Gatavi šokēt hokeja pasauli 2
Kārtība uzveic meistarību – šis teiciens spilgti raksturo Latvijas hokeja izlases progresu pasaules čempionātā. Šovakar pulksten 21.15 mūsējie ceturtdaļfinālā metīs izaicinājuma cimdu pašreizējai čempionvienībai Zviedrijas izlasei.
Jauna latiņa
Ceļu uz izslēgšanas spēlēm Latvijas izlasei pavēra uzvara pret mājiniekiem dāņiem ar 1:0. Vienīgo ripu pirmajā periodā iemeta Andris Džeriņš, bet Elvis Merzļikins vārtos atvairīja 19 metienus, svinot otru sauso uzvaru šajā čempionātā un paceļoties uz trešo vietu turnīra čempionāta drošāko vārtsargu sarakstā.
Latvijas hokejisti Herningā radījuši sev jaunu atskaites mērvienību – vismaz punkts izcīnīts sešos no septiņiem mačiem, spējot aizķert gan ASV, gan Kanādas izlasi. Pirmo reizi deviņu gadu laikā ir neitrāla gūto un zaudēto vārtu bilance (16:16). Ja atmet Dienvidkorejas izlasi, tad tikai pret norvēģiem izredzes varēja vērtēt 50:50. Pārējos vakaros latvieši sagādāja lielāku vai mazāku pārsteigumu, un tas ir ne tikai komandas, bet arī treneru nopelns. Tik laba aizsardzība, kas sākas jau uzbrukuma zonā, Latvijas izlasei sen nav redzēta. 2009. gadā Bernē, kad tā iepriekšējo reizi sasniedza ceturtdaļfinālu, zviedri un šveicieši mūsējos krietni masēja, bet viņi izturēja un uzvarēja “bullīšos”. Herningā mūs pārmācīja somi, bet kopumā nevienā mačā nebija izmisīgas atsišanās.
“Aizsardzība ir komandas darbs. Kad kopā sanāk lieliski cilvēki, var paveikt lielas lietas. Ar šo kolektīvu ir patīkami sadarboties, viņi grib mācīties, grib strādāt. Esam kā vienota ģimene, un tas mūs dara spēcīgākus. Katram ir sava loma, jaunie hokejisti dod enerģiju un ātrumu, veterāni rāda piemēru,” panākumu komponentus uzskaitīja Latvijas izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs. “Esmu lepns, ka komanda atrod veidus, kā uzvarēt, bloķē metienus, lieliski spēlē vārtsargi. Pēc zaudējuma Somijas izlasei mūsu spēle kļuvusi krietni labāka, spēlētāji pilda norādījumus. Viss sākas ar disciplīnu – vakar tikai divi noraidījumi, šodien viens. Spēlējot piecatā pret pieciem, ir iespēja būt veiksmīgiem.”
Aizsardzības līnija pirms čempionāta šķita ļoti nepieredzējusi, tomēr puiši izturēja. Ralfs Freibergs ir krietni progresējis, Kristiāns Rubīns debitējis pārliecinoši. Dažas sekundes pirms Džeriņa vārtu guvuma pret dāņiem viņš riskanti nospēlēja uz pretinieka zilās līnijas, mēģinot apmānīt uzbrucēju. Treneri par šādiem gājieniem rauj galvu nost, taču šoreiz efekts bija pozitīvs. “Viņš ir jauns puika. Man nepatīk pasīvs hokejs, prasu spēlētājiem būt agresīviem. Kļūdas gadās, tāpēc skatāmies video, mēģinām tās labot. Šo situāciju mēs pārvērtām vārtu guvumā. Man patīk, ka pieļaujam maz kļūdu,” uzsvēra Bobs Hārtlijs.
Kapteinis lepns
Vārtsargu duelī Elvis Merzļikins bija pārāks par NHL komandas Toronto “Maple Leafs” pirmo numuru Frederiku Andersenu, uz kura sirdsapziņas vienīgā ielaistā ripa. “Ja godīgi, grūtāk pat bija spēlēt pret korejiešiem, jo tad nebija daudz metienu. Esmu lepns par komandas biedriem, kas bloķēja metienus, tīrīja atlēkušās ripas. Mēs labi aizsargājāmies trešajā periodā. Arī mana draudzene “štanga” glāba, prieks, ka man tik daudz draudzeņu,” labā omā bija Merzļikins, piebilstot, ka ir lepns, jo, trešo pavasari spēlējot valstsvienībā, ievedis to ceturtdaļfinālā. “Esam pelnījuši, tomēr nevajag sapriecāties – tagad viss tikai sākas, un komanda to zina.”
