Divus pieņem, trīs aiziet 0
Pēc LM un VDEĀVK skaidrotā, problēmai ir divi cēloņi. Viens no tiem – darbaspēka trūkums komisijā. “Darbinieku skaits radikāli izmainījās ekonomiskās krīzes laikā, kad daļu darbinieku nācās atlaist. Daudzi mūsu darbinieki ar lielu pieredzi pēc krīzes pie mums tā arī neatgriezās, jo jau bija iekārtojušies darbā citur,” skaidro Zīverts. Patlaban iestādē izteikti noris arī darbinieku paaudžu maiņa. 19% komisijas darbinieku ir vecāki par 70 gadiem, tālab aizvien jaunas vakantas darba vietas VDEĀVK parādās, gan tiem dodoties pensijā, gan viņsaulē. “Divus pieņemam no jauna, trīs aiziet,” apmēram tā situāciju VDEĀVK šobrīd raksturo tās vadītājs.
Patlaban par invaliditātes piešķiršanu un pagarināšanu valstī lemj 33 ārsti eksperti, kas izvērtē iesniegtos dokumentus, un 19 amatpersonas, kas pieņem lēmumu. Vakantas aizvien sešas ārstu ekspertu, bet piecas amatpersonu darba vietas. Tās aizpildot, situācija valsts komisijā varētu normalizēties un termiņu kavēšanās izpaliktu.
Eksperta pienākums ir strādāt ar klientu iesniegto dokumentāciju, nepieciešamības gadījumā tiekoties ar klientiem, un izveidot atzinumu par veselības traucējumiem un funkcionēšanas ierobežojumiem. Amatpersona atbilstoši likumam un eksperta atzinumam pieņem lēmumu, vai un kuras grupas un uz kādu laiku invaliditāte piešķirama. Ārstu ekspertu alga pirms nodokļu nomaksas šobrīd ir 605 – 796 eiro mēnesī, bet lēmuma pieņēmēju alga ir 756 – 994 eiro mēnesī. Ministrijā atzīst, ka nelielās algas ir būtisks apstāklis, kāpēc radies šāds darbinieku trūkums. “Speciālistu ar ārsta izglītību mums valstī trūkst. Valsts kanceleja jau pērn apstiprināja ārstu ekspertu amatu saimju pārklasificēšanu no 9. uz 10. mēnešalgu grupu, kas ļautu palielināt ārstu atalgojumu, tomēr valsts budžetā nav tādu līdzekļu, lai nodrošinātu samaksu atbilstoši jaunajai amatu saimei,” skaidro ministrijas pārstāve Dace Kampenusa.
