Gatavi strādāt attālināti 0
Ja vien Latvijas reģionu iedzīvotājiem piedāvātu strādāt attālināti, proti, veikt darba pienākumus ārpus darbavietas, viņi labprāt šo iespēju izmantotu. Tā secinājuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki, kuri īsteno projektu “MICROPOL – attālinātā darba centri ārpus metropoļu reģioniem” un aptaujājuši 1335 respondentus, lai noskaidrotu viņu attieksmi pret attālināto darbu.
81 procents aptaujāto būtu gatavi strādāt attālināti. Būtiski, ka nepastāv atšķirības starp galvaspilsētas, novadu un lielo pilsētu iedzīvotāju viedokļiem. Šo kā iespēju savu novadu attīstībai saskata ievērojams skaits, piemēram, Limbažu un Balvu iedzīvotāju. Par aptaujas rezultātiem plānots informēt arī projekta atbalsta grupu, kurā ir gan ministriju, gan pašvaldību, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji. Iespējams, nepieciešama kāda valstiska programma, kas veicinātu attālinātā darba iespējas reģionos. Nākamajā gadā pētnieki darbu turpinās un nu jau aptaujās uzņēmējus, lai noskaidrotu darba devēju viedokli par attālināto darbu.
“Situācijā, kad tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, radot iespēju strādāt jebkurā vietā un laikā, arvien uzlabojas iedzīvotāju e-prasmes, uzņēmēji dibina kompānijas, kas darbojas interneta vidē, un pat valsts sektors komunicē ar pilsoņiem, izmantojot elektronisko sakaru līdzekļus, attālinātais darbs var būt instruments jaunu darba vietu radīšanai laukos un samazinātu iedzīvotāju skaita aizplūšanu no reģioniem,” tā pētījuma aktualitāti pamato RTU Tautsaimniecības un reģionālās ekonomikas institūta pētniece un projekta “MICROPOL” koordinatore Iveta Baltiņa. Interesanti, ka pētniece pati arī strādā attālināti. Daļu darba pienākumu viņa veic, atrazdamās Limbažu novadā.
Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji būtu gatavi attālināti strādāt ne tikai no mājām, bet arī izmantojot telecentru – telpas tuvu dzīvesvietai, kurās tiek nodrošināta individuāla darba vieta ar aprīkojumu – datoru, internetu, biroja tehniku. Šobrīd strādājošie respondenti gan atbildēja, ka attālināto darbu labprātāk veiktu savās mājās.
Lielāku interesi un gatavību izmantot telecentra telpas pauda bezdarbnieki un studenti.
Taisnības labad jābilst, ka pagaidām Latvijā tādu telecentru, kuros dažādu uzņēmumu darbinieki varētu veikt attālināto darbu, nemaz nav. Pētnieki, pamatojoties uz ārvalstu pieredzi, kā vienu no risinājumiem piedāvā attālinātās darba vietas veidot bibliotēkās, kurās jau ir izveidota atbilstoša infrastruktūra un apstākļi.
Kādus darbus varētu veikt, strādājot attālināti? I. Baltiņa min, ka tā varētu būt programmēšana, analīze, tulkošana, žurnālistika.
Vai reģionos aptaujātajiem piemīt atbilstošas zināšanas?
I. Baltiņa atbild, ka 80 procentu aptaujāto savas prasmes darbam ar informācijas tehnoloģijām novērtēja kā augstas. Taču arī piebilst, ka lielākoties tāda veida attālinātais darbs piemērots cilvēkiem ar augstāko izglītību.
Katrā ziņā Latvijā tehnoloģijām un attālinātā darba iespējām vēl ir kur augt un attīstīties. Pat valsts pārvaldē strādājošie lielāko daļu uzdevumu taču varētu veikt no sava mājas datora ar interneta pieslēgumu. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs pat sociālā dienesta darbinieki klientus konsultē attālināti, tiekoties ar viņiem videokonferencēs, stāsta I. Baltiņa.