Andris Džeriņš pērn Ķelnē ripas meta ar drauga un vienaudža Oskara Cibuļska nūjām. Šogad pietiekot savējo, un viņš ar trīs vārtu guvumu dala izlases labākā snaipera godu ar Rūdolfu Balceru. “Viss ir galvā – ja kaut kas iet, tad nav jāmaina,” norādīja Džeriņš, skaidrojot, ka došanās laukumā divas dienas pēc kārtas nav atstājusi negatīvas sekas. “Dāņi lielākoties spēlē no aizsardzības, gaida un mēģina pretiniekus ievilināt lamatās, pārtvert piespēles. Mēs ripas dabūjām dziļumā iekšā, nekļūdījāmies. Sēdāmies virsū, centāmies kaut ko izveidot. Kad iemetu, skatījos, kas notiek, gribēju tālajā stūrī mest, tur Miķelis cīnījās ļoti labi, mēģināju mainīt un palaidu ne šur, ne tur, bet paveicās, un ripa atrada ceļu vārtos. Mums ir komanda, visi cīnās viens par otru, bloķē ripu, izpilda uzdevumu un neko lieku neizdomā.”
Andris Džeriņš pasaules čempionātos sāka spēlēt gadu pēc Bernes turnīra un ierindā bijis katru pavasari, tāpēc labi zinot, cik ilgi nav sasniegts ceturtdaļfināls: “Pāris reizes bijām ļoti tuvu un tieši pret mājiniekiem divas reizes sāpīgi zaudējām. Tādēļ šī ir īpaša diena.” Otro reizi ceturtdaļfināla emocijas izbaudīs Miķelis Rēdlihs, kurš pret dāņiem aizvadīja 200. maču izlasē, Kristaps Sotnieks, Guntis Galviņš, savu roku ceļā uz to pielika arī savainojumu guvušais Mārtiņš Karsums.
Jebkurā sporta komandā liela loma ir kapteinim, un Herningā pirmo reizi burts C ir uz Roberta Bukarta formas krekla: “Čaļi vēl nesaprot, kas notiek, jo atstāts nenormāli daudz spēka. Paldies tiem, kuri ticēja, un arī tiem, kuri neticēja, kritizēja, jo tas mūs padarīja labākus, vienotākus. Par šo izlases modeli nevienam latvietim nav kauns, un es kā kapteinis varu teikt tikai labāko. Čaļi visu turnīru sitās, bloķēja metienus, pildīja treneru uzdevumu. Malači. Šodien uzdevums bija neielaist, paveicās vienus iemest, un turējāmies pie rezultāta. Nebija tā, ka spēlējam no aizsardzības, centāmies būt aktīvi, domāju, ka arī trešajā periodā viņus nomētājām. Protams, dāņiem bija priekšrocība, jo viņi divas dienas bija atpūtušies, bet mača gaitā viss izlīdzinājās, un dāņi sāka spēlēt trijās maiņās. Vienādos sastāvos viņiem tik labi neveicās, galvenais uzdevums bija nepelnīt noraidījumus, un to čaļi izpildīja, cepuri nost.” Roberts apgalvoja, ka ir laimīgs, jo izdevies piepildīt sapni par iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Viņa brālis Rihards ģērbtuvē uzdejoja – mirklis tika izbaudīts pilnībā, bet jau vakar sākās gatavošanās zviedru eksāmenam.
Dāvids pret Goliātu
“Pret Zviedriju jāstrādā visas 60 minūtes. To var nosaukt par Dāvida cīņu pret Goliātu, bet mēs esam ieradušies, lai uzvarētu, sacenstos, nevis piedalītos. Ticu, ka varam šokēt hokeja pasauli,” pārliecināts par komandas iespējām ir Bobs Hārtlijs.
Zviedrijas izlase pēc neveiksmes ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā, kur ceturtdaļfinālā zaudēja vāciešiem, ir apņēmības pilna nosargāt pasaules čempionu titulu. Zviedriem ir 85 NHL hokejisti, uz Dāniju atvesti 19, un vairāki no viņiem savos klubos spēlē pirmās vijoles. Kopenhāgenā uzvarēti visi septiņi mači, un tikai pret slovākiem bija nepieciešams papildlaiks.
Latvijas izlase ceturtdaļfinālā spēlējusi 2000., 2004. un 2009. gadā, zaudējot attiecīgi Čehijas, Zviedrijas un Kanādas hokejistiem. Zviedri allaž mūs skolojuši – 14 mačos izdevies izlobīt tikai vienu uzvaru un neizšķirtu leģendārajā 2009. gadā Bernē. “Tā ir tikai viena spēle, kurā var notikt jebkas,” Kristaps Sotnieks kārtīgā sava aroda skolotāja Sanda Ozoliņa stilā iedrošina komandas biedrus neņemt vērā pretinieku uzvārdus un viņu klubus.
Unikāla situācija – B grupā uzvarēja Somijas izlase, lai gan piekāpās divām komandām, kuras netiek ceturtdaļfinālā. Tas tomēr liecina par līdzvērtīgu spēku samēru un nebūt ne vieglu grupu, lai gan turnīra pirmajās dienās daudzi uzsvēra graujošos rezultātus. No kopējās ainas izkrita Dienvidkorejas un Kopenhāgenā – arī Baltkrievijas izlase. Abas nākamgad spēlēs pirmajā divīzijā, vietu elitē atbrīvojot Lielbritānijas un Itālijas hokejistiem.
