Foto – Shutterstock

Jā, jauna roka amputētās vietā neizaugs, bet… 0

Otrs, ne mazā būtisks apstāklis, kas dokumentu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu kavē, ir arī aizvien pieaugošais pieprasījums pēc VDEĀVK pakalpojuma. Dace Kampenusa informē, ka no 2010. gada personu ar invaliditāti skaits pieaudzis par aptuveni 26 000, kam par pamatu gan problēmas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā, gan vispārējā sabiedrības novecošanās, gan arī slikti ekonomiskie apstākļi, kas cilvēkus piespiež meklēt dažādus atbalsta veidus. Un pēdējos gados bieži, uzzinot par priekšrocībām un atvieglojumiem, cilvēki arī cenšas nokārtot invaliditāti.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Gribi dzīvot ilgi un laimīgi? 10 ieteicamākie dārzeņi un augļi, kas veicinās garu mūžu
Kokteilis
11 bēru tradīcijas un noteikumi, kas jāievēro, lai godam pavadītu aizgājēju
RAKSTA REDAKTORS
FOTO. “Gribēju būt mīlēta, bet tiku pazemota, izmantota, sista.” Kāpēc piecdesmitgadīgā politiķe uzķērās jeb izglītotās, bagātās arī raud
Lasīt citas ziņas

Invaliditāti Latvijā var piešķirt uz dažādiem periodiem – sešiem mēnešiem, gadu, diviem, pieciem un uz mūžu. Praksē visbiežāk to piešķir uz diviem gadiem. Jautājums par to, vai cilvēkam ar, piemēram, amputāciju nepieciešams piešķirt terminētu invaliditāti, esot aktuāls jau gadiem, norāda A. Zīverts. “Jā, cilvēkam neizaugs jauna roka vai kāja amputētās vietā, taču vairākumā gadījumu funkcionālais stāvoklis sākotnēji ir uzskatāms par nestabilu, un ir prognozējams spēju uzlabojums gan rehabilitācijas, gan protezēšanas iespaidā. Līdz ar to var mainīties arī invaliditātes grupa,” skaidro A. Zīverts un atklāj, ka daudzi pat esot ieinteresēti, lai viņiem piešķir īsāku termiņu: “Reizēm ir jāizšķiras piešķirt, piemēram, 2. invaliditātes grupu uz gadu vai 3. grupu uz mūžu. Loģiski, ka cilvēkam finansiāli izdevīgāk ir saņemt terminēto uz gadu, jo tad pensija vai pabalsts kaut tikai gadu, bet tomēr ir lielāks.”

Vēl nākas atdurties pret citu veselības aprūpes problēmu – rindas uz valsts apmaksātu protezēšanu ir milzīgas. Vainot šos cilvēkus nedrīkst, taču, tā kā teorētiski iespēja funkcionālo stāvokli uzlabot ir, tad arī beztermiņa invaliditāti piešķirt īsti neesot pamata. “Ar vienu un to pašu diagnozi funkcionalitātes ierobežojums un invaliditātes smagums ir atšķirīgs, tāpēc nav korekti vispārināt. Katrs gadījums un visi papildu apstākļi ekspertiem jāizvērtē individuāli. Pēc laika jāskatās, vai vispārējais stāvoklis, piemēram, tehnisko palīglīdzekļu vai citu apstākļu ietekmē nav mainījies un nav maināma invaliditātes grupa,” papildina D. Kampenusa.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.