– Ja tas ir tā, tad jums vajag vairāk naudas, jo ar 250 tūkstošiem eiro nebūs pietiekami. Arī digitalizācija prasa līdzekļus. Kad atskaitīsiet algas un administratīvos izdevumus, cik tad jums tur paliks? 9
– Digitalizācija nav vēsturnieku uzdevums, bet kādam tas būs jādara. Katrā ziņā nauda digitalizācijai šajā projektā nav paredzēta. Domāju, ka pret komisijai piešķirto naudu jāizturas kā pret jebkuru pētniecības projektu – tā jāizlieto paredzētajam mērķim. Darba apjoms ir milzīgs. Kāda summas daļa jāatvēl arī konferenču organizēšanai, komandējumiem. Citās postkomunistiskajās valstīs pētnieki pie līdzīga projekta strādāja jau no deviņdesmitajiem gadiem, tika veidoti atsevišķi institūti. Mūsu situācijā cilvēki ne visos gadījumos varēs strādāt tikai šajā projektā. Daudziem būs jāturpina darbs arī LU vai citos projektos.
– Izskatās, ka VDK dokumentu izpētes komisijas pārņemšana ir LVI lielā iespēja beidzot parādīt sevi sabiedrībai.
– Tā ir gan iespēja, gan atbildība. Ļoti nopietna atbildība. Nekad neesmu tik īsā laikā sniedzis tik daudz interviju kā šobrīd. Tas tikai liecina, cik aktuāls ir šis temats. Protams, jebkuru lietu pēc kāda laika aizēno citi notikumi, bet skaidrs, ka par VDK lietām interese būs ļoti ilgi. 25 gadi ir pagājuši, un tāds īsts sabiedrības attīrīšanās process tā arī nav noticis.
