sēdē lielākoties tika izskatīti jautājumi, kas skar zemūdens medības, jo šim aktīvās atpūtas veidam tagad ir atvēlētas daudzas ūdenstilpes iepriekš atļauto piecu ezeru vietā, tas ne pārāk patīk dažiem makšķerniekiem. Pēc tagadējiem ierosinājumiem, zemūdens medības tiks aizliegtas visās publiskajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tas nozīmē, ka visā Baltijas jūras piekrastē. Arī daudzās upēs un ezeros. Makšķernieku viedokli, kurš demokrātiskā valstī ierobežo kādas sabiedrības grupas tiesības, pauda MOSP pārstāvis Mārtiņš Balodis. Viņa izvirzītie argumenti likās pārāk subjektīvi. Zemūdens mednieki esot negodīgi, vairākumā gadījumu neievērojot ne pieļaujamo medījamo zivju atļauto izmēru, ne zivju skaitu. Alūksnes ezerā harpūnisti sašaujot pārmēru daudz mazos zušus, jo dūņās dzīvojošo ūdens iemītnieku izmēru nevarot daudzmaz precīzi noteikt.
Un negodīgie zemūdens šāvēji arī citās ūdenstilpēs zem ūdens paslēpjot virsskaita zivis, tie esot grūti kontrolējami. Argumenti neiztur kritiku. Valstī divās biedrībās ir reģistrēti ne vairāk par diviem simtiem zemūdens mednieku, makšķernieku ir daudzkārt vairāk, un no tiem likumus pārkāpj krietni vairāk indivīdu.
Uz zemūdens medniekiem Makšķerēšanas noteikumos tika iekļauta vēl virkne ierobežojumu un aizliegumu. MN 15.1. punkts ierosināts šādā redakcijā: “Medību laikā zemūdens medniekam piestiprināma košas krāsas boja ar celtspēju, ne mazāku par 8 kilogramiem, kas norāda zemūdens mednieka atrašanās vietu ūdenī. Uz bojas redzamā vietā izvietojama informācija ar zemūdens mednieka personas datiem (makšķerēšanas kartes numurs, personas vārds, uzvārds un personas kods). Zemledus mednieku pārstāvis darba grupā Oļegs Jukna šo punktu ierosināja atcelt, jo tas ir pretrunā Personas datu aizsardzības likumam, tas būtu tikpat kā pie bojas piestiprināt pasi. Zem ūdens trenēts zemūdens makšķernieks var uzturēties ne vairāk par divām minūtēm, un kontrolētājiem tas nav ilgs laiks, lai to sagaidītu ūdens virspusē. Nebija vienprātības jautājumā par to, kur jāuzglabā zemūdens mednieka loms – pie bojas vai arī sakabes auklā pie paša mednieka, kas būtu parocīgāk nirējam. Par to lemšot nākotnē.
Subjektīvs var būt pašvaldības vadītāju ierosināts aizliegums nodarboties ar zemūdens zveju kādā konkrētā pašvaldības teritorijā esošā ūdenstilpē, sak, man nepatīk harpūnisti, un es neļaušu tiem šaut zivis mūsu dīķī. Aizliegumi jānosaka ar Ministru kabineta noteikumiem.
Daudz pretinieku varētu būt šādam grozījumu punktam – “Vienā makšķerēšanas reizē vienam makšķerniekam lomā atļauts uzglabāt un paturēt akmeņplekstes, varavīksnes foreles, līdakas, līņus, sapalus, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus – piecus no katras sugas, bet kopskaitā ne vairāk kā piecas zivis, ja lomā vienlaikus ir vairāku šajā apakšpunktā minēto sugu zivis.” Tas nozīmē, ka makšķerēšana turpmāk nebūs nekāda gaļas ieguve. Arī asarus, kas noķerti iekšzemes ūdeņos, drīkstēs paturēt piecus kilogramus, bet mencas, plekstes un asarus, kas noķerti jūras ūdeņos, un salakas drīkstēs paturēt desmit kilogramus. Makšķerēšanas noteikumu apspriešana turpināsies.
